Ekonomika

Pagājušajā trešdienā Jelgavā notika forums «Valsts atbalsta biznesu», kurā interesenti tika iepazīstināti ar iespējām, kā uzņēmējdarbībai piesaistīt valsts vai ES finansējumu. Šobrīd kopējais pieejamais finansējums ir 881,8 miljoni eiro, informē Ekonomikas ministrija (EM). Jautājums tikai, vai mūsu uzņēmēji prot un var šo naudu paņemt?

«Lai gan Latvijas ekonomikas attīstība 2017. gadā bija viena no
straujākajām ES – iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,7 procentiem
–, līdz ES vidējam labklājības līmenim mums vēl tālu. Mēs visi
gribam dzīvot labāk, bet kā to panākt? Ir skaidrs, ka turpmākā
ekonomikas attīstība ir saistāma ar produktivitātes celšanu, un tas
nozīmē, ka uzņēmējam jāspēj pārorientēties un piedāvāt produktus ar
augstu pievienoto vērtību,» forumā ieskicēja EM vecākais ekonomists
Česlavs Gržibovskis.

Ko valsts dara, lai palīdzētu uzņēmējiem veicināt
produktivitāti? Atbildes uz šo jautājumu izskanēja visa foruma
gaitā, kad interesentus ar pieejamajām atbalsta programmām
iepazīstināja EM, Eiropas Komisijas,  valsts attīstības
finanšu institūcijas «Altum» un Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Iespēju ir diezgan daudz. Bet kā tās vērtē Jelgavas
uzņēmēji?

«Nezinu, vai uzbūvētu tikai pašu spēkiem»

Viena no iespējām ir piesaistīt finansējumu ēku būvniecībai un
energoefektivitātes paaugstināšanai. «Mēs ilgstoši nomājām telpas,
bet īres maksa ar katru gadu palielinājās. Pēc rūpīgas rēķināšanas
nolēmām, ka izdevīgāk būtu uzbūvēt pašiem savu ēku,» stāsta
labiekārtošanas uzņēmuma «Alejas projekti» vadītājs Andris Drēska.
Idejas realizēšana, tostarp zemesgabala iegāde, projekta izstrāde,
finansējuma piesaiste un būvniecība, prasīja apmēram trīs gadus,
bet nu jau gandrīz gadu uzņēmums dzīvo jaunās mājās. «Kad bijām
izlēmuši būvēt paši, devos uz banku, bet pirmā iemaksa bija pārāk
liela – tobrīd to nevarējām atļauties. Bankā mums ieteica vērsties
«Altum» – paklausījām un saņēmām atbalstu, lai varētu nosegt šo
summu. Ja nebūtu atbalsta, nezinu, vai mēs vispār ko uzbūvētu, bet,
ja būvētu, tad varbūt vēlāk vai arī process vilktos ilgāk,» norāda
A.Drēska. Viņš spriež: lielākoties valsts atbalsts paredzēts
jaunajiem uzņēmējiem vai ražotājiem, bet «Alejas projektiem» kā
pakalpojumu sniedzējam nav pārāk daudz variantu. «Mēs labprāt
izmantotu iespējas iekārtu un tehnikas iegādei, kas palīdzētu darbu
paveikt ātrāk, izmantojot mazāk roku darba.»

Arī Jelgavas ražošanas uzņēmumi novērtē valsts piedāvātās
iespējas. Teiksim, «Locitech Production», kura izgatavotās detaļas
izmanto citi, piemēram, gaisa filtru, piparu smalcinātāju, maļamo
dzirnaviņu vāciņu, pudeļu aizbāžņu, metāla plauktu, mēbeļu korpusu
ražotāji, Viskaļu ielā būvē jaunu montāžas cehu. Projekta kopējās
plānotās attiecināmās izmaksas ir 900 000 eiro, no kurām
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir
405 000 eiro. Projekts noslēgsies martā. Savukārt metāla
izstrādājumu apstrādes uzņēmums SIA «Zn metals» Aviācijas ielā jau
šomēnes pabeigs būvēt telpas, lai paplašinātu ražošanu. Projekta
kopējās izmaksas ir 700 000 eiro, no kurām ERAF līdzfinansējums ir
315 000 eiro. Līdz ar paplašināšanos šajos uzņēmumos plānots
izveidot arī jaunas darba vietas.

