Šodien pilsētā sācies daiļlasītāju konkurss «Riti raiti, valodiņa!». Pirmsskolas vecuma bērni, kā arī 1.–4. klašu audzēkņi, kuru dzimtā valoda nav latviešu, žūrijai un skatītājiem prezentēja divus priekšnesumus – vienu latviešu, otru – dzimtajā valodā. «Šodien konkursā izteiksmīgi un pozitīvi izskanēja dzeja, proza un literāru darbu fragmenti. Esam patiesi gandarīti, ka šogad dalībnieki izvēlējās dažādu autoru darbus, kas bija arī vairāk piemēroti bērnu vecumam,» vērtējot jaunāko konkursa dalībnieku priekšnesumus, norāda žūrijas locekle LLU lektore dzejniece Rasma Urtāne. Jāpiebilst, ka konkurss turpināsies arī rīt.
Konkurss «Riti raiti, valodiņa!» pilsētā notiek jau septīto gadu, un tā mērķis nemainīgi ir pilnveidot pirmsskolas un skolas vecuma bērnu dzimtās un latviešu valodas runas prasmi, rosinot iedziļināties literārajā tekstā, to izprast un nodot vēstījumu klausītājiem. Konkursa dalībnieki, viņu vecāki un pedagogi uzskata, ka mērķis ir sasniegts. Piemēram, bērnudārza «Zvaigznīte» audzēkņi konkursā piedalās jau septīto gadu un, kā atzīst skolotāja Oksana Maksimova, valodas mācībās nav nekas efektīvāks par daiļliteratūru. «Mūsu bērnudārzā mācās daudzi mazākumtautību bērni, kuriem jau kopš bērnības pamazām jāapgūst vismaz divas valodas – ne vien dzimtā, bet arī latviešu. Un pēc pieredzes mēs zinām – visefektīvāk bērni to apgūst tieši caur radošo darbu, tostarp lasot dzeju, prozu un literāros darbus,» atzīst O.Maksimova. «Zvaigznītes» audzēkņa, septiņus gadus vecā Aleksandra, mamma Viktorija Behteva papildina, ka viņu ģimenē, piemēram, visi runā krievu valodā, un šis konkurss ar pedagogu iniciatīvu bija iespēja paplašināt dēla redzesloku un apzināt arī latviešu valodā pieejamo literatūru. Dēls ar lielu interesi lasīja Māras Cielēnas dzejoli «Valoda». «Svarīgākais, ka viņam patīk,» tā mamma.
Arī citu konkursa dalībnieku vecāki atzīst, ka konkurss palīdz pilnveidot valodas zināšanas. «Mūsu ģimenē runā gan krievu, gan latviešu valodā, tādēļ meitai sarunu līmenī nav valodas izpratnes grūtību. Lielākā pievienotā vērtība, piedaloties konkursā, mums bija drīzāk iespēja iegūt padziļinātas zināšanas – piemeklējot autoru darbus, redzējām, kādi var būt izteiksmes veidi, papildinājām vārdu krājumu. Tāpat mācījāmies lasīt, kas neiet tik raiti, un darīt to ar intonāciju, izprotot tekstu,» teic 2. klases audzēknes Kiras mamma Evita Alekna.
Savukārt pirmās klases audzēknes Katrīnes tētis Māris Auziņš uzsver, ka ne mazāk būtiski ir trenēt publiskās runas prasmes. «Meita šobrīd apgūst daudzas valodas – ģimenē runājam latviski un krieviski, bet papildus viņa apmeklē arī nodarbības poļu un ukraiņu biedrībās, mācoties šīs valodas. Tāpat ar studentu no Šveices, ko mēs kā viesģimene esam uzņēmuši pie sevis, viņa apgūst arī vācu un angļu valodu. Tomēr ne mazāk svarīgi ir ne tikai zināt, bet arī mācēt šīs zināšanas pielietot un pasniegt. Šis konkurss ir iespēja mācīties pasniegt savu darbu publikai, kā arī novērtēt citu veikumu,» tā viņš.
«Līdz šim esam pozitīvi pārsteigti par bērnu priekšnesumiem. Ja iepriekšējos gadus dzirdējām vairākumā vienu un to pašu autoru darbus, piemēram, Raini un Aspaziju, tad šogad vecāki un pedagogi bija izvēlējušies arī citus autorus – Vili Plūdonu, Arturu Gobu un Ilmāru Šlāpinu. Arī dzejoļu tematika bija atbilstoša bērna vecumam – gadu gaitā bērnu vecāki un pedagogi jau sapratuši konkursa patieso mērķi un to, ka augstu vērtēta tiek bērnu izprasta, izjusta daiļliteratūra, nevis sarežģīti, vecumam neatbilstoši iekalti teksti,» rezumē R.Urtāne. Viņa papildina, ka pasākumā dzirdēti daudzi talantīgi bērni, kuri abās valodās spējuši ļoti pārdomāti un izjusti nodot vēstījumu. Bijuši arī tādi, kuri kautrējušies, tomēr tas vairumā gadījumu ir pieredzes jautājums. Jāpiebilst, ka pasākumā izskanēja dzejoļi ne vien latviešu un krievu, bet arī angļu un ukraiņu valodā. Žūrijas locekļi uzteica arī vecāku centību, vizuāli sagatavojot bērnus priekšnesumiem – ja agrāk tie varēja būt džinsi un zābaki, tad šobrīd teju visiem bija arī ļoti pārdomāts skatuviskais tēls.
Jāpiebilst, ka darbi konkursā jāprezentē no galvas, nepārsniedzot maksimālo uzstāšanās laiku, kas ir 4 minūtes. Tāpat katram konkursa dalībniekam, izņemot pirmsskolas vecuma bērnus, atbilstoši vecumam tika dots literārais teksts, kas konkursantam jālasa bez iepriekšējas sagatavošanās.
Šogad konkursā pieteicies 91 dalībnieks. Pirmajā pasākuma dienā savus darbus prezentēja 55 dalībnieki trīs vecuma grupās – pirmsskolas, kā arī 1.–2. un 3.–4. klases audzēkņi. Savukārt konkursa otrajā dienā – rīt – ar priekšnesumiem uzstāsies vēl 36 dalībnieki – 5.–6., 7.–9., kā arī 10.–12. klašu audzēkņi.
Foto: «Jelgavas Vēstnesis»