Svinot 1818. gadā Jelgavā dibinātā Kurzemes Provinces muzejs (KPM) 200. jubileju, 20. decembrī pulksten 15 Jelgavas muzejā, kas ir KPM tradīciju turpinātājs, tiks atklāta izstāde «Kurzemes Provinces muzejam 200». Tā būs unikāla iespēja redzēt daļu no bagātīgās kolekcijas, kas līdz muzeja likvidācijai pirms Otrā pasaules kara tika glabāta KPM Jelgavā.
«Kurzemes Provinces muzejs bija otrais Latvijā izveidotais muzejs – pirmais, kas atradās ārpus Rīgas. Tā kolekcija laika gaitā izvērtās par nozīmīgu vēstures liecību krātuvi, bet muzeja vadītāji, biedri, krājuma papildinātāji bija izcili sava laika notikumu dokumentētāji un pētnieki. Muzejā akumulētie artefakti par Livonijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes, Kurzemes guberņas vēsturi bija svarīgs avots pētniekiem. Pat šodienas, īpaši ārvalstu vēsturnieku, darbos redzam atsauces uz KPM kolekcijā bijušiem artefaktiem,» stāsta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.
Plašā ekspozīcija, ko Jelgavā varēs aplūkot līdz 27. janvārim, apkopos eksponātus no Latvijas, Polijas un Vācijas muzejiem un arhīviem. G.Grase norāda, ka izstādē būs apskatāmi vairāki desmiti gleznu, tostarp izcilu baltvācu mākslinieku – Jūliusa Dēringa, Johana Lēberehta Eginka, Leonarda Šērera, Johana Dornera – darbi, kas mūsdienās atrodas gan Latvijā, gan Polijā.
No Rundāles pils muzeja Jelgavas muzejs izstādei saņēmis Johana Lēberehta Eginka gleznoto pirmā Kurzemes un Zemgales hercoga no Bīronu dinastijas Ernsta Johana Bīrona portreta kopiju. Kopija 19. gadsimta 2. ceturtdaļā gleznota pēc 18. gadsimta 2. puses portreta. Tāpat izstādē tiks eksponēts 19. gadsimta sākumā Johana Frīdriha Augusta Tišbeina gleznotais Veimāras lielhercogienes Marijas Pavlovnas portrets.
Tāpat ekspozīcija apkopos aptuveni simts medaļas, kas ataino vēstures notikumus gan Latvijā un Rietumeiropā, gan Krievijas impērijā. «KPM bija arī ievērojama arheoloģisko senlietu kolekcija – šoreiz izstādē eksponēsim senlietas no mūsu muzeja krājuma, kas mums mantojumā nonākušas no KPM,» tā G.Grase. Izstādē būs iespējams apskatīt arī dažādus artefaktus – grāmatas, dokumentus, rokrakstus, kas savulaik bijuši KPM īpašumā un liecina par muzeja krājuma daudzveidību un interešu plašumu, tāpat aplūkojami būs arī citi eksponāti.
«Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājumā ir daudzas retas un interesantas grāmatas. Tostarp Vecā Stendera izdevumi – «Bildu–Ābice», kas 1787. gadā drukāta Jelgavā, kā arī 1783. gadā sarakstītā «Latviešu gramatika» («Lettische Grammatik»), kuru Kurzemes Provinces muzeja kolekcijai novēlējis autora mazdēls. Izstādē Jelgavā būs apskatāms «Latviešu gramatikas» eksemplārs, kurā saglabājušās Stendera rakstītās piezīmes uz lappušu malām,» norāda Jelgavas muzeja direktore Gita Grase. Jāpiebilst, ka rakstnieka, valodnieka, mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera, saukta par Veco Stenderu, «Bildu–Ābice» ir pirmā ilustrētā ābece latviešu valodā – tajā iespiesti Stendera paša sagatavoti attēli, katram no tiem klāt pievienots divrindu pantiņš, kas veltīts katram burtam.