Izmantos zinātnieku potenciālu

«Karameļu darbnīcu» ieinteresējis atbalsts sadarbībai ar
zinātniekiem. «Mēs neesam aktīvākie valsts atbalsta izmantotāji,
bet gribētos to mainīt – ja šādas iespējas ir, tās jāizmanto
straujākai uzņēmuma attīstībai. Savulaik «Altum» Mazo un vidējo
uzņēmumu atbalsta programmas ietvaros mums bija iespēja iegādāties
un sakārtot tagadējās ražošanas un veikala telpas. Vispirms gāju uz
banku, bet bijām jauni un mums neuzticējās, taču ieteica «Altum».
Šobrīd mūs ieinteresējušas citas iespējas,» stāsta uzņēmuma valdes
locekle Ilze Priževoite.

Viņa forumu apmeklēja, lai vairāk uzzinātu par LIAA piedāvāto
vaučeru programmu – atbalstu sadarbībai ar zinātniekiem,
pētniekiem, universitātēm. «Šogad esam piedalījušies vairākās
starptautiskās pārtikas izstādēs, un tas ļāva saprast: lai startētu
starptautiskā tirgū, ne vien produktam, bet arī iepakojumam jābūt
konkurētspējīgam. Šis jautājums ir aktuāls visu laiku, īpaši
kontekstā ar zaļo domāšanu, tāpēc gribam sadarbībā ar LLU uzlabot
iepakojuma funkcionālās īpašības, lai tas ļautu pagarināt produkta
derīguma termiņu, kā arī būtu samērīgs izmaksu ziņā,» norāda
I.Priževoite, papildinot: šobrīd uzņēmums strādā Igaunijas un
Zviedrijas tirgū, bet pārrunas notiek arī Lietuvā un sākta Āzijas
tirgus izpēte. Plānots, ka jaunais iepakojuma koncepts palīdzēs
veiksmīgāk ieiet eksporta tirgū.

Otrs virziens, kā uzņēmums vēlētos izmantot valsts atbalstu, ir
darbinieku apmācībai. «Būsim godīgi – darbinieku apmācīšana nemaksā
lēti un ne katrs uzņēmums to var atļauties. Tāpēc jāizpēta
nosacījumi un jāsaprot, vai kaut kā varam izmantot arī šo
iespēju.»

Būtisks atbalsts eksportam

Nozīmīga, bet maz izmantota ir eksporta kredīta garantija.
«Šobrīd Latvijā maz uzņēmumu par to domā un izmanto. Galvenais
iemesls – viņi vienkārši par to nezina,» uzskata «Altum» Eksporta
garantiju daļas vecākais projektu vadītājs Aivis Dembovskis. Viņš
stāsta, ka šādu pakalpojumu piedāvā arī privātie apdrošinātāji caur
brokeriem, tomēr viņu piedāvājums vairāk domāts lieliem uzņēmumiem,
kas eksportē uz attīstītajām valstīm. «Privātie nelabprāt apdrošina
riskus uz trešajām pasaules valstīm un parasti apdrošina visus
uzņēmuma eksporta darījumus kopā, kā arī negrib strādāt ar mazajiem
uzņēmumiem, – to tad piedāvājam mēs, uzņēmumiem ar eksporta
apgrozījumu līdz diviem miljoniem eiro gadā apdrošinot eksportu
visā pasaulē, bet lielākiem – ES valstīs, turklāt tas attiecināms
arī uz atsevišķu eksporta darījumu.» Viņš skaidro, ka šis rīks mūsu
uzņēmējiem ļauj konkurēt tirgū ne vien ar cenu un produkta
kvalitāti, bet arī ar maksājumu nosacījumiem. «Piemēram, liels
Krievijas uzņēmums mūsējam piedāvā nopirkt pusgadā saražoto, bet
maksās pēc 120 dienām, citādi tas preci meklēs Ķīnā. Mēs izvērtējam
riskus – izpētām pircēju aiz robežas – un izlemjam, vai izsniegt
garantiju,» stāsta A.Dembovskis, piebilstot, ka Latvijā eksportu
apdrošina seši procenti no eksportētājuzņēmumiem.

No Jelgavas šo pakalpojumu izmanto, piemēram, šokolādes ražotājs
«Chocolette Confectionary». «Lai gan arī mēs paši pārbaudām katru
potenciālo sadarbības partneri, «Altum» speciālistu veiktā analīze
ir kā papildu garants tam, ka uz šo klientu var paļauties. Apmēram
gada laikā esam pārbaudījuši astoņus klientus, un līdz šim nav
bijis, ka darījums nojuktu vai klients nesamaksātu. Vienīgi nesen
«Altum» kādam mūsu potenciālajam klientam Skandināvijā konstatēja
sliktus finanšu rādītājus un ieteica strādāt tikai ar
priekšapmaksu. Šobrīd vēl lemjam, vai sadarboties ar šo uzņēmumu,»
stāsta «Chocolette Confectionary» finanšu direktors Mihails
Jemeļjanovs. Jāpiebilst, ka rūpnīca lielāko daļu produkcijas
eksportē.

