Ekonomika

«Vācu valstsvīrs Oto fon Bismarks ir teicis, ka tautai nav jāzina, kā taisa politiku un desas. Par politiku es nevarēšu komentēt, bet, kas attiecas uz desām, negribu piekrist – manuprāt, ir jārāda, kā top tas, ko mēs ēdam, un jākliedē sabiedrībā iesakņojušies mīti,» norāda gaļas pārstrādes uzņēmuma «HKScan Latvia» pārdošanas direktors Heino Lapiņš. Uzņēmuma Jelgavas ražotnē šī ir Atvērto durvju nedēļa, piedāvājot to apmeklēt interesentiem.

Šādu pasākumu uzņēmums rīko pirmo reizi. «Esam patīkami
pārsteigti par lielo interesi, bet diemžēl visus interesentus
uzņemt nevaram – drošības apsvērumu dēļ maksimālais apmeklētāju
skaits grupā ir 15, un šonedēļ ražotni apmeklēs trīs grupas – divas
grupas jau ir bijušas un viena būs vēl piektdien,» stāsta H.Lapiņš,
norādot, ka arī nākamgad tiks organizēts šāds pasākums. Ideju
uzņēmums aizguvis no Igaunijas, kur ir ierasts, ka rūpniecībā
strādājošie uzņēmumi uz nedēļu atver durvis un kļūst atvērtāki
sabiedrībai.

«HKScan Latvia» pārdošanas direktors norāda, ka lielākoties
sabiedrībā ir iesakņojušies mīti, ka lopi tiek turēti sliktos
apstākļos un baroti ar antibiotikām, ka desās netiek pildīta gaļa,
ka mūsdienās gaļas produktos ir ļoti daudz E vielu, ka gaļa nav
veselīga. Tāpat daudzi nemaz nezina, ka Jelgavā joprojām tiek
ražoti dažādi gaļas produkti un ka daudzi zināmu zīmolu produkti,
piemēram, «Rīgas Miesnieks», «Jelgava», «Tallegg», «Rakvere», top
tieši šeit. «Mūsu uzņēmumu grupa nodrošina pilnu ķēdi jeb, kā mums
pašiem tīk teikt, – no fermas līdz dakšiņai. Mēs paši audzējam
lopus, kaujam, pārstrādājam, pārdodam – faktiski zinām pilnīgi visu
par mūsu produkciju,» tā H.Lapiņš, uzsverot, ka kvalitātei ir ļoti
liela nozīme. Viņš arī skaidro, ka daļēji mīti iesakņojas tāpēc, ka
informatīvajā telpā ir pieejami dažādi ASV pētījumi par nozari,
tomēr tie nav attiecināmi uz Latviju, jo ASV ir pavisam citādākas –
daudz brīvākas – prasības gaļas ražotājiem nekā ES valstīs.

Atvērto durvju dienas laikā interesenti tiek iepazīstināti ar
prezentāciju un izvesti ekskursijā pa ražotni, parādot, kā top
vārītās desas, kūpinātā produkcija, pelmeņi, uzkodas, Latvijas
tirgū vēl neesoši produkti, kādas tehnoloģijas tiek izmantotas, kā
produkcija tiek iepakota. Gatavā produkcija Jelgavā neuzglabājas –
tā tiek vesta uz loģistikas centru Rīgā, kas apkalpo Latvijas un
Lietuvas veikalus. «Jelgavā tiek ražoti 250 dažādi produkti, gadā
saražojot 5,6 miljonus kilogramu. Plānojam, ka nākamgad tiks
saražoti seši miljoni kilogramu,» stāsta H.Lapiņš, piebilstot, ka
Jelgavā ir 120–130 darbinieku un apmēram desmit vakances. Viņaprāt,
darbaspēka trūkums nav galvenā uzņēmēju problēma – uzņēmumu
problēma ir ar ražīgumu, jo uzņēmumiem ir diezgan vājš
tehnoloģiskais progress un joprojām ļoti daudz tiek izmantots roku
darbs. Tieši tāpēc, lai celtu ražīgumu, nesen uzņēmums iegādājās
divas līnijas, kas līmē desām etiķetes, ieguldos vairākus desmitus
tūkstošus eiro. Tāpat gada sākumā tika izveidota jauna pelmeņu
līnija, kas ļāvusi strauji audzēt eksportu uz Vāciju, kas apjoma
ziņā ir tikpat liels tirgus kā visas trīs Baltijas valstis kopā.
Savukārt, runājot par darbiniekiem, H.Lapiņš uzsver: šī problēma
valstiskā mērogā būtu jārisina, nevis atverot robežas un mākslīgi
samazinot izmaksas un algas, bet gan sakārtojot uzņēmējdarbības
vidi un piespiežot uzņēmumus iziet no pelēkās zonas.

«Aizvien pieaugošajos konkurences apstākļos vinnēs tie uzņēmumi,
kas domā par ražošanas efektivitāti un kvalitāti,» ir pārliecināts
«HKScan Latvia» pārdošanas direktors.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»