16.2 °C, 4 m/s, 84.9 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaLLU rektora vēlēšanām atkārtoti izvirzīta profesore Irina Pilvere
LLU rektora vēlēšanām atkārtoti izvirzīta profesore Irina Pilvere
14/02/2019

Šāgada 7. maijā gaidāmas LLU rektora vēlēšanas, jo pašreizējās rektores Irinas Pilveres pirmais pilnvaru termiņš tuvojas beigām. Kā informē LLU rektora vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Līga Paura, līdz 21. janvārim LLU struktūrvienībām bija iespēja izvirzīt vēlēšanām rektora amata kandidātus, un šāgada vēlēšanām izvirzīts viens pretendents – profesore I.Pilvere. Tādējādi viņa pretendēs uz otro pilnvaru termiņu rektora amatā.

Ekonomikas un sabiedrības attīstības
fakultātes profesore I.Pilvere pirmo reizi rektora amatā tika
ievēlēta 2014. gada maijā, būdama šīs fakultātes dekāne. Viņa ir
16. universitātes rektore un otrā sieviete, kurai uzticēts šis
augstais amats. Šobrīd I.Pilvere ir piekritusi vadīt universitāti
arī turpmākos piecus gadus un gatavo LLU attīstības programmu,
piedāvājot savu redzējumu par universitātes attīstību un kopīgi
īstenojamajiem pasākumiem. Programma līdz 15. martam jāiesniedz LLU
rektora vēlēšanu komisijā.

Savukārt 17. aprīlī pulksten 15 LLU Aulā
plānota publiska diskusija un tikšanās ar rektora amata kandidāti,
dodot iespēju ikvienam uzdot sev interesējošos jautājumus un
iepazīties ar I.Pilveres piedāvāto LLU attīstības programmu.

LLU rektora vēlēšanas organizē Rektora
vēlēšanu komisija desmit cilvēku sastāvā, ko LLU Senāts
apstiprināja 2018. gada 10. oktobrī. Tās priekšsēdētāja ir LLU
Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesore Līga Paura. Nākamo
rektoru maijā aizklātā balsošanā vēlēs LLU 10. sasaukuma Konvents,
kurā ir 240 pārstāvju no universitātes dažādām struktūrvienībām un
studējošajiem.

No 1939. gada, kad atklāja toreizējo Jelgavas
Lauksaimniecības akadēmiju Jelgavas pilī, universitāti vadījuši 15
rektori – Pāvils Kvelde (1939–1940, 1941–1944), Pauls Galenieks
(1940–1941), Jānis Ostrovs (1941), Maksis Eglītis (1944), Jānis
Peive (1944–1950), Amālija Cekuliņa (1950–1954), Jānis Vanags
(1954–1961), Pāvils Zariņš (1961–1966), Oļģerts Ozols (1966-1976),
Kazimirs Špoģis (1976-1980), Viktors Timofejevs (1980-1986), Imants
Gronskis (1986–1992), Voldemārs Strīķis (1992–2002), Pēteris
Bušmanis (2002–2004) un Juris Skujāns (2004–2014).

Foto: no LLU arhīva