Ekonomika

«Lai kaut ko radītu, ir svarīgi domāt par produkta pievienoto vērtību, kas sevī ietver četras lietas. Amatniecisko vērtību, kas ir katra produkta centrā, tam seko dizains, zīmols un stāsts par produktu, kurā fotogrāfijai ir ļoti liela nozīme. Iedomājieties, ja jums nav pasē bildes, jūs taču ne izlaidīs, ne ielaidīs valstī,» šodien konferencē «Dizaina dialogs» LLU Tehniskajā fakultātē uzsvēra Jelgavas uzņēmējs, uzņēmuma «Nakts mēbeles» īpašnieks Juris Griķis.

Jau otro reizi LLU Tehniskajā fakultātē
aizvadīta konference «Dizaina dialogs» bakalaura studiju programmas
«Dizains un amatniecība» topošajiem dizaineriem un citiem
interesentiem. Konferences dalībniekiem bija iespēja uzklausīt
septiņu uzņēmēju, kuri ražo mēbeles, apģērbu un vannas, pieredzi
uzņēmējdarbībā, zīmola attīstībā un sadarbībā ar dizaineriem.

Savā pieredzē dalījās arī jelgavnieks,
uzņēmējs J.Griķis, kurš atklāja savu skatījumu uz to, ko ietver
vārds zīmols, salīdzinot to ar sīpolu, kuram ir vairākas kārtas.
Jāpiebilst, ka viņa uzņēmums šobrīd tirgū pazīstams ar trim
zīmoliem – «Pils matrači», «Nakts mēbeles» un «Heavens»
starptautiskajā tirgū. «Ja produktam nav amatnieciskās vērtības,
bez tā nekas nebūs. Tālāk nāk dizains – kā tas izskatīsies un
funkcionēs,» atzīst J.Griķis, piebilstot, ka trešā pamatvērtība ir
vārds jeb zīmols. «Pirms 30 gadiem Latvijas tirgū iegājām ar zīmolu
«Pils matrači», ļoti labi aizgāja, taču ārpus Latvijas ar šo zīmolu
atsitāmies. Piemēram, Somijā vārds pils asociējas ar alu. Neloģiski
– alus matrači. Sadarbības partneri teica: «Maini, un ātri!».
Sapratām, ka īsti izvēles nav, ja gribam eksportēt, tāpēc pārsaucām
un starptautisko tirgu iekarojam ar nosaukumu «Heavens»,» stāsta
J.Griķis, norādot: lai preci pārdotu, ļoti svarīgi ir arī izstāstīt
tās stāstu, skaisti to parādīt. «Savas pirmās gultas mēs bildējām
pie balti nokrāsotas ķieģeļu sienas zem klajas debess, bet,
saprotot to, cik vizuālajam materiālam liela nozīme, izveidojām
speciālu fotostudiju,» klātesošajiem atklāja uzņēmējs, piebilstot,
ka viņa uzņēmumā pieci cilvēki strādā pie tā, lai iznāktu skaits
produkts un lai to pasniegtu pircējam.

Personīgo pieredzi par uzņēmējdarbību un
sadarbību ar dizaineriem atklāja Latvijas uzņēmuma «PAA», kas
izgatavo vannas, izlietnes, vannas istabas mēbeles un citus
interjera elementus, radītājs Pēteris Treicis. Viņa uzņēmums «PAA»
pastāv jau 25 gadus un pagājušajā gadā saražoja 4000 vannu, 12
tūkstošus izlietņu un vēl citus produktus, kas tiek eksportēti uz
16 pasaules valstīm. «Ir trīs ceļi, kā sākt uzņēmējdarbību. Pirmais
– piesaistīt investoru, otrais – ar profesionalitāti, piemēram,
esmu labs pavārs, veru vaļā kafejnīcu, vai trešais – diletanta
ceļš, kurā tu neko par šo jomu nezini, bet tici savai idejai, esi
gatavs mācīties un strādāt. Tieši šis ir mans izvēlētais ceļš.
Uzskatu, ka tieši nezināšana ir milzīgs spēks, lai virzītos uz
priekšu, sasniegtu augstākus mērķus. Interese par to, ko tu dari,
ir svarīgāka par profesionālajām zināšanām,» uzskata P.Treicis,
norādot, ka viņa vadītais uzņēmums ir tipisks veco laiku uzņēmums,
kurš pats ražo, veido dizainu un ar savu zīmolu arī preci pārdod.
Viņa uzņēmumam bijuši vairāki sadarbības modeļi ar dizaineriem.
Viens no tiem – dizainers strādājis štatā, taču tam esot vairāki
mīnusi. «Iedomājieties! Atnāk ražošanas vadītājs un saka, ka
dizainera izdomāto ir grūti tehniski realizēt. Dizainers bez
stingra mugurkaula arī to tā pieņems, un viņa ideja netiks
realizēta. Atzīsim, ka dizainera teikšana nav tik liela, kā
ražošanas vadītājam,» atzīst uzņēmējs, piebilstot, ka šobrīd
izvēlējušies piesaistīt māksliniecisko konsultantu uz projektiem.
«Ražoju vannas jau 25 gadus, un ir radies zināms priekšstats, taču
pazudusi oža uz svaigumu, pietrūkst ticības sev, un tu sāc
šaubīties. Šajā gadījumā glābiņš ir mākslinieciskais konsultants,»
atzīst P.Treicis, uzsverot, ka, radot kaut ko jaunu, svarīgākā ir
ticība sev, pārliecība saviem spēkiem. Iedrošinot topošos
dizainerus, viņš norādīja, ka šobrīd dizains sevī neietver tikai
vizuālo eleganci, bet svarīga ir arī funkcionalitāte, tehnoloģija
un ražošanas process, kā arī uzņēmēja atbildība pret to, ko viņš
dara.

Jāpiebilst, ka LLU jau trīs gadus tiek
piedāvāta bakalaura studiju programma «Dizains un amatniecība»,
kurā iespējams iegūt tekstila dizainera vai mēbeļu un metāla
dizainera diplomu. Šobrīd 1., 2. un 3. kursā šo profesiju apgūst
vairāk nekā 60 studentu, un pirmais dizaineru izlaidums LLU gaidāms
nākamgad. LLU Tehniskās fakultātes prodekāne Zane
Beitere-Šeļegovska norāda, ka katram studentam studiju noslēgumā no
A līdz Z ir jārada savs unikāls produkts, ko varētu palaist tirgū,
tieši tālab šādas konferences ir ļoti nozīmīgas pieredzes apmaiņai.
LLU saka paldies uzņēmējiem, kuri atsaucās uzaicinājumam un dalījās
savā pieredzē, iedrošinot studentus.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»