Pilsētā

Šogad un nākamgad iedzīvotājiem jārēķinās ar jaunām ugunsdrošības prasībām. Viena no tām jau stājusies spēkā un attiecas uz teju visiem pilsētas daudzdzīvokļu namu mājokļiem, kuros ir gāzes plīts vai gāzes katls, – Jelgavā tie ir ap 15 700 dabasgāzes abonentu. Noteikumi paredz: ja daudzdzīvokļu mājā ir gāzes iekārta, vienīgajam dabīgajam ventilācijas kanālam, kas nodrošina gaisa apmaiņu telpā, aizliegts pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu jeb virtuves tvaika nosūcēju. Proti, ventilācijai jābūt brīvai. Savukārt otra prasība jau no nākamā gada 1. janvāra katrā mājsaimniecībā – Jelgavā to ir ap 27 000 – paredz nodrošināt dūmu detektoru. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv skaidro, ar kādu mērķi ieviesti jaunie noteikumi, kādi ir aktuālo problēmu risinājumi un ar kādiem izdevumiem jārēķinās iedzīvotājiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā
(VUGD) skaidro, ka jaunās ugunsdrošības prasības ir piespiedu
glābiņš, lai pasargātu iedzīvotājus no traģiskām nelaimēm. Šobrīd
riska grupā ir visi Jelgavas daudzdzīvokļu namu dzīvokļi, kuros
tiek lietotas gāzes plītis un virtuvē ar tvaika nosūcēju
aizsprostots vienīgais dabīgās ventilācijas kanāls. «Pieslēdzot
tvaika nosūcēju dabiskajam ventilācijas kanālam, kas visbiežāk ir
vienīgais telpā, tas būtībā tiek noslēgts. Kamēr tvaika nosūcējs ir
izslēgts, tas pilnībā aizsprosto ventilācijas kanālu, un, ja
dzīvoklī notiks gāzes noplūde, dabasgāze, kura ir vieglāka par
gaisu, pacelsies pie griestiem un turpinās koncentrēties telpā. Bet
mazākais impulss, pat ieslēgta gaisma, pie konkrētas dabasgāzes
koncentrācijas var izraisīt sprādzienu,» norāda VUGD pārstāvji.

Speciālistu piedāvātie risinājumi ir
sākotnēji atslēgt tvaika nosūcēju un atbrīvot dabīgo ventilāciju,
bet tad izvēlēties kādu no variantiem – aprīkot gaisa nosūcēju ar
filtru, ja konkrētais modelis to pieļauj, vai nomainīt tvaika
nosūcēju pret tādu, kas attīra gaisu ar filtra palīdzību, – abos
gadījumos nosūcējs tad vairs nav jāpievieno ventilācijai. Tāpat
gāzes plīts vietā var iegādāties elektrisko vai arī iet sarežģītāku
ceļu un īstenot kompleksu risinājumu visai mājai.

Jelgavā gāzes noplūde reiz jau
prasījusi 40 cilvēku dzīvību

Kliedējot apgalvojumu par to, ka «ar mani tas
20 gadu nav noticis un vēl tikpat nenotiks», AS «Gaso» Jelgavas
iecirkņa vadītājs Uldis Auniņš atgādina: traģisks precedents
Jelgavā jau piedzīvots 1969. gadā, kad Raiņa ielā 9 gāzes noplūdes
rezultātā notika sprādziens, kas prasīja ap 40 cilvēku dzīvību, un
arī mūsdienās gāzes noplūdes diemžēl notiek regulāri. 2017. gadā uz
izsaukumiem, kas saistīti ar gāzes noplūdi telpās, «Gaso» Avārijas
dienests Jelgavā izbraucis 117, bet 2018. gadā – 116 reizes.
«Situācijas ir dažādas – vairumā gadījumu cilvēki lieto 30–50 gadu
vecas plītis, kurām ekspluatācijas termiņš ir līdz 14 gadiem,
tādējādi šobrīd tās ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Tāpat
piedzīvotas situācijas, kad cilvēki cienījamā vecumā atstāj uz
gāzes plīts katliņu – tā saturs nodzēš liesmas, bet gāze turpina
ieplūst telpā, jo plīts nav aprīkota ar drošības automātu, kas
pārtrauc gāzes piegādi. Noplūdes notiek arī daudzdzīvokļu namu
stāvvados, kuri laika gaitā vairs nav hermētiski, – šī iemesla dēļ
uzņēmums reizi piecos gados dzīvokļos veic iekšējo gāzesvadu
hermētiskuma pārbaudi,» stāsta U.Auniņš.

