Vai mūsdienās ir aktuāls dalījums vīriešu un sieviešu profesijās? Starptautiskajā sieviešu dienā portāls www.jelgavasvestnesis.lv iepazīstina ar triju sieviešu pieredzes stāstiem – viņas pārstāv vai apgūst profesijas, kurās lielākoties strādā vīrieši, un uzskata, ka sievišķība ir iekšējā sajūta, nevis ārējā izpausme.
«Šī profesija man bijusi līdzās jau kopš bērnības – kurpnieki bija arī mana vecmāmiņa un vecaistēvs, un es bieži pavadīju laiku viņu darbnīcā. Godīgi sakot, es nekad nebiju domājusi, ka kļūšu par kurpnieci. Jelgavā savulaik bija sadzīves pakalpojumu kombināts, kurā man piedāvāja strādāt par jaunu apavu izgatavotāju – man šis darbs patika, tādēļ, kad kombinātu aizslēdza, turpināju strādāt apavu remontā,» atklāj kurpniece Olga Kondrāte ar vairāk nekā 15 gadu darba stāžu. Jelgavniece arī pati piekrīt, ka šis darbs vairāk piemērots vīriešiem, jo tajā nepieciešamas spēcīgas rokas un izturība. «Man dažreiz nākas palūgt klientam palīdzēt atvērt līmes bundžu,» ar smaidu teic O.Kondrāte. «Jā, cilvēki vēl joprojām mēdz brīnīties: «Sieviete – kurpniece?», taču Jelgavā neesmu vienīgā – lielākoties tās ir ģimenes darbnīcas, kurās kopā strādā vīrs un sieva». Uzrunātā apavu meistare uzskata, ka savu sievišķību darbā var paust caur savu attieksmi, smaidu un sarunām ar klientiem. «Man lielāko gandarījumu sagādā labi salaboti apavi – ja paveiktais apmierina gan mani, gan klientu. Reiz kāda kliente bija neizsakāmi priecīga par to, ka, veicot remontu, nospodrināju viņas apavus. Tas ir sīkums, bet tieši tādi sīkumi arī veido mūsu ikdienu,» pārliecināta I.Kondrāte.
Savukārt jelgavniece Nataļja Rahova spēj pārvaldīt ne vien vieglo automašīnu, bet arī kravas automašīnu un autobusu – viņa ir Jelgavas autobusu parka šofere. «Man vienkārši ļoti patīk vadīt transportlīdzekļus. Domāju, ka šodien mums ir daudz iespēju izvēlēties darīt to, kas tev patīk, un dalījums vīriešu un sieviešu profesijās vairs nav tik strikts. Vīrieši šodien arī frizē un šuj – ikvienam ir iespēja strādāt jomā, kas sniedz gandarījumu. Tas ir mans darbs, un es cenšos to darīt kvalitatīvi,» tā N.Rahova. Jelgavas autobusu parkā kopumā ir divas autobusu vadītājas sievietes – N.Rahova šajā uzņēmumā strādā jau ceturto gadu, bet viņas autovadītājas stāžs ir ap 12 gadu. «Jā, mums ir uniforma, bet, manuprāt, sievišķība izpaužas attieksmē, nevis tikai ārējā izskatā. Es uz darbu cenšos doties ar labu noskaņojumu, katru reizi cenšos paskatīties citādāk uz ierasto maršrutu,» tā Jelgavas autobusu parka šofere.
«Kad stāstu savai labākajai draudzenei par auto lietām, viņa parasti tikai māj ar galvu un uzklausa – man interese par auto lietām bija jau no smilšukastes laikiem,» smaidot teic Lelde Lejiņa, kura strādā par produktu speciālisti automašīnu ķīmijas un piederumu tirdzniecības uzņēmumā un projekta «Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide» gaitā Jelgavas tehnikumā apgūst tālākizglītības programmu «Automehāniķis». Uzrunātā sieviete neslēpj, ka viņas paziņu lokā vienmēr bijis vairāk vīriešu, taču uzskata, ka profesijas nav iedalāmas klasiskajās sieviešu un vīriešu – vienkārši ir darbi, kuriem sievietei nav pietiekami daudz fiziskā spēka. «Automehāniķa specialitāti apgūstu, jo tas man vienkārši interesē. Interesē, kā darbojas automašīna un kā to nepieciešamības gadījumā varētu salabot,» stāsta L.Lejiņa. Viņas tālākizglītības programmas grupā ir vēl viena sieviete, un L.Lejiņa atklāj, ka abas grupā jūtas ļoti labi. «Nav nozīmes tam, ko tu dari vai kur atrodies, manuprāt, sievišķība izpaužas caur tavām iekšējām sajūtām,» vērtē L.Lejiņa.
Foto: worldofflowers.ultimatefreehost.in