Jaunākajā sabiedrības veselības mērījumā noskaidrota satraucoša tendence – puse jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem mēdz smēķēt, turklāt trešdaļa to dara regulāri, liecina jaunākais «Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss». Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pusaudžu narkoloģe Maija Žuka–Jēkabsone informē vecākus par jauniešu smēķēšanas iemesliem un to, kā rīkoties šādā situācijā.
«Pusaudžu vecumposms ir vienlaikus sarežģīts un interesants periods kā vecākiem, tā pašam pusaudzim. No vienas puses, vecāki vēlas, lai pusaudzis ir saprātīgs un atbildīgs kā pieaugušais, bet tajā pašā laikā klausa vecākus kā mazs bērns. Savukārt pusaudzis grib būt pieaudzis un nevēlas klausīt vecākiem, tāpēc viņš savu patstāvību cenšas realizēt, izvēloties ekstrēmus sporta veidus vai lietotojot atkarību izraisošas vielas. Pusaudzis tiecas iepazīt sevi, socializēties. Smēķēšana un citas pieaugušo darbības ir simbols, ar kuru tiek demonstrēta tieksme pēc neatkarības no vecākiem. Prakse rāda – ja savlaicīgi tiek identificēts smēķēšanas iemesls, visticamāk nelāgais ieradums nekļūs par atkarību,» norāda M.Žuka-Jēkabsone, papildinot, ka iemesli var būt dažādi.
Viens no biežākajiem iemesliem ir atdarināšana, proti, bērni un jaunieši nereti sāk smēķēt, jo tā dara viņa vecāki – šādos gadījumos, ja vecāki nevēlas, lai jaunietis smēķētu, viņiem pašiem ir jāatbrīvojas no kaitīgā ieraduma, rādot pozitīvu piemēru. Vēl viens no iemesliem var būt atbalsta un uzmanības trūkums. Proti, tā vietā, lai tikai pamācītu jaunieti, vecākiem jādod skaidrs signāls, ka viņi vienmēr atbalstīs savu bērnu, arī nepatīkamākajās situācijās. Tāpat pusaudžu narkoloģe uzsver, ka bieži iedzīvošanās atkarībās saistīta ar šaubām, vai ģimene viņu mīl tādu, kāds viņš ir. Tas notiek situācijas, kad, piemēram, vecāki salīdzina jaunieti ar citiem, uzstāj mācīties to, ko paši kādreiz vēlējušies vai apgūt to pašu profesiju, kurā strādājusi ģimene paaudžu paaudzēs. Narkoloģe skaidro, ka vecākiem jāļauj jaunietim izpausties. Tāpat, ja jaunietis sācis smēķēt, vecākiem ieteicams pievērst uzmanību jaunieša vispārējai pašsajūtai un garastāvoklim – vai tajā saskatāmas pazīmes, kas varētu būt saistītas ar depresiju vai emocionālu vardarbību, piemēram, skolā vai klasē. Pusaudžu gadījumā nav jārunā par smēķēšanu kā tādu, bet gan par iemesliem, kas to veicina. Narkoloģe skaidro, ka jaunieši nemeklē nikotīnu – viņiem ir vajadzīgs pats process, tas šķietami nomierina un turklāt palīdz socializēties.
M.Žuka–Jēkabsone norāda, ka pirmais solis, kā vecākiem pareizi rīkoties, ja jaunietis sācis smēķēt, ir sākt ar sevi. Piemēram, psiholoģiski strādāt ar sevi, censties izprast jaunieti, lasot literatūru, apmeklējot atbalsta grupas vecākiem, iegūstot zināšanas un sapratni par pusaudžu vecumposmu. Sarežģītākos gadījumos, kad vecākiem neizdodas izprast jaunieti vai problēmas ir jau ieilgušas, palīdzību var meklēt pie speciālistiem – bērnu un jauniešu narkologa, psihologa, psihoterapeita vai atkarību profilakses speciālista.
«Apotheka» komunikācijas vadītāja Inga Cīrule informē, ka ir vietas, kur speciālistu pakalpojumi pieejami bez maksas. Piemēram, BKUS Pusaudžu resursu centrā pieejama bezmaksas programma jauniešiem vecumā no 12 līdz 18 gadiem. Vairāk par to var uzzināt zvanot pa tālruni 29164747 vai rakstot pa e-pastu info@pusaudzim.lv.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva
5.9 °C,
2.6 m/s,
95 % 
5.9 °C,
2.6 m/s,
95 %