Viņš norāda, ka noplūdes gadījumā telpā var
veidoties sprādzienbīstama dabasgāzes koncentrācija – no 5 līdz 15
procentiem – un pie augstākas koncentrācijas uzreiz sākas degšana.
Gadu gaitā piedzīvoti vairāki degšanas incidenti. «Gadījumos, kad
notiek noplūde, dabīgā ventilācija var būt vienīgais glābiņš, līdz
ierodas Avārijas dienests,» tā U.Auniņš.

Noslēgtas ventilācijas dēļ – arī
mitrums un pelējums

«Situācija ar ventilāciju daudzdzīvokļu namos
jau tā ir sarežģīta, bet ar tvaika nosūcēju noslēgta dabīgā
ventilācija to vēl pasliktina. Agrāk hruščovkās un Staļina laika
mājās bija koka logi – tie pa spraugām nodrošināja gaisa pieplūdi,
bet dabīgā ventilācija – vilkmi, lai šo gaisu izvadītu. Šobrīd
dzīvokļos ir pakešlogi, hermētiskas ieejas durvis, ar tvaika
nosūcēju nosprostota ventilācija, kā rezultātā gaisa apmaiņa ir
nepietiekama. Būtībā tā notiek tikai tad, kad tiek atvērts logs un
strādā tvaika nosūcējs,» skaidro Jelgavas Būvvaldes Komunikāciju
sektora vadītājs Dainis Petzāls. Savukārt SIA «Jelgavas nekustamā
īpašuma pārvalde» (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis papildina:
tieši nepietiekamā vēdināšana un dabīgās ventilācijas nosprostošana
rada iedzīvotāju sūdzības par to, ka dzīvoklī ir mitrs gaiss, svīst
logi un atsevišķos gadījumos pat rodas pelējums. «Dzīvoklis
jāvēdina vismaz divreiz dienā, turklāt arī ziemā, bet ventilācijas
kanālam jābūt brīvam,» tā viņš, skaidrojot: citādi mitrums turpina
uzkrāties, bojājot dzīvojamās telpas gaisa kvalitāti.

«Cilvēkiem ir jāsaprot arī tas, ka vēsturiski
dabīgās ventilācijas šahtas nav paredzētas, lai tām pievienotu
tvaika nosūcējus. Tie šahtās atstāj tauku nosēdumus, kurus iztīrīt
ir teju neiespējami, – tad nu varam runāt ne tikai par drošību, bet
arī par gaisa kvalitāti. Kad cilvēkam nedarbojas apkures kalts un
ir auksti, viņš saprot, ka lietas labā kaut kas jādara, bet
jautājumā par ventilāciju šādas izpratnes diemžēl nav: jā, gaisa
mazāk, jā, elpo sliktāku, bet dzīvot tas taču netraucē,»
jelgavnieku attieksmi ieskicē sertificēts skursteņslaucītājs
Aļģirds Bolšteins.

Risinājums – jauns tvaika nosūcējs
vai filtrs

D.Petzāls stāsta, ka viens no variantiem, ja
mājās ir dabīgajai ventilācijai pievienots tvaika nosūcējs, ir to
atslēgt un nomainīt uz recirkulācijas režīmā strādājošu tvaika
nosūcēju. Tā darbības princips ir savākt gaisu, attīrīt to un
ievadīt atpakaļ telpā, un šādam nosūcējam pieslēgums ventilācijas
kanālam nav nepieciešams. Pirms iegādāties jaunu tvaika nosūcēju,
iedzīvotāji gan aicināti pārbaudīt esošās ierīces tehniskos
parametrus, jo ir virkne modeļu, kurus var atslēgt no ventilācijas
un aprīkot ar filtru – tad arī tie var darboties recirkulācijas
režīmā. Jāpiebilst gan, ka šādu nosūcēju filtri regulāri jākopj –
cik bieži, atkarīgs no ēdiena gatavošanas biežuma un tvaika
intensitātes – un vajadzības gadījumā arī jāmaina. Jebkurā gadījumā
kontrole nepieciešama vismaz reizi pusgadā.