«KPM likvidācija, īpaši vācu tautības pilsoņu izceļošana 1939. gadā, faktiski muzeja lielisko kolekciju izmētāja pa pasauli, un mēs joprojām nezinām ļoti daudzu lietu atrašanās vietu. Katru brīdi var rasties jauna informācija – piemēram, pagājušajā mēnesī uzzinājām, ka Toruņas Universitātes bibliotēkā Polijā glabājas ap 800 grāmatu, kurās iespiests KPM zīmogs,» papildina G.Grase. Viņa atklāj, ka ideja par šīs izstādes veidošanu Jelgavas muzejam radās jau 2008. gadā, kad ar lasījumiem zinātniskajā konferencē tika svinēta KPM 190. jubileja. Tāpat lielu pamudinājumu veidot izstādi sniedza viesošanās Poznaņā, Polijā, kad izdevās saņemt piekrišanu apmēram divdesmit gleznu deponēšanai.
Muzeja krājuma pamatā – apgaismības idejas
KPM 1818. gadā dibināja privāta organizācija – Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, kurai tika dāvinātas dažādas senlietu, dokumentu un mākslas darbu kolekcijas, kas vēlāk tika iekļautas KPM krājumā. Šādas kolekcijas 18. gadsimta beigās bija ne vienam vien izglītotam Kurzemes muižniekam. «Vācu apgaismības idejas, kas uzsvēra sabiedrības izglītošanas nozīmi, rodot savu izpausmi Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības darbībā, realizējās arī KPM kolekcijas veidošanā. Muzeja krājumā saplūda vispirms tie priekšmeti, kas tika uzskatīti par vēsturiski nozīmīgākiem un vērtīgākiem: arhīvu dokumenti, vēstules, hroniku noraksti, no senlietām – monētas, medaļas un goda zīmes –, senās Grieķijas un Romas, pat senās Ēģiptes artefakti, bruņinieku ieroči un bruņas, izcilu cilvēku un valdnieku portreti un krūšutēli, mākslas darbi, baznīcu interjera detaļas un apbedījumu priekšmeti. Atbilstoši savam laikam muzeja krājumu veidoja arī dabaszinātniskās kolekcijas, taču, pateicoties Kurzemes muižnieku aktīvai dalībai medībās, muzejā laika gaitā tika izveidota viena no pilnīgākajām Latvijas putnu kolekcijām,» stāsta Jelgavas muzeja speciāliste Silva Poča.
Latvijas Universitātes muzeja krājumā glabājas apjomīga dabaszinātniskā, mineraloģijas kolekcija, fosīlijas, dažādi «ūnikumi» – tostarp retu dzīvnieku izbāzeņi un to galvaskausi, ilkņi, zobi, piemēram, mamuta zobs (attēlā). Interesanti, ka senākie kolekcija pārstāvji ir Dienvidamerikas tropisko putnu izbāzeņi, kas Kurzemes Provinces muzejā nonāca neilgi pēc tā dibināšanas – ap 1834.–1836. gadu. Daži no šiem izbāzeņiem būs apskatāmi arī izstādē.
Vienlaikus tika veidota arī muzeja bibliotēka, kas sastāvēja gan no senākiem un sava laika modernajiem izdevumiem, gan hroniku norakstiem, manuskriptiem, autogrāfu kolekcijām.
Jelgavas muzejā norāda, ka pirmie KPM kolekcijas veidotāji ir arhivārs un pirmais muzeja direktors Johans Frīdrihs fon Reke, izdevējs Johans Martins Pēterss-Stefenhāgens, valsts kanclers Heinrihs fon Ofenbergs. Visu muzeja darbības laiku tā krājumu papildināja gan Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības biedri, gan aktīvākie inteliģences pārstāvji – skolotāji, ārsti, mācītāji –, gan arī valsts ierēdņi un muižnieki.
Arheoloģijas kabinets
Viens no Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības darbības virzieniem bija arheoloģijas zinātnes attīstīšana. «Atsevišķi avoti norāda, ka ik gadu biedrība no sava budžeta atvēlēja finanšu līdzekļus izrakumu veikšanai. Bez koordinētu ekspedīciju atradumiem KPM arheoloģisko kolekciju veidoja daudzu aizrautīgu senatnes pētnieku privātkolekcijas un regulāri piegādātie savrupatradumi. Muzejā pat tika izveidots atsevišķs Arheoloģijas kabinets,» stāsta Jelgavas muzeja galvenā speciāliste Zenta Broka-Lāce. Zīmīgi, ka pirmais ieraksts aizvēstures kolekcijas inventāra grāmatā, kuras oriģināls joprojām tiek glabāts Jelgavas muzejā, ir veikts jau 1819. gadā, kad grāfs Ludvigs Augusts Mellīns muzejam dāvinājis 1800. gadā Bīriņos atrastu romiešu bronzas figūriņu un citas senlietas. Lai gan oficiāli muzeja mērķis bija atspoguļot galvenokārt Kurzemes un Zemgales kultūru, vēsturi, zinātni un dabu, tā kolekcijā ietilpa ne vien Latvijas teritorijā atrastie arheoloģiskie priekšmeti, bet arī atsevišķas senlietas no Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un citām zemēm. Viens aizvēsturisks akmens rīks atvests pat no Floridas Ziemeļamerikā. «KPM arheoloģiskais mantojums vēl mūsdienās joprojām nav līdz galam izpētīts un apzināts, ko, protams, apgrūtina kolekcijas sadrumstalotība.
