Šodien Jelgavas 5. vidusskolas pagalmā iestādīts ciedrs – šis koks ir piemiņas zīme visiem politiski represētajiem, kas cieta 1949. gada 25. marta deportācijās. Reto koka sugu skolai no Sibīrijas atgādājis un dāvinājis represētais V šķiras Atzinības krusta kavalieris kādreizējais skolas pedagogs Kārlis Bērziņš.
K.Bērziņš tika represēts deviņu gadu vecumā un 1949. gada 25. martā kopā ar ģimeni deportēts uz Sibīriju. «Šo ciedru atvedu no savas izsūtījuma vietas Sibīrijā – Tomskas apgabala Kargasokas rajona. Domāju, ka šis koks traģiskos notikumus simbolizē ne vien man, bet arī daudziem citiem represētajiem, jo tieši ciedru rieksti ir tie, kas palīdzēja tūkstošiem cilvēku, tostarp arī man, izdzīvot deportācijās bada laikā. Jau vēlāk zinātniski pierādīts, ka šie rieksti ir tik vielām bagāti, ka, apēdot vien saujiņu, cilvēks var izdzīvot vairākas dienas,» norāda K.Bērziņš, papildinot, ka čiekuri kokam varētu parādīties tikai aptuveni pēc 60 gadiem.
Bijušais skolas pedagogs jau sešu gadu garumā viesojas izglītības iestādē, lai tiktos ar vidusskolēniem un dalītos atmiņās par piedzīvoto 1949. gadā. Viņš atzīst: lai dzīvē varētu virzīties uz priekšu, jauniešiem jāzina savas tautas vēsture, tostarp arī traģiskie vēstures notikumi, par ko padomju laikā nerunāja. «Par vēsturiskiem notikumiem sarakstītas simtiem grāmatu, tomēr vien retajā iespējams atrast reālus pieredzes stāstus. Kad Kārlis Bērziņš runā ar jauniešiem, pedagogi vienmēr piedalās stundās un redz, kādu iespaidu atstāj šīs tikšanās. Pēc aizvadītās stundas klasē iestājas klusums, jauniešiem ir nolaistas galvas un bieži vien arī asaras acīs,» stāsta Jelgavas 5. vidusskolas direktore Natela Seļiščeva, papildinot: apjaušot pagātnes notikumus, mainās jauniešu domāšana un arī vērtību sistēma. Direktore skaidro, ka tieši pēc šādām stundām, izzinot dzīvo vēsturi, jaunieši beidzot saprot, pie kā var novest cita cilvēka aizskaršana, neiecietība un kādēļ ir jāciena tas, kas viņiem ir dots.
K.Bērziņš norāda, ka jauniešiem stāsta dažādas dzīves epizodes – gan no savas pieredzes, gan sabiedroto stāstiem. Gan par nežēlību un vardarbību, kas piedzīvota, gan arī ikdienu Sibīrijā – kā, būdams jauns puisis, ar brāli ķēra ūdensžurkas, lai tās pārdotu, kā ķēra odus, lai makšķerniekiem būtu ēsma, kā vecmamma skaitīja kartupeļus, plānojot, cik reizes nedēļā pietiks paēst, kā vakarā lobīja ciedru koka čiekurus, lai vakariņās pārtiktu no riekstiem.
Jāpiebilst, ka K.Bērziņš vairākus gadus bijis cieši saistīts ar Jelgavu – 1965. gadā sāka mācīties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, strādājis par vecmeistaru Jelgavas 45. profskolā – tagadējā Jelgavas tehnikumā, bijis galvenā inženiera vietnieks Jelgavas teritoriālajā celtniecības trestā, strādājis par darbmācības skolotāju Jelgavas 5. vidusskolā, kā arī ieņēmis direktora amatu starpskolu mācību ražošanas kombinātā.
Foto: «Jelgavas Vēstnesis»
7.6 °C,
2.1 m/s,
85.3 % 
7.6 °C,
2.1 m/s,
85.3 %