Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijā (JPPP) saņemto izsaukumu skaits kopš 2016. gada sarucis par 1000, bet sastādīto administratīvo protokolu skaits – par 20 procentiem. «Pēc izsaukumu rakstura un biežuma varam spriest par aktuālākajām problēmām pilsētā, un šobrīd apkopotie dati liecina – tiek saņemti izsaukumi saistībā ar alkohola lietošanu sabiedriskās vietās un smēķēšanu, ar kuriem jāturpina strādāt pastiprināti, tomēr vienlaikus vairākās jomās novērojami uzlabojumi. Pērn bijis mazāk izsaukumu saistībā ar transportlīdzekļu stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, īpašuma apsaimniekošanas jautājumiem un kautiņiem. Izskausti arī vairāki aizliegto vielu tirgotāji nepilngadīgajiem,» vērtē Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijas vietnieks Andris Lakstīgala.
2018. gadā JPPP saņemti kopumā 8870 izsaukumi, kas ir par 500 mazāk nekā 2017. gadā un par 1000 mazāk nekā 2016. gadā. Lai arī pamata tendences pilsētā paliek nemainīgas – stabili saglabājas iereibušo personu skaits sabiedriskajās vietās, ievietoto personu skaits atskurbtuvē, notiek smēķēšana neatļautās vietās un tiek saņemti izsaukumi uz ģimenes konfliktiem un kaimiņu trokšņošanu –, dažās kategorijās tomēr novērojami pakāpeniski uzlabojumi. Tas saistīts gan ar pašvaldības policijas darba stratēģijas maiņu, gan arī pašvaldības līdzdalību problēmu risināšanā.
Automašīnu logos arvien mazāk «plāksteru»
Viens no sāpīgākajiem jautājumiem pilsētā jau ilgstoši ir transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošana. Krasi uzlabojumi šajā jomā nav notikuši, tomēr saņemto izsaukumu, sastādīto administratīvo protokolu un mutisko aizrādījumu skaits lēnām sācis mazināties. «Par ceļu satiksmes noteikumu (CSN) neievērošanu sastādīti 2156 protokoli – lēmumi, kas ir par sešiem procentiem mazāk nekā 2017. gadā. Pozitīva dinamika saistīta ar vairākiem faktoriem – tas ir gan ilgstošs preventīvais darbs, gan arī pašvaldības līdzdalība problēmu risināšanā. Proti, gadu gaitā lielāko daļu izsaukumu saņemam tieši no daudzdzīvokļu namu pagalmiem, kur automašīnas tiek novietotas zaļajā zonā vai uz ietves. Kopš pilsētā pieejama pagalmu labiekārtošanas programma, daži pilsētas nami pagalmos atrisinājuši stāvlaukumu jautājumu – uz tā rēķina nedaudz sarucis arī izsaukumu skaits,» skaidro A.Lakstīgala, kā labos piemērus minot stāvlaukumu Katoļu ielā 6, 8, 19 un Zemgales prospektā 4.
Šī gada izaicinājums – aizmāršīgie šoferi pagalmos ar atļaujām
Vienlaikus JPPP Satiksmes uzraudzības nodaļas priekšniece Inga Stepane papildina – šī gada izaicinājums būs turpināt audzināt aizmāršīgos autovadītājus. «Lauvas tiesa pērn saņemto pārsūdzību bija saistītas ar situācijām, kad autovadītāji pagalmā nav ievērojuši papildzīmi «Tikai ar atļauju», bet vēlāk aizbildinājušies – atļauja viņiem ir, taču tā aizmirsta mājās, auto salonā novietota uz aizmugurējā sēdekļa, un, vai tas vispār ir svarīgi, ja viņi šajā namā ir dzīvokļu īpašnieki. Tomēr cilvēkiem ir jāsaprot – policijas kompetencē nav pārbaudīt autovadītāja piederību konkrētajai teritorijai, bet gan kontrolēt CSN ievērošanu. Salonā pie loga redzamā vietā ir jābūt atļaujai,» brīdina I.Stepane. Viņa uzsver, ka izsaukumi bieži vien tiek saņemti vakarā, kad cilvēki pārrodas mājās, neatrod brīvu stāvvietu un, ieraugot auto bez atļaujas, izsauc policiju.