Bez atbalsta nopietnu uzņēmumu izveidot
grūti

Uzņēmējs Gatis Ozols jau strādā nekustamā īpašuma jomā, bet
plāno uzsākt  vēl ko, tāpēc atzinīgi vērtē iespēju vienuviet
uzzināt aktuālo. Šoreiz viņam vairāk interesējis, kādās nozarēs
strādājoši uzņēmumi var pretendēt uz atbalstu. «Gan man, gan
paziņām ir doma par jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanu, bet vēl
taustāmies – vajag vai nevajag, ko un kā darīt. Sapratu, ka
jāpamēģina – vismaz jāaiziet uz konsultāciju. No liekām darbībām
nebaidos, jo, manuprāt, ja neesi gatavs ieguldīties, nestrādāt
tikai no pulksten 8 līdz 17, tad tu neesi uzņēmējs,» viņš
uzskata.

Jelgavā vairāki uzņēmumi izveidoti tieši ar valsts atbalstu.
Viens no tiem ir zīdaiņu apģērba un rotaļlietu ražotājs
«Forgaminnt». «Ja nevēlies palikt mājražotāja līmenī, bet izveidot
eksportējošu biznesu, manuprāt, Latvijā ir diezgan neiespējami to
izdarīt bez valsts atbalsta. Lai strauji veicinātu uzņēmuma
attīstību, tev ir jābūt visur,» pārliecināta uzņēmuma vadītāja Zita
Bauze. Viņa izmanto Jelgavas Biznesa inkubatora pakalpojumus un
«Altum» finansējumu biznesa uzsākšanai – nauda bija nepieciešama
izejmateriālu iegādei un apgrozāmajiem līdzekļiem. «Tekstila tirgus
ir ļoti piesātināts, tāpēc, veidojot uzņēmumu, zināju, ka ar kaut
ko ir jāatšķiras. Mēs izmantojam dzintara diegu, kam ir
antiseptiskas īpašības un kas ir dabīgs biostimulators,» stāsta
Z.Bauze.

Tā kā uzņēmums orientējas uz eksportu, sadarbībā ar LIAA plāno
apmeklēt starptautiskas izstādes. «Tā ir  iespēja nodibināt
kontaktus un arī papētīt konkurentus,» teic Z.Bauze, kura pirms
dažām nedēļām bija vienā no lielākajām bērnu preču izstādēm Ķelnē,
Vācijā. «Esam pašā sākumā – uzņēmums dibināts janvārī, šobrīd ir
iegādāts iepakojums, lai varētu produktu piedāvāt Latvijā, kā arī
izstrādājam internetveikalu. Tagad, esot start-up stadijā, drēbju
šūšanai izmantoju ārpakalpojumu, jo tam nepieciešamas specifiskas
mašīnas, bet nākotnē plānoju izveidot savu ražotni,» tā
uzņēmēja.

Tad – par mazu, tad – par lielu

Lai gan iespēju ir daudz, ne visi tās izmanto – vieni baidās no
lieliem papīru kalniem un skrupulozām atskaitēm par katru izlietoto
centu, bet citi vienkārši neatbilst nosacījumiem. «Pirms gadiem
desmit izmantojām valsts atbalsta programmu darbinieku apmācībai,
bet tas ir vienīgais projekts. Patiesībā mums neveicas – ja ir kāda
mūs interesējoša programma, neatbilstam pēc nosacījumiem: tad
darbinieku par maz, tad – par daudz, tad apgrozījums par mazu, tad
– par lielu, tad atrodamies teritorijā, kam atbalsts nav
paredzēts…» stāsta ceļa zīmju ražotāja «Signum» pārstāvis Andris
Upenieks. Tomēr uzņēmums nav pilnībā atteicies no iespējas
piesaistīt valsts naudu attīstībai un šobrīd saviem spēkiem
izstrādā jaunu inovatīvu produktu – ceļu remontzonas luksoforu
sistēmu, kas vadāma ar mobilo lietotni un aprīkota ar kamerām, lai
internetā būtu iespējams redzēt satiksmes plūsmu un izvērtēt
nepieciešamo signālplānu. «Projekta finansējums paredz arī
sarežģītu administrēšanu. Mēģināju sarēķināt, cik stundu inženieris
strādā pamatdarbā un cik – pie jaunā produkta, tas pats ar
grāmatvedi un citiem darbiniekiem. To nav iespējams nodalīt, tāpēc
nolēmām pagaidām darboties saviem spēkiem, bet vēlāk varbūt
izmantosim Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas
realizētā klāstera projekta iespējas vai atbalstu eksportam, jo
paredzam, ka šis produkts būs eksportējams.»

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis» un Renārs Koris