Jauniešiem

Aprunā klasesbiedrus kopējā čatā, rupji komentē klasesbiedru «selfijus» un izķēmo draugu bildes, pārsūtot tās citiem – tā ir ikdiena virtuālajā pasaulē daudziem bērniem un jauniešiem. Šodien Jelgavas 4. vidusskolā, sadarbojoties vairākām iestādēm un uzņēmumiem, notika pasākums «Iekod pirkstā», kurā skolēni tika aicināti aizdomāties par atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī ieteica risinājumus, ja nākas saskarties ar kibermobingu.

Pasākuma ieskaņā jaunieši noskatījās video par kādu ikdienišķu
situāciju. Meitene uzņēma fotogrāfiju peldkostīmā un nosūtīja to
savai draudzenei. Viņa bildi nosūtīja klasesbiedram. Viņš šo bildi
izķēmoja un padeva tālāk čatā saviem draugiem. «Tas ir uzskatāms
piemērs tam, kā notiek emocionālā pazemošana jeb kibermobings
sociālajos tīklos,» skaidro Latvijas Drošāka interneta centra
vēstniece Sandra Magrina, papildinot, ka bieži vien jaunieši
neaizdomājas, kā tad jūtas tas, kuru apsmej.

Jaunieši stāsta, ka viņi šobrīd izmanto vairākas platformas, kur
notiek saziņa. Populārākās ir instagram – tur tiek ievietotas
fotogrāfijas –, whatsapp, jo tur tiek veidoti klasesbiedru čati, kā
arī sociālie tīkli facebook un snapchat. Teju katrā no tām ik dienu
var redzēt situācijas, kad kāds tiek publiski pazemots.

«Pirms kāda laika man bija situācija, kad klases čatā, kur nav
skolotājas, klasesbiedri sāka mani apcelt. Rakstīja par manu
izskatu, uzvedību. Es pastāstīju skolotājai un vecākiem – rezultātā
šī grupa tika izdzēsta. Šobrīd mani sauc par sūdzambībeli, bet es
vairs uz to nereaģēju,» stāsta kāda 7. klases audzēkne. Pasākumu
vadītāja kibergsargs Lelde Ceriņa norāda, ka šāda rīcība bērnu un
jauniešu vidū sastopama ļoti bieži un parasti citus aprunā cilvēki
ar kompleksiem, kuri virtuālajā vidē cenšas būt pārāki.

«Šādās situācijās ir svarīgi neatbildēt uz varmākas ziņām un
komentāriem, bet tos bloķēt. Tāpat ir svarīgi nepalikt vienaldzīgam
un iesaistīt kibermobinga situāciju risināšanā pieaugušos –
vecākus, pedagogus –, neatkarīgi no tā, vai ar šīm situācijām esi
saskāries pats vai arī pazemots tiek tavs draugs, klasesbiedrs.
Šajā gadījumā vienmēr būtiski saglabāt pierādījumus –
ekrānuzņēmumus, kuros redzamas šīs aktivitātes,» uzsver
S.Magrina.

Jāpiebilst, ka par šo tēmu skolā notika arī sarunu
vakars ar skolēnu vecākiem un pedagogiem. «Galvenais, kas
jāsaprot pedagogiem un vecākam, ir tas, ka jaunietis būs gatavs
stāstīt un dalīties ar pieaugušo tikai tad, ja jutīs pozitīvu
attieksmi,» pēc sarunu vakara secina Jelgavas 4. vidusskolas
latviešu valodas skolotāja Ilze Klāva. Viņa uzsver, ka šobrīd viens
no galvenajiem uzdevumiem ir ar jauniešiem dibināt draudzīgas,
uzticīgas attiecības, bet paralēli būt lietas kursā par to, kādas
saziņas platformas viņi izmanto, lai saprastu tendences.

Savukārt Jelgavas 4. vidusskolas direktora vietniece Sanita
Baltiņa uzsver, ka, dodot bērnam telefonu, vecāki ir atbildīgi par
to, kā tas tiek izmantots. «Ja reiz esi iedevis, ar bērnu ir jārunā
par atbildību, šo rīku lietojot. Skolotāji diemžēl nevar pārbaudīt
un zināt par katru šādu jauniešu izveidoto čatu vai grupu,» uzsver
S.Baltiņa. Viņa atzīst, ka, piemēram, whatsapp aplikācija šobrīd
vairākās Eiropas valstīs atļauta vien no 16 gadiem, bet Latvijā šis
vecuma cenzs ir mazāks – 13 gadi. Šī iemesla dēļ pēc iespējas ātrāk
bērnam jāmāca atbildīga mobilā telefona lietošana.

Savukārt Valsts policijas Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas
nodaļas inspektores Marita Vītola un Inga Umbraška pastāstīja
vecākiem par spilgtākajām kibermobinga situācijām, kas nonākušas
policijas redzeslokā. Viņas uzsvēra arī varmākas un viņa vecāku
atbildību likuma priekšā, kas saistīta ar emocionālo pazemošanu
internetā – liela daļa sabiedrības, ieskaitot pašus bērnus, nav
informēta par to, ka kibermobinga izvēršana pret kādu personu ir
rīcība, par kuru iestājas atbildība.

Pasākumu Jelgavas 4. vidusskolā organizēja «Bite», Valsts bērnu
tiesību aizsardzības inspekcija, Valsts policija un Latvijas
Drošāka interneta centrs.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»