Pilsētā

«Mēs vienkārši baidāmies no tā, ko nezinām. Un tas attiecas arī uz e-pakalpojumu un e-rīku lietošanu ikdienā. Salīdzinājumam – arī to, vai man kaut kas garšo, es varu uzzināt tikai tad, ja esmu to nogaršojis, vai ne tā?» tā par e-pakalpojumu izmantošanu ikdienā saka SIA «Baltijas Datoru akadēmija» pasniedzēja Ieva Apine-Kurmiņa.

Lai gan par 30 procentiem pērn palielinājies to iedzīvotāju
skaits, kuri saziņā ar valsti vai pašvaldību izmantojuši vienoto
valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu «Latvija.lv», joprojām
tiek uzskatīts, ka cilvēki par maz ikdienā izmanto digitālās
iespējas, lai sazinātos ar valsti vai pašvaldību. Lai to veicinātu,
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīko mācību
programmu «Mana Latvija.lv. Dari digitāli!» Latvijas reģionos,
tostarp Jelgavā, apmācot digitālos aģentus – bibliotekārus,
skolotājus un pašvaldību darbiniekus –, kuri ikdienas darbā var
iedrošināt iedzīvotājus dažādās dzīves situācijās izmantot
e-risinājumus. Mācībās piedalījušies vairāk nekā 10 Jelgavas
pilsētas bibliotekāri, 15 skolotāji un vairāk nekā 20 pašvaldības
iestāžu darbinieki.

Pasniedzēja I.Apine-Kurmiņa, kura vada
mācības digitālajiem aģentiem, atzīst, ka cilvēki, taupot laiku un
resursus, arvien vairāk saņem rēķinus elektroniski, apmaksā tos
internetbankā, pieprasa informāciju vai piesakās kādam pakalpojumam
digitālajā vidē. Šādos gadījumos liels palīgs ir e-platforma
«Latvija.lv», kur pakalpojumi apvienoti vienkopus – šeit pieejami
vairāk nekā 2800 publisko pakalpojumu apraksti un vairāk nekā 700
e-pakalpojumi.

Ja iedzīvotājs ir izveidojis un
aktivizējis savu e-adreses kontu, tad turpmāk uz to tiks sūtītas
visas ziņas no valsts un pašvaldības iestādēm. Vairāk par e-adresi
lasiet: mana.latvija.lv/eadrese.

Pasniedzēja stāsta, ka visbiežāk «Latvija.lv»
tiek izmantota, lai iesniegtu iesniegumu Valsts sociālās
apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), deklarētu dzīvesvietu, tāpat šajā
vietnē cilvēki aplūko, cik liels būs viņu pensijas apmērs,
pārbauda, kādi dati par viņiem ir pieejami Iedzīvotāju reģistrā,
pārliecinās, vai darba devējs par viņiem maksā nodokļus, vai viņi
ir nomaksājuši nekustamā īpašuma nodokli un citas lietas.

Lietot mudina ar bilžu un video
starpniecību

Gan uzrunātie pašvaldību darbinieki, gan
pasniedzēja atzīst, ka lielākais klupšanas akmens e-pakalpojumu un
e-rīku izmantošanā nereti ir informācijas trūkums – ka konkrēto
darbību var īstenot attālināti, bez nepieciešamības apmeklēt
attiecīgo iestādi. «Nereti cilvēki, ieejot portālā «Latvija.lv»,
apjūk no informācijas plašā klāsta. Lai palīdzētu labāk
orientēties, pērn ir izveidota interneta vietne «Mana.Latvija.lv»,
kurā publicēta informācija par to, kā elektroniski saņemt
pakalpojumus dažādās dzīves situācijās. Vizuāli uzskatāmā veidā –
ar bilžu un video starpniecību – īsi un konkrēti tiek parādīts, kas
cilvēkam jādara katrā konkrētā situācijā, un tas, manuprāt,
iedrošina,» atzīst I.Apine-Kurmiņa, papildinot, ka ir grūti
izstāstīt, ieteikt katru situāciju, kas cilvēkiem dzīvē var noderēt
un kādus e-pakalpojumus katrs var izmantot. «Mans ieteikums – ieiet
portālā «Mana.Latvija.lv» un pašiem izpētīt. Galvenais ir
nebaidīties un rīkoties,» uzsver pasniedzēja.

