Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāta gleznotāju Alises Mediņas, Ilzes Smildziņas, Katrīnas Gailes, Annas Laicānes un Kristīnes Guršpones kopizstāde «Daba. Objekts. Subjekts». Visas piecas izstādes autores raksturo interese par tradicionālu, reālistisku eļļas glezniecību, tomēr izstādē apskatāmās gleznas ir laikmetīgas, tvertas šī laikmeta cilvēka pasaules izjūtā.
Jelgavas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere stāsta, ka muzejs uzrunājis A.Mediņu ar aicinājumu izstādīt viņas darbus, un pati māksliniece ar mērķi bagātināt ekspozīciju pieaicinājusi arī savas kolēģes, laikabiedres, kurām ir līdzīgs skatījums uz mākslu.
I.Smildziņa savos darbos atspoguļo pasauli, iekļaujot simbolisma elementus. Vai tās būtu sapņainas debesis, vai ikdienišķas pilsētas ainas, objektu vieglās formas un krāsas ar maigiem gaismas pieskārieniem rada šķietamas ilūzijas efektu, ļaujot vaļu fantāzijas lidojumam.
Savukārt K.Gaile norāda, ka viena no galvenajām tēmām, kas caurvij viņas darbus, ir cilvēku attiecības, kā arī cilvēka un dabas mijiedarbība. «Laika gaitā arvien vairāk koncentrējos uz cilvēku un viņa portretējumu visdažādākajā vidē. Dažreiz tie ir negaidīti apstākļi, citreiz – fantāzijas pasaule, kas šķiet pārsteidzoši reāla,» tā māksliniece.
«Ceļš, pagalms, pludmale, stacija – šo objektu scenogrāfija pakļauta laikam un nejaušībai. Tieši šīs izmaiņas mani saista. Es nevaru uzminēt, kas notiks un kas mainīsies nākamajā brīdī – gaisma, kustība, kāds atnāks, aizies, uzspīdēs saule un viss iekrāsosies dzelteni oranžs. Gleznojot es mēdzu uzslāņot vienu brīdi citam, un tā es atklāju jaunu ģeometriju,» savu glezniecības procesu raksturo A.Laicāne.
Pēc K.Guršpones domām, glezniecības galvenais uzdevums ir sniegt gaišumu, pārdomas, emocionālu baudījumu un pārsteigumu, un to arī K.Guršpone tiecas īstenot savos darbos. Māksla var katram sniegt citādas izjūtas, bet viņa vēlas, lai tā ir mūsu dzīves pozitīvais un skaistais, lai māksla ir kā romantisks protests pret dzīves pliekanību.
Bet A.Mediņa atklāj, ka gatavošanās šai izstādei bija kas vairāk par atgriešanos brīžos, kas aizkustinājuši, likuši apstāties un vērot, piemēram, kā birst magnoliju ziedi, kā saules rietā izgaismojas māju jumti, kā garām pabrauc senlaicīgs auto, kā pilsētas apgaismojums iekrāso krēslaino pilsētu. «Ir skaidrs, ka tas mirklis paiet, tajā nav iespējams atgriezties, bet šo mirkli var iemūžināt, apturēt gleznā,» uzskata māksliniece.
Izstāde «Daba. Objekts. Subjekts» Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma līdz 17. martam.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»