18.2 °C, 1.2 m/s, 96.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavnieki svētku egles iegādei vidēji tērē ap 20 eiro
Jelgavnieki svētku egles iegādei vidēji tērē ap 20 eiro
18/12/2018

Kuplas baltegles, izturīgas sudrabegles, egles podiņos un parastās egles – iegādājoties svētku egli no tirgotājiem, kas sastopami vairākās vietās pilsētā, izvēle ir plaša. Tomēr tirgotāji novērojuši, ka jelgavnieki priekšroku dod vidēja izmēra eglītei, kas maksā ap 20 eiro.

Portāla www.jelgavasvestnesis.lv uzrunātie eglīšu tirgotāji
norāda, ka šogad sagatavojuši iedzīvotājiem plašas izvēles iespējas
– dažādu šķirņu un izmēra eglītes vairākās cenu kategorijās. SIA
«Stādaudzētava «Blīdene»» eglīšu tirgotājs Dzintars Gailis, kurš
tirgojas pretim «Kanclera namam» Driksas ielā, uzsver, ka
jelgavnieki arī šogad jau laicīgi sāk gatavoties svētkiem. «Šogad,
kā ierasts, pilsētniekus interesē gan baltegles, kas ir kuplas un
formīgas, līdz pat trīs metru augstumam, gan arī nelielākas
sudrabegles un egles podiņos,» tā viņš, papildinot, ka eglītes
podiņos izvēlas tie, kuriem rūp eglīšu liktenis pēc svētkiem. «Ja
eglītes neliek pie radiatora un regulāri aplaista, viņas stāv un
kalpo līdz pat janvāra beigām. Savukārt, ja pareizi to kopj arī pēc
tam – glabā vēsā vietā, kur tā nesakalst un nenosalst –, pavasarī
to droši var iestādīt piemājas teritorijā vai pasniegt kādam kā
dāvanu,» iesaka D.Gailis. Viņš norāda, ka šogad pārdošanā ir teju
2000 eglīšu, savukārt cena, atkarībā no šķirnes un izmēra, svārstās
no 3,50 līdz 60 eiro. Vidēji jelgavnieki eglīšu iegādei tērē ap 20
eiro.

Savukārt SIA «Jugita» šogad iekārtojusies pie tirdzniecības
centra «Vivo centrs» un piedāvā pilsētniekiem kuplas sudrabegles.
«Šīs egles, atšķirībā no meža eglītēm, ir ļoti kuplas un formīgas,»
stāsta uzņēmuma pārstāvis Arturs. Viņš uzsver, ka šādu eglīšu
audzēšana ir daudzu gadu darbs, līdz tās nonāk kāda mājās un iegūst
svētku rotu. «Lielas eglītes aug vidēji septiņus gadus. Katrai no
tām tiek uzlikts aizsargs pašā galotnē, lai to nesabojā putni –
pretējā gadījumā eglīte pārstāj augt un ir zaudēts gads –, kā arī
tiek apgriezti zari, kas nodrošina vienādi kuplus un taisnus
atzarus,» tā viņš, uzsverot: cilvēki bieži vien nesaprot, kādēļ
trīs metrus gara eglīte maksā ap 60–70 eiro, tomēr tās audzēšanā ir
ieguldīti vairāki gadi. Jāpiebilst, ka gada laikā eglīte izaug par
vidēji 20 centimetriem. «Visvairāk jelgavniekus vidēji lielas
eglītes – to izmaksas ir ap 20 eiro,» tā viņš.

Jāpiebilst, ka šogad arī pašvaldība tradicionāli noteikusi
piecas adreses, kurās kopumā pieejamas 14 egļu tirgošanas vietas,
tomēr līdz šim tām neviens tirgotājs nav pieteicies, informē
pašvaldības iestādē «Pilsētsaimniecība».

Jāuzsver, ka vienu eglīti savām vajadzībām bez maksas var
nocirst AS «Latvijas Valsts meži» apsaimniekotajos mežos, tomēr
šajā gadījumā jāņem vērā dažādi nosacījumi, piemēram, izvēlēties
drīkst tikai tādas egles, kas aug ceļa un grāvju malās, ne
jaunaudzēs.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»