Jelgavas muzejā turpinās darbs pie palikušā krājuma zinātniskās izpētes – daudzi priekšmeti ir ļoti sliktā stāvoklī gan 19. gadsimta restaurācijas metožu, gan nelabvēlīgu glabāšanas apstākļu dēļ, un nākotnē būtu jāiegulda daudz līdzekļu to pienācīgai saglabāšanai, lai tos varētu eksponēt. Tagad tie vairs nav tikai arheoloģiski artefakti, bet arī ļoti būtiskas Latvijas arheoloģijas vēstures liecības, ar ko Jelgava noteikti var lepoties,» uzsver Z.Broka-Lāce.
Pasaules kolekcija
KPM likvidē 1940. gadā, un tiek lemts par muzeja kolekcijas nodošanu Valsts Vēsturiskā muzeja īpašumā, bet vēlāk likvidēto muzeju padomju varas iestādes pasludina par nacionalizētu. Likvidētā KPM eksponāti vēsturiskajā ēkā Jelgavā atkal nonāk 1943. gadā, kad ar izstādi tiek svinēta KPM dibināšanas 125. gadadiena. 1944. gada kaujās tiek nopostīta muzeja ēka, un joprojām nav skaidri zināms, kas notika ar muzeja kolekciju.
Jelgavas muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis norāda, ka muzeja speciālisti vienmēr ar interesi sekojuši līdzi bijušā KPM eksponātu liktenim. «Jau 20. gadsimta 90. gadu sākumā mūsu muzeja speciālisti Latvijas Valsts vēstures arhīvā pētīja un kopēja dokumentus par KPM, bet vēlāk, 90. gadu otrajā pusē, gatavojot izstādes par godu muzeja 180 un 190 gadu jubilejai, sadarbojāmies ar kolēģiem no citiem Latvijas muzejiem. Gadu gaitā pamazām tika noskaidrots, ka diezgan daudz KPM kolekcijas priekšmetu saglabājušies gan Latvijā, gan ārvalstīs, bet daudzu lietu liktenis joprojām nav zināms. Saprotams, ka 1944. gada jūlijā un augustā līdz ar muzeju bojā gāja arī tie eksponāti, kas atradās muzeja telpās un nebija aizvesti uz Rīgu vai ārzemēm,» tā A.Barševskis. Viņš atklāj, ka reizēm kāds artefakts parādās internetā ārzemju antikvāro priekšmetu izsolēs, piemēram, tikko muzejs iegādājās 1861. gadā izdotus KPM Statūtus.
Atsevišķi priekšmeti, kas savulaik bijuši Kurzemes Provinces muzeja krājumā, jau tagad izvietoti Jelgavas muzeja ekspozīcijās. To vidū Svētās Trīsvienības baznīcas lasāmpults, kuru muzejam savulaik kā Otrā pasaules kara trofeju atdeva Poznaņas Mākslas muzejs. Hercogistes ekspozīcijā apskatāmas arī Jelgavas monētu kaltuvē kaltās un hercogistē apgrozībā bijušās monētas, tāpat eksponēts «Academia Petrina» lielais zīmogs, Jelgavas cunftu kausi, amata lādes un vēl citi artefakti. Izstādes «Kurzemes Provinces muzejam 200» darbības laikā pie šiem eksponātiem būs izvietotas speciālas atzīmes, kas norādīs uz piederību Kurzemes Provinces muzejam.
Foto: Ivars Vieliņš un no «Jelgavas Vēstneša» arhīva