«Ir tāds raksturojums «ziemeļu drudzis» – cilvēki, kas reiz redzējuši ziemeļu neskarto darbu, tur vēlas atgriezties atkal –, un tas ir par mani. Piedalījos ekspedīcijās pa Svalbāras arhipelāgu, kas atrodas starp Norvēģijas sauszemi un Ziemeļpolu trīs reizes un katru no tām ar fotokameru «tvēru mirkli». Pirms pieciem gadiem lēmu, ka negribu šīs fotogrāfijas glabāt tikai ģimenes albumā. Tām ir jānāk gaismā,» izstādes «Svalbard. Pusnakts Saules zeme» atklāšanas pasākumā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā teica kultūras un mākslas projektu autore Sandra Eglīte.
Izstāde iepazīstina apmeklētājus ar ziemeļu burvību – cilvēku pēdām neskartām vietām un dzīvniekiem. Bet fotogrāfijās iemūžinātos skatus papildina un ziemeļu noskaņu rada stikla mākslinieces Ilzes Dūdiņas no stikla un akmens veidoti darbi, kas atkārto ledus faktūru.
«Sākotnēji neuzņēmu fotogrāfijas, lai tās demonstrētu. Savās desmit dienu ekspedīcijās ziemeļos ar nelielu kuģi 12 cilvēku kompānijā, es tvēru mirkli. Devos braucienā 2004., 2006. un 2011. gadā un katrreiz vēroju, cik daba ir mainīga. Redzēju, kā vairāk sāk kust ledāji, kā ūdeņos parādās pirmās piesārņojuma «pēdas», piemēram, dzelzs skārdene. Un tad parādījās ideja par šo ziemeļu projektu kopā ar Ilzi Dūdiņu,» stāsta S.Eglīte. Viņa norāda, ka ar šo izstādi vēlas rosināt cilvēkus aizdomāties par ievainojamo pasauli un mūsu mijiedarbību ar to. S.Eglītes ekspozīcijas lielformāta bildes tapušas teju vai visās diennakts stundās ziemeļu daudzveidīgajos laikapstākļos. Savukārt mazāka formāta fotogrāfijās apskatāmi ziemeļzemes dzīvnieki, putni, puķes un cilvēka skartā vide.
Jāpiebilst, ka izstādes ekspozīcijā iekļauta arī daļa S.Eglītes privātās kolekcijas par Arktiku – grāmatas, pastmarkas, sīkplastika, kā arī bērnu darbi par ziemeļu tēmu, kas iesūtīti no dažādām Latvijas pilsētām. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā izstāde būs apskatāma līdz 29. aprīlim.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»