«Toreiz, kad manai mātei ar diviem zīdaiņiem bija jādodas uz Tomsku, manai māsai bija gads un daži mēneši, bet es biju nesen dzimis. Torņakalna stacijā novietots deportāciju vagons, un ikreiz, pie tā atrodoties, varu vien aptuveni nojaust, kā vienai sievietei izdevās nosargāt divu zīdaiņu dzīvību,» šodien komunistiskā genocīda upuru piemiņas 70. gadadienai veltītajā atceres pasākumā Svētbirzē piedzīvotajā dalījās 1949. gadā izsūtītais Arnis Maldups.
Atceroties 1949. gada deportācijas un godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, Svētbirzē pulcējās gan represētie, gan tie, kuri pieminēja savus laikabiedrus, ģimenes locekļus. «Es tepat dzīvoju, tādēļ nevaru nenākt un nejust līdzi cilvēkiem, kurus skārušas deportācijas. Par to ir redzētas filmas, lasīts grāmatās, un man kaimiņos dzīvo paziņa, kurš dažu mēnešu vecumā tika izvests uz Sibīriju, tur mācījies skolā un atgriezies. Kad man ir iespēja, es vienmēr atnāku godināt šos cilvēkus,» atklāj jelgavnieks Fredis.
«Šī ir dzīvā vēsture,» uzskata Jelgavas 6. vidusskolas skolotāja Ineta Bušmane, kura atceres brīdī piedalījās kopā ar savu audzināmo klasi. Viņa atklāj, ka dalība piemiņas brīdī Svētbirzē kļuvusi par tradīciju, lai jauniešiem būtu lielāka izpratne par nozīmīgiem vēstures notikumiem. «Kamēr tevi tas nav skāris, ir grūti iedomāties, ko tas patiesībā nozīmē. Šie atmiņu stāsti ir nozīmīgi – tā ir mūsu dzīvā vēsture,» norāda pedagoģe.
Bet Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne uzsvēra: fakti, kas atspoguļoti filmās un grāmatās, ir veids, kā mēs nākamajām paaudzēm nododam piedzīvoto, pārdzīvoto, ciešanas. «Ir svarīgi, lai mēs domātu par to, kā stiprināt jauniešos ticību savai valstij, viņu gara spēku – tikai tad šīs atmiņas būs vienmēr dzīvas,» sacīja R.Vectirāne.
Jāpiebilst, ka pēc atceres brīža Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notika lekcija «Ciešanu ceļos», ko papildināja izstāde «Aizvestie (Deportācijas no Baltijas valstīm)» – informatīvās planšetēs caur fotogrāfijām un vēstures faktiem atspoguļotas deportācijas pasaules un Baltijas kontekstā.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»