Novembrī 36 cilvēki izmantoja iespēju pirmo reizi klātienē Jelgavā rakstīt pasaules diktātu latviešu valodā – viena jelgavniece darbu uzrakstīja bez kļūdām, sasniedzot vienu no 13 labākajiem rezultātiem starp 1657 diktāta rakstītājiem Latvijā un citviet pasaulē. Savukārt vēl deviņi rakstītāji pilsētā uzrādīja augstus rezultātus, pieļaujot kopumā līdz piecām kļūdām, informē pasākuma koordinatore Jelgavā Marija Burgarte.
«Pēc labotajiem diktātiem varu secināt, ka jelgavnieki ir labi rakstītāji. Vairākos darbos bija vien dažas kļūdas, turklāt tās pieļautas nevis zināšanu trūkuma, bet gan neuzmanības dēļ. Kopumā darbos bija arī samērā maz pareizrakstības kļūdu – cilvēki raksta gramatiski pareizi, bet lielākais izaicinājums ir tieši pieturzīmju lietošana. Dažiem piemirsusies tiešā runa, dažiem bija grūtības ar divdabja teicienu noteikšanu, bet vairāki rakstītāji gluži vienkārši nav sapratuši, kur ir sākums un beigas sarežģītas konstrukcijas teikumam,» jelgavnieku rakstīto diktātu rezultātus rezumē Jēkabpils 2. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Silvija Avišāne. Jāpiebilst, ka kopumā visi diktāta dalībnieki, kas rakstīja to klātienē, kļūdījās vidēji 12 reizes, pieļaujot piecas ortogrāfijas un septiņas interpunkcijas kļūdas, un arī Jelgavā šis rādītājs ir līdzīgs. Proti, jelgavnieki diktātā pieļāvuši vidēji 12 kļūdas – četras ortogrāfijas un astoņas interpunkcijas. Diktātu Jelgavā rakstīja interesenti vecumā no 10 līdz 75 gadiem.
Labākais diktāts Jelgavā uzrakstīts bez kļūdām – to paveikusi jelgavniece Inese Joze, kas ikdienā strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības jomā un ieguvusi augstāko medicīnisko izglītību. «Jāatzīst, ka man nav ar valodniecību saistītas izglītības vai ikdienas darba, komatu būšana jau kopš skolas laikiem drīzāk ir mans vaļasprieks – būtībā tādēļ arī pieteicos un šogad rakstīju pasaules diktātu latviešu valodā. Savulaik skolā man ļoti paveicās ar latviešu valodas skolotājām, kas ielika teicamus pamatus. Rakstot diktātu, tas nelikās ļoti sarežģīts, un šaubas par pieturzīmju lietošanu praktiski neradās. Saņemot diktāta rezultātus, pārliecinājos, ka kopš skolas laikiem nekas nav mainījies un zināšanas aizvien ir līmenī,» tā I.Joze, papildinot, ka šīs prasmes lieti noder arī ikdienas darba gaitās, veicot administratīvo darbu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Jāpiebilst, ka pārējie astoņi darbi, kas uzrakstīti bez kļūdām, tika rakstīti tiešsaistē – septiņi no tiem Latvijā un viens Nīderlandē, divi klātienē Liepājā, kā arī pa vienam Rīgā un Jēkabpilī. Vislielākais pieļauto kļūdu skaits diktātā, kas rakstīts klātienē Jelgavā, ir 67, bet visu rakstītāju vidū – 263.
Jāatgādina, ka šogad diktātu klātienē bija iespēja rakstīt deviņās Latvijas pilsētās un pirmo reizi tāda bija arī Jelgavā, Sabiedrības integrācijas pārvaldē Skolotāju ielā 8. Interesenti rakstīja aptuveni 300 vārdu garu diktātu ar virsrakstu «Malēniešu hronika» – tā ir ironiska mūsdienu teika, kurā autors – dzejnieks un rakstnieks Andris Akmentiņš – apvienojis latviešu valodu ar Ezopa valodu. Diktātu jelgavniekiem lasīja grupas «TirkizBand» mūziķis un pašvaldības iestādes «Kultūra» producents Gundars Caune. Teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadītāja Andra Kalnača.
Rezumējot iniciatīvas norisi Jelgavā, M.Burgarte norāda, ka šogad aicinājums pieteikties diktāta rakstīšanai pilsētā guvis lielu atsaucību un īsā laikā tika saņemts arī maksimālais pieteikumu skaits. Viņa norāda, ka, ņemot vērā šā gada pieredzi, klātienes rakstīšanu pilsētā paredzēts organizēt arī nākamgad.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva
17.4 °C,
1 m/s,
83.1 % 
17.4 °C,
1 m/s,
83.1 %