Noslēdzies pasākumu cikls «Biznesa nakts», kura mērķis bija veicināt jauniešu interesi un motivāciju iesaistīties uzņēmējdarbībā. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv sniedz plašāku ieskatu «Biznesa nakts» favorītidejā – rezervēšanas lietotnē «ManAwa» –, uzrunājot pilsētas ēdināšanas jomas uzņēmējus, lai viņi izvērtētu, cik dzīvotspējīga varētu būt jauniešu biznesa ideja.
Uzņēmēji skolēnu radīto produktu vērtē atzinīgi un ir atvērti sadarbībai, taču vienlaikus norāda, ka vēl jāizanalizē šādas lietotnes ieviešanas specifiskās nianses. Viens no uzrunātajiem uzņēmumiem mūsu pilsētā jau šobrīd strādā ar līdzīgu mobilo lietotni, un arī pārējie atzīst, ka galdiņu rezervēšana ir aktuāla ne tikai galvaspilsētā, bet kļūst arvien pieprasītāka arī Jelgavā.
Diāna Alksne, restorāna «Chocolate & Pepper» vadītāja:
«Jaunieši ar mani sazinājās, un vienojāmies tikties klātienē, lai izrunātu nianses. Manuprāt, viņi galvenokārt skatās no klienta pozīcijām, bet, lai produkts būtu veiksmīgs, būtiski ņemt vērā arī uzņēmēju ieteikumus, tādēļ uz šo ieceri raugos mazliet piesardzīgi. Pieļauju, ka klientam šāds variants būtu ērts, jo viedtālrunis un lietotnes šobrīd ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, bet iztrūkst cilvēciskā faktora – telefonsarunā varam precizēt nianses, par kurām cilvēks, rezervējot galdiņu lietotnē, varētu pat neaizdomāties. Māc arī šaubas, vai lietotne neradīs haosu, piemēram, Ledus skulptūru festivāla laikā un citos lielos pasākumos, kad ir liels apmeklētāju un rezervāciju skaits.
Kopumā gan jāatzīst, ka rezervācija pie mums kļūst arvien populārāka. Izteikti to jūtam darbdienās pusdienu piedāvājuma laikā, svētkos un nedēļas nogalēs. Vairums viesu arī godprātīgi atnāk. Liels rezervāciju pieprasījums parasti ir uz 14. februāri un 8. martu – gribētāju pie mums viesoties šajos datumos ir ļoti daudz, un, lai izvairītos no situācijas, ka pieteicējs neatnāk, šogad Sieviešu dienā ieviesām rezervācijas maksu 15 eiro par personu, pretī izsniedzot dāvanu karti, ar kuru varēja norēķināties par vakariņām. Tas strādā – ieradās pilnīgi visi.
Domājot par lietotni, nav mazsvarīgi, cik tā uzņēmējam izmaksās, vai tā neprasīs būtisku ieguldījumu no mūsu darbiniekiem, vai lietotne būs papildu reklāmas rīks, un tādējādi iegūsim vairāk klientu, vai arī to izvēlēsies tikai tie, kuri iepriekš mums zvanīja.»
Mārīte Diržine, picērijas «Čili pizza» direktore t/c «Valdeka»:
«Ticiet vai ne, bet mēs jau mēnesi strādājam ar līdzīgu lietotni, kurā mūsu klienti var online pasūtīt ēdienu uz mājām vai izvēlēties konkrētā laikā to saņemt picērijā. Lietotnē ir paredzēta arī funkcija galdiņu rezervācijai, bet pagaidām tā nav aktivizēta. Šo pakalpojumu izmanto visi viesmīlības uzņēmumu grupas «Tiamo» uzņēmumi, tostarp visas «Čili pizza» picērijas ārpus galvaspilsētas.
Par šādu soli izšķīrāmies, jo sapratām, ka sastrēguma stundās telefonlīnija visu laiku ir aizņemta, tādējādi daļa viesu paliek neapkalpoti. To mēģinām risināt ar mobilo lietotni, un kustība pamazām notiek. Piemēram, cilvēks, vēl esot darbā, caur lietotni pasūta pusdienas, atnāk, un tās jau gatavas. Mūsuprāt, jaunā kārtība atvieglo darbu – klients savā mobilajā lietotnē redz visu ēdienkarti un nesteidzīgi var izvēlēties, ko pasūtīs. Tiesa, pagaidām, esot starta stadijā, katram lietotnē saņemtā pasūtījuma veicējam atzvanām, lai precizētu nianses un mēģinātu pārliecināties, vai tas nav viltus pasūtījums – diemžēl no tā mēs nevaram izvairīties. Cits stāsts ir tad, ja cilvēks tiešsaistē veicis priekšapmaksu, taču ir iespēja maksāt arī uz vietas, saņemot pasūtījumu.»
