5.6 °C, 2.7 m/s, 93.4 %

Dažādi

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsDažādiSkarbākajā spartatlonā uzstāda Latvijas rekordu
Skarbākajā spartatlonā uzstāda Latvijas rekordu
10/10/2018

Jelgavnieks Edgars Simanovičs uzstādījis Latvijas rekordu spartatlonā – 246 kilometrus garajā skrējienā no Atēnām līdz Spartai. Edgara uzrādītais laiks – 25 stundas 37 minūtes un 45 sekundes – deva viņam 8. vietu. Kopumā skrējienā startēja ap 400 sportistu, bet finišu sasniedza 238.

Šis Edgaram bija otrais spartatlons – pirmo viņš noskrēja 2016.
gadā un finišēja 28. vietā, distanci veicot 28 stundās 58 minūtēs
un 16 sekundēs. «Šogad biju gatavs gan fiziski, gan garīgi. Mans
mērķis bija cīnīties par pjedestālu, bet plāns B – noskriet
distanci ātrāk par 25 stundām un iekļūt top 10. Ņemot vērā
laikapstākļus, 37 minūtes nav liela nobīde no plānotā, tāpēc ar
savu rezultātu esmu ļoti apmierināts,» saka Edgars.

Lielāko skrējiena daļu Edgars bija labāko piecniekā. Kādu brīdi
viņš pat bija līderis un apmēram 20 kilometrus skrēja lepnā
vientulībā. «Mani tas nedaudz mulsināja, jo šķita, ka citiem
skrējējiem ir lēnāks temps. Tāpēc, kad mani panāca japānis Jošihiko
Išikava, kurš arī kļuva par spartatlona uzvarētāju, nomierinājos.
Japānis tika uzskatīts par skrējiena favorītu, jo ir 2017. gada
pasaules čempions 24 stundu skrējienā,» stāsta Edgars.

Taču tik garā distancē neiztikt arī bez lūzuma punktiem. «Ap
simto kilometru bija brīdis, kad kājas kļuva pārāk smagas, tomēr
man izdevās atgūt spēkus un pārliecību,» saka sportists.

Pietrūkst kalnu

Gatavoties spartatlonam Edgars sāka janvārī, šoreiz šajā procesā
iekļaujot arī specifiskākus treniņus, zinot, kas īsti spart­atlonā
gaidīs. «Lielākā spartatlona trases daļa ir pa asfaltētu ceļu,
tāpēc arī jātrenējas uz asfalta, lai pieradinātu muskuļus un
locītavas paredzētajai slodzei. Vēl trasē ir trīs kāpumi,
sasniedzot pat 1200 metrus virs jūras līmeņa. Ar kalniem, protams,
mums Latvijā nav pārāk spoži, bet ikdienā treniņiem izmantoju zemes
uzkalnu Ozolniekos. Dažas reizes skrēju pa asfaltu pie Tērvetes,
tomēr ikdienā mērot ceļu uz turieni neatmaksājas. Trasē kopumā ir
trīs lieli kāpumi – divus no tiem pieveicu pārliecinoši, bet
trešajam kāpumam trases 200.–220. kilometrā man pietrūka spēka un
nespēju noturēt tādu tempu, kā biju plānojis,» stāsta skrējējs.

Edgars ir apņēmības pilns spartatlonā atgriezties arī trešo
reizi, bet tad, kad būs gatavs uzvarēt. Viens no būtiskākajiem
priekšnosacījumiem tam ir pilnvērtīgāks treniņprocess tieši
kalnos.

Pārsteidz ciklons

Izanalizējot savu pieredzi 2016. gadā, Edgars atzīst, ka šogad
bija ļoti labi sagatavojies un skrējienu saplānojis teju ideāli.
Trasē bija 75 kontrolpunkti, kuros skrējēji varēja uzņemt
nepieciešamās uzturvielas, nomainīt apģērbu, un par to rūpējās
Edgara atbalsta komanda. «20 stundas skrēju lietū. Esot naktī
kalnos, bija pat sajūta, ka kāds ūdeni lej ar šļūteni. Ceļš
slidens, auksts, jāskrien pat cepurē un cimdos. Plus vēl visu
Grieķiju pārsteidza ciklons Zorba, kas sasniedza vētras spēku –
brāzmās līdz 25–30 metriem sekundē. Atsevišķos kontrolpunktos pat
tika aizpūstas teltis, galdi, krēsli, un tie tika slēgti – ja
sportists uz kādu no šiem punktiem bija aizsūtījis rezerves, nācās
iztikt bez tām. Mana atbalsta komanda apavus žāvēja automašīnas
salonā, un, lai gan tās bija tikai piecas minūtes prieka, līdz
apavi atkal izmirka, tas bija ļoti patīkami un svarīgi, ja kājas
atsalušas,» stāsta Edgars, piebilstot, ka laikapstākļu dēļ
organizatori šo spartatlonu nodēvējuši par skarbāko skrējiena
pastāvēšanas vēsturē. Daudzi silto zemju sportisti nespēja izturēt
laikapstākļus un izstājās.

Par dalību nemaksā

Dalības maksa spartatlonā ir 600 eiro, un cenā iekļauta
dzīvošana un ēšana viesnīcā piecas diennaktis, nokļūšana uz
sacensību vietu un atpakaļ. Sportistam pašam jāsedz ceļa izdevumi
uz Grieķiju un mājup. E.Simanovičs spartatlonā startēja ar Jelgavas
pašvaldības un uzņēmuma «Astarte nafta» finansiālu atbalstu.

Edgars norāda, ka šajā skrējienā naudas balvas netiek
piešķirtas. «Šis ir viens no grūtākajiem ultramaratoniem pasaulē,
un sportisti tajā piedalās, lai izaicinātu sevi un izzinātu savu
spēju robežas,» stāsta skrējējs. Tomēr patīkams moments ir tas, ka
abu pilsētu mēri pēc finiša spartatlona dalībniekus aicina uz
pieņemšanu.

Edgars savu nākotni saista ar garo distanču skrējēju trenera
darbu un cer, ka viņa sportiskie sasniegumi iedvesmos skriet arī
citus.

Foto: publicitātes/Spartatlona foto klubs un no E.Simanoviča
arhīva