Izglītība

Šodien pilsētā tiešsaistē norisinājās ķīmijas olimpiāde – skolēni, kuri uzrādīs labākos rezultātus, iegūs iespēju piedalīties olimpiādē valsts kārtā. Šajā mācību gadā Jelgavā ir notikušas olimpiādes jau 13 mācību priekšmetos, un ķīmijas olimpiāde ir viena no pēdējām. Ja citos priekšmetos jau ir ierasts, ka olimpiāde notiek tiešsaistē, tad vēstures olimpiāde tiešsaistē šogad risinājās pirmoreiz. Kā norāda Valsts izglītības satura centrā (VISC), viens no digitalizācijas mērķiem ir panākt, lai arvien vairāk skolēnu piedalās olimpiādēs, un atsevišķos priekšmetos tas novērojams arī Jelgavā. Pilsētas skolēni tiešsaistes formātu vērtē atzinīgi, bet uzsver – tas liek būt arī daudz rūpīgākam.

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centra (ZRKAC) galvenā
speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Dace Pētersone-Gūtmane
norāda, ka šogad pilsētā tiešsaistē varēja piedalīties bioloģijas,
fizikas, ekonomikas, ķīmijas, kā arī latviešu valodas un
literatūras olimpiādēs. Pirmo reizi Jelgavā tiešsaistē notika arī
vēstures olimpiāde, kurai bija pieteicies arī lielākais dalībnieku
skaits – 84 skolēni. Šogad dalībnieku skaits Jelgavā palielinājies
arī Eiropas Savienības Dabaszinātņu olimpiādē (EUSO), kurā
skolēniem bija jādemonstrē plaša spektra zināšanas uzreiz trīs
priekšmetos – fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Šajā olimpiādē
piedalījās 53 pilsētas izglītības iestāžu audzēkņi. Jāpiebilst, ka
šī olimpiāde ir īpaša ar to, ka uz nākamo posmu valsts līmenī tiks
nevis Jelgavas pilsētas labāko rezultātu ieguvēji, bet gan 50
labāko rezultātu ieguvēji no visas Latvijas. Savukārt vēlāk tiks
izvēlēti daži skolēni, kuri Latviju pārstāvēs Eiropas mēroga
olimpiādē Portugālē.

Parasti jauniešiem piedalīties pilsētas olimpiādē rosina
pedagogs, bet gala lēmumu skolēni pieņem paši. Vairums audzēkņu
portālam www.jelgavasvestnesis.lv atzīst, ka tā ir iespēja nopelnīt
papildu atzīmi kādā no priekšmetiem, tomēr daudzus saista arī
iespēja pārbaudīt savas zināšanas, kas īpaši aktuāli ir 9. un 12.
klases skolēniem pirms gaidāmajiem eksāmeniem.

Tiešsaistes olimpiāžu norisi skolēni vērtē pozitīvi, norādot –
šādam formātam ir virkne ieguvumu. Piemēram, 11. klases audzēkne
Karīna Vedļa novērtē iespēju redzēt provizorisko rezultātu. «Šogad
esmu piedalījusies bioloģijas, fizikas un ķīmijas olimpiādēs.
Tiešsaistes formāts man šķiet ērts, turklāt jau pēc testa daļas
pabeigšanas saņemam provizorisku vērtējumu,» tā jauniete,
papildinot: papīra formāta olimpiāžu rezultāti vienmēr jāgaida
vismaz nedēļu, savukārt šeit uzreiz ir skaidrs aptuvenais
rezultāts. Savukārt 9. klases audzēkne Kristīne Bumbiere stāsta, ka
tiešsaistes formāts taupa laiku. «Šogad piedalījos vēstures
olimpiādē un, lai gan darbs bija apjomīgs, pildīt to bija gana
interesanti un viegli. Sapratu, ka lasīt datorā un orientēties
tekstā man sanāk pat ātrāk nekā uz papīra,» tā K.Bumbiere. 12.
klases audzēkne Anželika Zorova gan piebilst – lielākais
izaicinājums ir ievērot visus noteikumus. «Sistēmai nav cilvēciskā
faktora, tādēļ ir jābūt ļoti uzmanīgiem – komats punkta vietā, un
atbilde ir nepareiza. Arī tad, ja aprēķināts ir pareizi,» viņa
skaidro, par piemēru minot fizikas vai ķīmijas olimpiādes
uzdevumus.

Vērtējot tiešsaistes formāta ieviešanu pērn latviešu valodas un
literatūras olimpiādē, bet šogad arī vēstures olimpiādē, Valsts
izglītības satura centra projektu vadītāja Liene Voroņenko uzsver
virkni ieguvumu. «Mēs ieviešam pārmaiņas eksperimentālā veidā, lai
pilnveidotu olimpiāžu norisi un saturu. Viens no mērķiem, ieviešot
tiešsaistes formātu, bija palielināt dalībnieku skaitu olimpiādēs,
un tas šobrīd ir izdevies – vēstures olimpiādē šogad tiešsaistē
piedalījušies 2045 skolēni, kas ir gandrīz divreiz lielāks
dalībnieku skaits nekā pagājušajā gadā. Tāpat elektroniskais
formāts palīdz atrisināt organizatoriskos jautājumus. Ja iepriekš
pilsētas skolotāji laboja pilsētas audzēkņu darbus un reizēm bija
pretenzijas par nepietiekamu anonimitāti, tad šobrīd tās ir
izzudušas, jo anonīmus darbus iedala sistēma. Vienlaikus tas ir
labvēlīgi arī pedagogiem, kuri labo darbus, jo viņi var redzēt un
salīdzināt dažādu audzēkņu zināšanu līmeni un redzēt biežākās
kļūdas. Visbeidzot tiešsaistes formāts ļauj radīt arī
interaktīvākus uzdevumus, kuri ir bērniem saistošāki – mums ir
svarīgi, lai skolēni gribētu piedalīties olimpiādēs,» uzsver
L.Voroņenko, lielu pateicību izsakot brīvprātīgajiem pedagogiem,
kuri piesakās darbus labot.

Dažās no notikušajām olimpiādēm jau ir zināmi pilsētas posma
rezultāti. Bioloģijas olimpiādē 9.–12. klašu skolēniem no 66
skolēniem uz valsts kārtu pārstāvēt Jelgavu dosies divas
skolnieces. Vēstures olimpiādē 9.–12. klasēm no 84 dalībniekiem –
trīs skolēni. Fizikas olimpiādē 9.–12. klasēm no 60 dalībniekiem
valstī pārstāvēt Jelgavu varēs viens 9. klases skolēns.

Ekonomikas olimpiādē šogad piedalījās 31 skolēns, latviešu
valodā un literatūrā – 29 dalībnieki, EUSO olimpiādē piedalījās 53
skolēni, bet ķīmijas olimpiādē – 70 skolēni. Jāpiebilst, ka šajās
olimpiādēs rezultāti vēl nav zināmi.

Jāuzsver, ka 10.–12. klašu skolēniem 20. februārī tiešsaistē
notiks vēl arī ģeogrāfijas olimpiāde, 5.–8. klašu audzēkņiem 15.
februārī un 4. klasēm 7. martā būs iespēja piedalīties matemātikas
olimpiādē, bet krievu valodas olimpiāde 6. klasēm, kā arī 7.–8.
notiks 1. un 21. martā.

Foto: «Jelgavas Vēstnesis»