Šodien Argentīnā, Buenosairesā, noslēdzas 3. Jauniešu olimpiskās spēles, un 21. oktobrī Latvijas delegācijas sastāvā mājās atgriezīsies Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas (JSPS) peldētājs Didzis Rudavs un trenere Astra Ozoliņa. «Mana galvenā atziņa pēc Jauniešu olimpiskajām spēlēm ir: lai sasniegtu augstu rezultātu, ļoti daudz un gudri jātrenējas,» saka Didzis, kurš 50 metros brasā izcīnīja 11. vietu, bet 100 metros brasā – 25. vietu. Un mērķi Didzim ir – viņš cer nākamgad startēt II Eiropas spēlēs un nokļūt arī līdz pieaugušo olimpiskajām spēlēm, kuras 2020. gadā norisināsies Tokijā.
Latvijas delegācija Buenosairesā ieradās 3. oktobrī, un līdz savām sacensībām Didzis ievēroja striktu režīmu – cēlās pulksten 6.40, tad brokastis, treniņš, pusdienas, atpūta, otrs treniņš, vakariņas, atpūta. Viņa galvenais starts bija 11. oktobrī – 50 metru kvalifikācijā Didzim startā sarāva krampī kāju, tomēr ar rezultātu 28,98 sekundes viņam izdevās iekļūt pusfinālā. Pusfināla peldējums notika tās pašas dienas vakarā. Šoreiz Didzis nopeldēja nedaudz ātrāk kā kvalifikācijā – 28,89 sekundēs –, tomēr starp astoņiem finālistiem netika un sacensības noslēdza ar 11. vietu 36 sportistu konkurencē. Tas ir ļoti labs sasniegums, tomēr sportistam palikusi neapmierinātības sajūta – viņa mērķis bija iekļūt finālā, un, atkārtojot personīgo rekordu, kas ir 28,19 sekundes, viņam tas būtu izdevies.
Konkrētas atbildes nav
«Grūti pateikt, kas tieši neizdevās, bet domāju, ka tas bija apstākļu kopums. Fiziski Didzis bija gatavs un nopeldēja labi, lai gan mērķi bija augstāki. Tomēr savu nospēlēja mazā sacensību pieredze, īpaši tik lielas auditorijas priekšā. Tāpat nav viegli sadzīvot ar trim citiem sportistiem. Arī ēdināšana bija pašvaka – garas rindas, ēdiens bez garšas, gaļa cieta. Es pirmajās dienās vispār neēdu, bet sportisti nevarēja neēst. Mums gan nebija iespējas nosvērties, bet šķiet, ka Didzis pat zaudēja svaru, kas sprinta distancē nav labi, jo ir vajadzīgs spēks un enerģija. Un vēl Didzis teica, ka nav jutis ūdeni. Grūti izskaidrot, no kā tas atkarīgs – no ūdens temperatūras, ķīmiskā sastāva, baseina vai kā cita –, bet ir būtiski, kā sportists jūtas ūdenī. Ja labi, tad parasti krīt daudzi rekordi. Piemēram, kad ar mūsu peldētāju Guntaru Deičmanu 2004. gadā bijām olimpiskajās spēlēs Atēnās, baseinā ūdens bija ļoti silts un rekordi netika laboti. Arī Buenosairesā rekordi nekrita,» stāsta trenere.
Iespējams, savu lomu nospēlēja tas, ka sportists dienu pirms spēļu atklāšanas uzzināja, ka ir iekļauts arī 100 metru disciplīnā, lai gan bija noskaņojies tikai savai stiprākajai – 50 metru sprinta – distancei.
Kaut arī ar savu startu Didzis nav apmierināts, viņam ir citi lieli mērķi – startēt II Eiropas spēlēs 2019. gadā (I Eiropas spēlēs piedalījās JSPS peldētājs Deniss Komars) un tikt līdz lielajām olimpiskajām spēlēm. «Manuprāt, ja ir mērķis un pietiekami liels gribasspēks, Latvijas sportisti spēj konkurēt pasaulē,» tā Didzis, vērtējot, ka galvenais ir peldot būt drošam un agresīvam.
