Ekonomika

Šodien pieredzes apmaiņas vizītē Jelgavā viesojās Austrumu partnerības valstu pilsētu mēri un viņu vietnieki no 19 pašvaldībām, kuras pievienojušās Mēru paktam – iniciatīvai, kas paredz sasniegt Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas mērķus. Vizītes gaitā pilsētas viesi tika iepazīstināti ar Jelgavas pašvaldības darbību, kā arī jau paveiktajiem un plānotajiem pasākumiem energoefektivitātes jomā.

Pasākuma ieskaņā Jelgavas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš prezentācijā iepazīstināja mērus un
viņu vietniekus ar pilsētu – pašvaldības iestāžu darbu, kā arī
dažādu procesu organizāciju uzņēmējdarbības, izglītības, veselības,
kultūras, tūrisma, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un citās
jomās. Pamata jautājums tikšanās laikā bija Jelgavas pieredze
energoefektivitātes jautājumos jeb tas, kādā veidā pilsēta gadu no
gada samazina enerģijas patēriņu, kā arī CO2 izmešu apjomu.

Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras
(ZREA) direktore Inga Kreicmane pastāstīja, ka Jelgavas pilsēta
brīvprātīgi Mēru paktam pievienojās viena no pirmajām Latvijā – tas
notika 2009. gadā. Tad tika izstrādāts arī Jelgavas pilsētas
Enerģētikas plāns, kas paredz līdz 2020. gadam samazināt CO2 un
saistīto izmešu apjomu par 20 procentiem. «Ņemot vērā to, ka
Jelgavā līdz šim realizēti daudzi enerģētikas projekti,
prognozējam, ka mērķis tiks sasniegts un, iespējams, pat
pārsniegts,» uzsver I.Kreicmane.

Viņa norāda, ka galvenokārt tas bija
iespējams, strādājot pie energoefektīviem risinājumiem pašvaldības
ēkās, dzīvojamos namos, kā arī centralizētajā siltumapgādē,
izmantojot atjaunojamos energosersursus. Tāpat rādītājus uzlabot
palīdz projekti, kuru gaitā vecās apgaismojuma spuldzes nomainītas
uz efektīvākām LED spuldzēm. «Lielākais siltumenerģijas patēriņš
pilsētā ir dzīvojamajos namos (58 procenti) un pilsētas ražotnēs
(24 procenti), bet lielākais elektroenerģijas patēriņš –
dzīvojamajās mājās (31 procenti), komerciālajā sektorā (30
procenti) un ražotnēs (30 procenti) ,» teic I.Kreicmane,
papildinot: CO2 izmešus pilsētā veido dzīvojamās mājas (43
procenti) un ražotnes (43 procenti), savukārt transporta jomā 90
procentus izmešu rada privātais un komerciālais transports. Viņa
uzsver: iepriekšējais monitoringa ziņojums 2014. gadā parādīja, ka
kopējais enerģijas patēriņš pilsētā kopš 2009. gada ir
palielinājies par teju 22 procentiem, jo pilsēta attīstās, tomēr
vienlaikus kopējais CO2 apjoms samazināts par 7,1 procentu. Šobrīd
tiek izstrādāts jauns monitoringa ziņojums, kā arī Jelgavas
Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns, tajā iekļaujot arī klimata
aspektus, energopārvaldības sistēmu un nosakot mērķus līdz 2030.
gadam.

Savukārt pilsētas energopārvaldnieka SIA
«Smart Meter» pārstāvis Ivo Berkolds klātesošajiem pastāstīja, kā
ikdienā notiek pašvaldības ēku un apgaismojuma enerģijas patēriņa
monitorings. «Šobrīd monitoringā iekļautas 37 ēkas un pilsētas
apgaismojuma tīkls. Mūsu uzdevums ir analizēt patēriņu šajās vietās
un spriest, kā to varētu samazināt, bet vienlaikus piefiksēt pat
mazākās izmaiņas patēriņā un atrast tām iemeslu,» norāda
speciālists, papildinot, ka šobrīd visi dati tiek fiksēti, ņemot
vērā arī meteoroloģiskos apstākļus, kurus Jelgavā reģistrē Jelgavas
Pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC).
Energopārvaldnieks norādīja, ka sistēma palīdz skrupulozi analizēt
situāciju un ir gadījumi, kad patēriņa samazināšanai pat nav bijuši
nepieciešami papildu ieguldījumi, bet tikai prasmīga ierīču
vadība.

Pilsētas viesus Jelgavā interesēja dažādi
aspekti. Pārsvarā izskanēja jautājumi par pilsētas budžeta apmēru
un to, no kādiem līdzekļiem tas veidojas, kā arī bija interese par
ES fondu līdzekļu piesaisti dažādiem projektiem. Viesi interesējās
arī par siltumenerģijas ražošanu un nekustamā īpašuma
apsaimniekošanu. Piemēram, Moldovas pilsētas Kantemiras mērs Romans
Čubačuks norāda, ka viņam visvairāk interesē koģenerācijas stacijas
«Fortum» darbība. «Mūsu pilsētā pašvaldības ēkās apkuri nodrošina
katlumājas, bet daudzdzīvokļu mājās ir autonomā gāzes apkure.
Šobrīd vēlamies uzsākt projektu, kas mums ļautu nodrošināt apkuri
ar šķeldu – sākotnēji vēlamies to ieviest vienā skolā un
bērnudārzā. Jelgavā mums bija iespēja redzēt, kā tas strādā dzīvē,
jo mūsu valstī analogu šāda veida apkurei nav,» norāda R.Čubačuks,
papildinot: līdzīgi kā Jelgavā tiek apsvērta ideja par līdzkurināmo
izmantot pārstrādātus atkritumus, Moldovā kā inovatīvu kurināmo
izskata vīnogulāju kātus. Savukārt Baltkrievijas pilsētas Glubokoje
domes priekšsēdētāja Gaļina Unukoviča norāda, ka viņas uzmanību
visvairāk piesaistījusi energopārvaldības sistēmas operatīvā
darbība. «Mums arī ir šāda sistēma, tomēr jums tā strādā saskaņoti
un dod arī labākus rezultātus,» rezumē G.Unikoviča. Savukārt
Ukrainas pilsētas Slavutičas mērs Jurijs Fomičevs norādīja, ka šie
procesi abās pilsētās ir līdzīgi, tomēr galvenās ir ekonomiskās
atšķirības. «Jūsu domu gaita mums ir saprotama, un esam veikuši
līdzīgus soļus dažādās jomās. Tomēr mūsu ierobežojums ir iespējas
piesaistīt finansējumu dažādu projektu īstenošanai,» tā viņš.

Jāpiebilst, ka viesi apmeklēja arī ēkas kurās
veikti energoefektivitātes paaugstināšanas darbi – Jelgavas 2.
internātpamatskolu, pirmsskolas izglītības iestādi «Rotaļa» un
daudzdzīvokļu namu Helmaņa ielā 3 –, kā arī koģenerācijas
staciju «Fortum» un POIC.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»