Īpašuma apsaimniekošanas jautājumos efektīvāk runāt
Uzlabojumi 2018. gadā vērojami arī īpašuma apsaimniekošanas, dzīvnieku labturības, kā arī atkritumu savākšanas jautājumos – par vairākiem ar šiem noteikumiem saistītiem pārkāpumiem pērn sastādīti 60 protokoli, kas ir par 40 procentiem mazāk nekā pērn. Savukārt preventīvais darbs ar iedzīvotājiem veikts 737 reizes. Kā uzsver A.Lakstīgala – šajā gadījumā nostrādājusi darba metodes maiņa, uzsvaru vēršot uz preventīvo darbu. «Jau vairākkārt esam pārliecinājušies – jo mazāk protokolu, jo labāka kārtība. Pēc mutiska aizrādījuma vairums iedzīvotāju labprāt uzklausa un sadarbojas, lai novērstu pārkāpumu. Mūsu mērķis nav sodīt, bet gan veicināt noteikumu ievērošanu,» tā viņš. JPPP Pilsētas iecirkņu grupas vecākais inspektors Sandris Miezis kā piemēru min pērnā gada situāciju, kad tika akcentēts jautājums par numura zīmēm pie privātmājām. «Apsekojot pilsētu, no kopumā 1271 privātmājām pārkāpumi tika konstatēti 565 gadījumos. Pirmajā reizē inspektori nesteidza piemērot sodu, bet gan runāja un skaidroja, kā rezultātā otrreizējā apsekojuma laikā vairāk nekā 60 procenti privātmāju īpašnieki bija novērsuši pārkāpumus,» min S.Miezis, papildinot – ir atsevišķas situācijas, kad cilvēki ilgstoši ignorē noteikumus, un šādos gadījumos pārkāpumu novēršanu efektīvāk stimulē naudas sods.
Nepilngadīgajiem aizliegtās vielas tirgo mazāk
Piemērojot gana bargus naudas sodus, pērn pilsētā uzlabojusies situācija ar pilsētas tirgotājiem – aizliegto vielu jeb alkohola, cigarešu un enerģijas dzērienu tirdzniecības gaidījumu skaits nepilngadīgajiem ir ievērojami sarucis. «Skatoties piecu sešu gadu griezumā – agrāk stundas laikā varējām konstatēt vismaz divus pārkāpumus. Šobrīd situācija ir manāmi uzlabojusies,» norāda JPPP Nepilngadīgo likumpārkāpumu prevencijas grupas vecākā inspektore Daiga Antonova, uzsverot, ka 2018. gadā policija reidu laikā pārbaudījusi 67 veikalus, kā rezultātā fiksēti pieci gadījumi, kad nepilngadīgām personām pārdots alkoholiskais dzēriens. Savukārt šogad 16 veikto pārbaužu laikā alkohols nepilngadīgām personām nav pārdots ne reizi. D.Antonova atzīst, ka sakārtot šo jautājumu palīdzējis gan likums, jo tika mainīti sodi par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem, nosakot atbildību ne tikai pārdevējam, bet arī veikala īpašniekam, kā arī regulāri īstenoti reidi. «Ir sasniegts labs rezultāts, tomēr tas diemžēl pilnībā neatrisina problēmu. Šobrīd jāpieņem nākamais izaicinājums – strādāt ar situācijām, kad pieaugušie piekrīt nopirkt un nodot nepilngadīgajiem šīs aizliegtās vielas,» pauž inspektore.