Pārsteidz nepabeigtības sajūta
Jelgavniekus nepatīkami pārsteidzis tas, ka Buenosairesa nebija gatava tik lielam pasaules mēroga notikumam, jo olimpiskajā ciematā no ierašanās brīža vēl divas nedēļas turpinājās dažādi būvniecības un labiekārtošanas darbi. «Katru dienu, kad braucu uz baseinu, varēja redzēt mazos traktorus, cilvēkus, kuri rok, līdzina zemi un klāj zālienu,» stāsta sportists.
Kopumā par sadzīves – viņš dzīvoja istabiņā kopā ar otru Latvijas peldētāju Jāni Vitautu Siliņu un diviem BMX braucējiem – un treniņu apstākļiem viņš nesūdzas, lai gan ir daži aspekti, kas Didzi neapmierina. Piemēram, ēdiens bijis pārāk vienveidīgs – rīsi, kartupeļu biezenis, pasta, filejas – un ne pārāk kvalitatīvs, ģērbtuves mazas, baseinā maz vietu skatītājiem un sportistiem.
Kilometriem garas rindas
Olimpiskais ciemats ir nožogots un atrodas Buenosairesas nomalē. Sportisti uz treniņu bāzēm vesti ar speciāliem autobusiem. Baseins no apmešanās vietas bijis apmēram 20 minūšu gājiena attālumā. Vietējie iedzīvotāji sportistus uzņēmuši draudzīgi, māja, sveicināja un cerēja tikt pie speciālajām piespraudēm, kas bija katram sportistam – viņi tās var samainīt ar citu valstu sportistiem vai izdalīt līdzjutējiem. «Skatītāju bija ļoti daudz, arī veselas skolēnu grupas. Uz ciematu stāvēja kilometriem garas rindas, tad vēl rindas pēc biļetēm uz katra sporta veida sacensībām. Arī baseins dienās, kad startēja Didzis, bija pilns, un publika sportistus ļoti atbalstīja. Mēs tomēr neesam pie tā pieraduši – pie mums tribīnēs galvenokārt ir tikai vecāki, kuri seko līdzi savam bērnam, un nav tāda spiediena no publikas. Tas nav viegli,» stāsta A.Ozoliņa.
Viņa spriež, ka sajūtu līmenī un pašiem sportistiem nav atšķirības starp pieaugušo un šīm olimpiskajām spēlēm – abās pasaules spēcīgākie cenšas parādīt savu labāko sniegumu. Atšķiras tikai organizatoru pieeja un atbildības sajūta, kā arī vairākos sporta veidos spēlēs iekļautās disciplīnas. Peldētājiem lielajās olimpiskajās spēlēs nav 50 metru uz muguras, 50 metru tauriņstila un 50 metru brasa distances, kas šobrīd ir Didža pamatdisciplīna.
Skolā – pārtraukums
Arī pēc saviem startiem Didzis turpināja trenēties, izmantojot iespēju piekļūt baseinam un trenažieru zālei. Lielākoties viņš uzturējās olimpiskajā ciematā un līdz pilsētai aizbrauca vien dažas reizes. «Noteikti ir arī skaistas vietas, bet man par pilsētu nav tas labākais priekšstats. Pie galvenā pieminekļa – Brīvības monumenta, kas ir kā simbols valsts neatkarībai un kur jābūt vislielākajai tīrībai, – ir diezgan piesārņots un uz zemes guļ bezpajumtnieki. Es pat pilsētā neuzņēmu nevienu foto, jo tā šķita nabadzīga un nesmuka,» stāsta peldētājs. Viņš atklāj, ka vidējā gaisa temperatūra Buenosairesā ir plus 23 grādi, ir mitrs un mākoņains.
Didzis šobrīd mācās Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 11. klasē, bet uz Buenosairesu mācību grāmatas viņš līdzi neņēma. Lai gan skolā būs neliels robs, Didzis varēja uzlabot angļu valodas prasmes un ģeogrāfijas zināšanas. «Cik man sanāca parunāt ar citu valstu sportistiem, galvenokārt Amerikas un vietējiem, viņi neko nezina par Latviju. Tad es viņiem pastāstīju par valsti un pilsētu, kurā dzīvoju,» piebilst sportists.
Šodien Didzis piedalīsies spēļu noslēguma ceremonijā. Tai varēs sekot līdz tiešraidē, kas sāksies pulksten 20.32 pēc Latvijas laika. Latvijā mūsu valsts delegācija atgriezīsies 21. oktobrī.
Foto: no A.Ozoliņas arhīva