Santa Zaķevica, bistrobāra un restorāna «Parks» vadītāja un līdzīpašniece:
«Šobrīd izstrādājam jaunu mājaslapu un svārstāmies – ievietot tajā rīku, ar kura starpniecību klients pasūtījumu vai rezervāciju var veikt tiešsaistē, vai tomēr ne. Ir bažas, ka viesmīļi, apkalpojot klientus uz vietas, kādu ziņu nepalaiž garām. Pēc pieredzes – arī e-pastu neskatāmies tik bieži, tāpat neesam tik liels uzņēmums, lai algotu atsevišķu darbinieku, kurš nepārtraukti sekotu līdzi online rezervācijām. Mana pārliecība tomēr ir, ka efektīvākais rezervācijas rīks šobrīd ir telefonzvans.
Iepriekšējo rezervāciju skaitam ir tendence augt – cilvēki nepaļaujas nākt uz labu laimi, turklāt brīvdienās ierasties bez rezervācijas ir diezgan riskanti. Taču diemžēl ir vismaz desmit procenti cilvēku, kuri rezervē, bet neinformē, ja tomēr neieradīsies, vēl skumjāk – neatbild, kad viņiem zvana. Piemēram, nupat brančā astoņas vietas palika brīvas, bet rezervētājus sazvanīt neizdevās. Žēl, jo kaut pēdējā brīdī vietu varējām piedāvāt citiem klientiem. Savukārt gardēžu vakariņās, kur dalības summa ir lielāka, lai kaut nedaudz nodrošinātos, mēs prasām priekšapmaksu 50 procentu apmērā. Attiecībā uz branču – ja vēl kādu reizi gadīsies līdzīga situācija, iespējams, būs jādomā par depozīta maksu.
Katrā gadījumā – testa režīmā mēs būtu ar mieru pamēģināt šādu lietotni izmantot darbā, lai saprastu, kādu ieguldījumu tas prasa no mums un cik tā mums kā uzņēmumam izmaksā.»
Mārtiņš Matulēns, alternatīvās mūzikas kluba «Melno cepurīšu balerija» bārmenis:
«Ideja ir forša, taču ir vairāki «bet». Esam sapratuši: kamēr cilvēkus nesoda, viņiem nav nekādas atbildības izjūtas. Teiksim, rezervē galdu lielam skaitam cilvēku, bet neierodas. Vakaros, kad notiek kāds ļoti apmeklēts pasākums, ir kaitinoši, ja galdiņš sešām personām stāv ar zīmīti «Rezervēts», lai gan ir klienti, kuri gribētu tur apsēsties. Mums kārtība ir šāda: 30 minūtes pirms rezervētā laika uz galdiņa izvietojam attiecīgu norādi; ja pieteicējs neierodas laikā, zīmīte stāv vēl 30 minūtes, bet pēc tam dodam iespēju citiem. Turklāt, lai disciplinētu klientus, par rezervāciju esam ieviesuši maksu – 20 eiro. Tie netiek atdoti, un tos arī nevar norakstīt uz ēdieniem vai dzērieniem. Jā, rezervāciju skaits ir sarucis, bet tas disciplinē. Ir pasākumi, uz kuriem vispār atsakām rezervēt galdiņus, tādējādi izvairoties no konfliktsituācijām, ka kāds jāiztriec no vietas. Šobrīd mēnesī ir viena divas maksas rezervācijas, pārējie nāk uz labu laimi.
Manuprāt, lietotnes pluss būtu, ja klients šos 20 eiro par rezervāciju varētu samaksāt attālināti, jo šobrīd ir jānāk uz klubu. Bet jautājums – cik tas uzņēmējam maksā. Skaidrs, ka lietotnes uzturētāji gribēs savu daļu, populārākais maksāšanas veids ir caur «PayPal», bet Latvijā ar šiem pārskaitījumiem ir problēmas…»
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis» un no personīgā arhīva
21.1 °C,
0.7 m/s,
71.4 % 
21.1 °C,
0.7 m/s,
71.4 %