Kautiņu problēmu risina «saknē»
Darba taktikas maiņa notikusi arī citos jautājumos. Piemēram, 2018. gadā par 40 procentiem līdz 39 gadījumiem samazinājies izsaukumu skaits par kautiņiem pilsētā. «Par kautiņiem mums visbiežāk ziņo videonovērošanas inspektori – parasti tie tiek piefiksēti ap pulksten trijiem četriem naktī, beidzot darbu pilsētas naktsklubiem, vai rīta stundās pie spēļu zālēm. Ar mērķi kontrolēt šīs bīstamākās zonas un nepieļaut situācijas, kad rodas cietušie, vienmēr nosūtījām pie šīm vietām patrulēt policijas ekipāžas. Tomēr arī tas neatturēja iereibušos no konfliktu skaidrošanas uz ielas, tāpēc mainījām darba metodi. Sākām strādāt ar apsardzes pakalpojuma sniedzējiem izklaides vietās, jo tie ir cilvēki, kuri konkrētajā iestādē var palīdzēt atrisināt konfliktu, nevis izdzīt pārkāpējus ārā un ļaut skaidroties uz ielas. Šobrīd redzam, ka šī taktika sākusi strādāt,» tā A.Lakstīgala.
Aiztur zagļus un huligānus
Pērn JPPP turpināja sadarbību ar Valsts policiju (VP) – no VP Zemgales reģionālās pārvaldes Jelgavas iecirkņa saņemti 344 izsaukumi. Daļa no tiem tika pāradresēta atbilstoši JPPP kompetencei, bet daļa bija VP sadarbības aicinājums. «Strādājam tikai Jelgavas pilsētas teritorijā, tādēļ mums ir resursi reaģēt ātri un nepieciešamības gadījumā palīdzēt arī VP kompetencē esošajās situācijās. Pērn pēc Valsts policijas sniegtā raksturojuma patrulējot palīdzējām notvert vairākus cilvēkus, kuri, iespējams, pastrādājuši zādzības. Piemēram, bija gadījumi, kad aizturējām personas, kuras zaga personīgās mantas no automašīnām, velo zagļus, kā arī cilvēku, kurš uz ielas atņēmis mantas jaunietim,» stāsta JPPP Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Māris Velve. Tāpat viņš papildina – bijusi arī situācija, kad divas personas sašāvušas pieturas stiklu, un arī šajā gadījumā notikusi aizturēšana. Uz aizdomu pamata par nozieguma izdarīšanu 2018. gadā VP nodota 31 persona.
A.Lakstīgala norāda, ka gadu gaitā asākās problēmas pilsētā nav mainījušas raksturu, tādēļ arī šogad tiek turpināts darbs, nodrošinot pilsētā sabiedrisko kārtību un veicinot noteikumu ievērošanu. Viens no lielākajiem papildu izaicinājumiem šogad ir gatavošanās pārmaiņām, jo 2020. gada 1. janvārī valstī stāsies spēkā jauns Administratīvās atbildības likums. «Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) ir spēkā jau kopš 1985. gada. Vairākas tajā iekļautās tiesību normas neatbilst mūsdienu prasībām, tādēļ šobrīd izstrādāts jauns likums. Tas apraksta, kas ir administratīvais pārkāpums, kādi ir soda veidi, kā arī procesu, kā notiek lietas izskatīšana, soda piemērošana un izpilde. Galvenā un lielākā atšķirība ir tā, ka turpmāk Sevišķās daļas, kāda šobrīd ir LAPK, vairs nebūs – konkrēti pārkāpumi un sodi būs noteikti nozaru likumos. Mūsu darbiniekiem būs jāmācās un jāorientējas krietni plašākā informācijas telpā, un jāapgūst visas nianses,» skaidro A.Lakstīgala, uzsverot – jaunais regulējums nosaka arī būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Piemēram, turpmāk naudas sods un brīdinājums būs vienīgie pamatsodi, savukārt kā papildsodu varēs piemērot tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas aizliegumu. Paredzēts atteikties arī no tāda soda veida kā administratīvais arests.
JPPP šobrīd ir nodarbināti 186 darbinieki, no kuriem diennaktī pienākumus publiskajā telpā veic aptuveni 30 cilvēki – vidēji tas ir viens policists uz 2093 iedzīvotājiem.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»