Internets kā starpnieks saziņai ar
pašvaldību – arvien biežāk

Jelgavas pilsētas domes Klientu apkalpošanas
centra vadītājs Jānis Zemene norāda, ka arī Jelgavas pašvaldībā
pieejami e-pakalpojumi dažādās jomās. «Jebkuru pakalpojumu, ko
fiziski var pieteikt pie mums centrā, ir iespējams pieteikt arī
elektroniskajā vidē, aizpildot konkrētu veidlapu, kuru paraksta
elektroniski. Tas var būt vienkāršs iesniegums vai, piemēram,
pakalpojums, kas saistīts ar nekustamo īpašumu, nodokļu
atvieglojumiem, dažādu atļauju, saskaņojumu pieprasīšanu un citiem
pakalpojumiem,» stāsta J.Zemene, piebilstot, ka viens no
jelgavnieku izmantotākajiem e-pakalpojumiem ir dzīvesvietas
deklarēšana internetā. Lai gan konkrētu statistikas datu par to,
cik dokumentu Jelgavas pašvaldība šobrīd saņem elektroniskajā vidē,
nav, J.Zemene norāda, ka aizvien biežāk ikdienā tiek saņemti
iesniegumi, vēstules, tostarp ar portāla «Latvija.lv» starpniecību.
«No «Latvija.lv» pārsvarā saņemam brīvās formas iesniegumus, kuru
autori jeb iesniedzēji tiek atpazīti pēc internetbankas datiem.
Visticamāk, šiem cilvēkiem nav elektroniskā paraksta, tomēr tas
neliedz elektroniskā veidā oficiāli vērsties pašvaldībā,» stāsta
J.Zemene. Viņš norāda, ka populārāka kļūst arī dažādu publisku
pasākumu saskaņošana un tirdzniecības atļauju pieprasīšana
elektroniski. «Ir vairāki uzņēmēji no citām pilsētām, kuri, taupot
laiku un resursus, izvēlas šo risinājumu,» pauž J.Zemene.

Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijas
pārstāve Daina Lisovska norāda, ka arī policija arvien biežāk saņem
iesniegumus un pārsūdzības ar portāla «Latvija.lv» starpniecību.
«Te gan jāpiebilst, ka nereti cilvēkiem ir priekšstats, ka Jelgavas
Pašvaldības policija ir Valsts policijas struktūrvienība, un tāpēc
tiek saņemti arī tai paredzēti iesniegumi. Taču arī tādā gadījumā
iesniegums sasniedz īsto adresātu, jo mēs to pāradresējam Valsts
policijai,» stāsta D.Lisovska. I.Apine-Kurmiņa vērš uzmanību uz to,
ka cilvēki aizsūta dokumentu, bet bieži nepārliecinās, vai tas
piegādāts īstajam adresātam. Viņi gaida atbildi, to nesaņem, un
tādējādi rodas vilšanās e-vidē.

Traucēklis – neuzmanība

Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Sociālās
palīdzības administrēšanas nodaļas vadītāja Mārīte Liepiņa atzīst,
ka tieši cilvēku neuzmanība un neiepazīšanās ar noteikumiem nereti
ir šķērslis iesniegumiem elektroniski. «Mums daudzbērnu ģimenes
elektroniski piesakās brīvpusdienām un transporta izdevumu
apmaksai, bet tikai trešdaļā no e-iesniegumiem visas prasības ir
izpildītas pareizi. Cilvēki bieži vien nav informēti par atsevišķām
niansēm, piemēram, ja kāds no bērniem mācās privātajā iestādē vai
profesionālajā skolā, ir nepieciešama papildu izziņa no šīs
iestādes. Turpretī, ja mācības tiek apgūtas Jelgavas pilsētas
pašvaldības izglītības iestādēs – šī informācija mums jau ir
pieejama. Tieši šo nianšu dēļ sarakste mēdz izvērsties ilgāka, un
cilvēkam šķiet, ka tas nemaz nav tik vienkārši,» atzīst M.Liepiņa.
Viņa papildina, ka iestādei ik pa laikam tiek vaicāts, vai kādus
konkrētus jautājumus var nokārtot attālināti. Visbiežāk iestāde
saņemot arī jautājumus elektroniskā veidā, lai cilvēkam nav jātērē
savs laiks, ierodoties klātienē.

Vislielākie palīgi ir
bibliotekāri

I.Apine-Kurmiņa atzīst, ka bibliotekāri bieži
vien ir advancētākie e-pakalpojumu lietotāji, jo viņiem regulāri
nākas saskarties ar klientiem, kuri lūdz palīdzību. Jelgavas
pilsētas bibliotēkas bibliotekāre Dagnija Avota norāda, ka ik gadu
bibliotēkas Informācijas centrā jūtams pieplūdums, kas saistīts ar
datoru izmantošanu dažādiem e-pakalpojumiem. «Tā ir mūsu ikdiena –
palīdzēt apmaksāt rēķinus, iemācīt rīkoties ar internetbanku,
palīdzēt deklarēt dzīvesvietu, iesniegt deklarāciju, lai atgūtu
attaisnotos izdevumus… Printējam konta izrakstus, lai iedzīvotāji
varētu pieteikties pašvaldības pabalstiem. Nereti esam arī vieta,
kur iedzīvotāji ierodas interesēties par, piemēram, e-parakstu –
mācām, kā ar to rīkoties. Šobrīd aktuāls ir jautājums par
e-adresi,» stāsta D.Avota, norādot, ka visbiežāk nākas palīdzēt
vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču ir arī jaunieši, kuri joprojām ar
tehnoloģijām ir uz «jūs». D.Avota piebilst, ka mēnesī ir arī divi
trīs gadījumi, kad klienti no bibliotēkas datoriem sūta ar
e-parakstu parakstītus dokumentus. Cilvēks šīs darbības izvēlas
veikt bibliotēkā, jo šeit pieejami speciāli karšu lasītāji,
turklāt, ja kaut kas noies greizi, viņš zina, ka bibliotekārs var
palīdzēt.

E-paraksts – ir virkne pakalpojumu,
kur bez tā var iztikt

Nereti iedzīvotāju arguments, lai nesāktu
lietot e-pakalpojumus, saistās ar faktu, ka viņiem nav e-paraksta.
«Ir ievērojams skaits darbību, ko var paveikt bez e-paraksta,
autorizējoties ar internetbankas datiem, un lielākā daļa
iedzīvotāju šobrīd to izmanto ikdienā,» stāsta pasniedzēja,
vienlaikus norādot, ka arī e-paraksts nav nekāds bieds. Cilvēkam
vienlaikus ar elektronisko identifikācijas karti (eID karte) tiek
izsniegti PIN kodi. Viņam pašam mājās caur portālu «eParaksts.lv»
ir jāuzinstalē attiecīgā programma, lai varētu ar to darboties.
Portālā ir arī pieejama konkrēta pamācība, kā tas izdarāms. «Lai
izmantotu e-parakstu, tad gan ir nepieciešams karšu lasītājs. To
cenas ir ļoti dažādas, taču es ieteiktu nepirkt pašu lētāko. Lai
padarītu e-parakstu pieejamāku un iztiktu bez papildu karšu
lasītājiem, šobrīd darbojas arī bezmaksas mobilā aplikācija
«eParaksts mobile». Šis pakalpojums ir pieejams bez maksas, bet,
lai to varētu lietot, iedzīvotājam ar portāla «eParaksts.lv»
starpniecību jānoslēdz līgums ar Latvijas Valsts radio un
televīzijas centru, lai saņemtu nepieciešamo lietotāja numuru un
paroli. Līguma slēgšana ir bezmaksas pakalpojums,» uzsver
pasniedzēja.

Pasta kastes aizstāj
e-adrese

Lai saziņa ar valsts un pašvaldības iestādēm
notiktu vēl ātrāk, no šī gada iedzīvotāji un juridiskas personas
var pieteikties oficiālajai e-adresei portālā «Latvija.lv», no 1.
februāra to obligāti sāk lietot rezerves karavīri. Aktivizējot
e-adresi, lietotājs uz to saņems visas tās ziņas no valsts un
pašvaldības iestādēm, kuras agrāk tika sūtītas pa pastu uz
deklarēto adresi, piemēram, paziņojumi par Nekustamā īpašuma
nodokļa nomaksu. «Diemžēl lielai daļai iedzīvotāju nav fizisku
pastkastīšu, cilvēkiem bieži atšķiras deklarētā un reālā
dzīvesvieta, kā arī liels skaits valstspiederīgo uzturas ārvalstīs.
Līdz ar to nereti valsts un pašvaldības iestāžu sūtījumi nesasniedz
konkrēto iedzīvotāju. Ja personai ir e-adrese, viņš šos pašus
dokumentus saņem e-pastā. Manuprāt, šādā gadījumā ļoti būtiski tiek
atvieglota komunikācija ar tautiešiem ārzemēs,» stāsta
I.Apine-Kurmiņa. Saskaņā ar «Latvija.lv» apkopotajiem statistikas
datiem līdz šī gada 17. janvārim e-adreses kontu bija aktivizējušas
2064 fiziskas personas un 154 juridiskas personas.

Infografika: «Jelgavas Vēstnesis»