Provizoriskā cena šādam nosūcējam ir 50–300
eiro atkarībā no ražotāja un ierīces papildu funkcijām, bet filtra
cena ir 5–50 eiro.

Elektrisko plīšu īpašniekus izmaiņas
neskar

D.Petzāls skaidro, ka jaunā ugunsdrošības
prasība neattiecas uz tiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kuriem
ir elektriskā plīts, tādēļ viens no risinājumiem ir gāzes plīti
nomainīt pret elektrisko. Lai to paveiktu, sākotnēji būs
jāpiesaista speciālisti, kuri pārbaudīs strāvas jaudu virtuvē un
tehniski nodrošinās pieslēgumu. Tāpat būs jāaicina AS «Gaso»
darbinieki, kuri atvienos veco gāzes plīti un noslēgs gāzes
piegādi. U.Auniņš akcentē, ka šādā gadījumā AS «Gaso» Jelgavas
iecirknī vispirms jāvēršas ar iesniegumu. Dabasgāzes atslēgšana ir
bezmaksas pakalpojums, toties gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums
atkārtoti to pieslēgt, būs jāmaksā gan par atslēgšanu, gan
pieslēgšanu.

Kompleksiem risinājumiem vēl meklē
labāko veidu

Problēmu iespējams risināt arī kompleksi visā
mājā, piemēram, izbūvējot namam jaunu ventilācijas kanālu vai katrā
dzīvoklī izveidojot jaunu pievadu, norāda D.Petzāls. Šajā gadījumā
gan jāņem vērā, ka būvdarbiem nepieciešama kopīpašnieku piekrišana,
jāpiesaista sertificēts ventilācijas sistēmu speciālists,
sertificēts būvkonstruktors un sertificēts arhitekts, kā arī jāveic
ēkas tehniskā apsekošana. «Tas no iedzīvotājiem prasīs lielus
ieguldījumus, tādēļ šādu risinājumu būtu ieteicams izvēlēties, ja
plānota mājas renovācija,» skaidro D.Petzāls. Turklāt daudzos
daudzdzīvokļu namos Jelgavā jaunas ventilācijas šahtas izbūve būtu
ļoti komplicēts process, jo to nāktos ierīkot dzīvokļos caur visiem
nama stāviem vietā, kur bieži vien ir iebūvējamās virtuves mēbeles.
Drīzāk būtu iespējams komplekss risinājums, katrā dzīvoklī
izveidojot jaunu izvadu mājas fasādē, tomēr arī šajā gadījumā ir
nianse. «Pat ja mājas tehniskais stāvoklis ļaus izbūvēt šādu
izvadu, ir jāsaprot: veidojot izvadu mājas fasādē, pēc dažiem
gadiem tā visa būs tauku nosēdumos. Šī iemesla dēļ šobrīd apzinām
tehniskās iespējas, piemēram, izvadā izbūvēt filtru,» skaidro JNĪP
tehniskais direktors Oļegs Kukuts. Jāpiebilst, ka šādu risinājumu
tāpat var ieviest individuāli, tomēr arī tad jāsaņem kopīpašnieku
piekrišana un vairāku speciālistu atzinumi, turklāt visas izmaksas
jāsedz pašam.

Iespēja atjaunot
aukstumskapjus

Jelgavā ir virkne māju, kur vēsturiski
izbūvēti tā sauktie aukstumskapji – kādam lūkas tajā ir atjaunotas
un nodrošina dzīvoklī gaisa pieplūdi, bet kādam – aizmūrētas.
Iespējams, arī tās varētu tikt atjaunotas un izmantotas tvaika
nosūcēja pievienošanai. Šādas lūkas mājas renovācijas gaitā ir
atjaunotas, piemēram, Lāčplēša ielā 33 un Lāčplēša ielā 19A.
Būvvaldē gan atgādina: jebkura jauna pievada ierīkošana ir
jāsaskaņo, pretējā gadījumā tā uzskatāma par patvaļīgu
būvniecību.

Jāpiebilst, ka ugunsdzēsēju mērķis nav
iedzīvotāju sodīšana, bet gan drošas vides veidošana, tādēļ
pārbaudīti galvenokārt tiks tie mājokļi, par kuriem būs saņemti
iesniegumi vai sūdzības vai kuros būs noticis ugunsgrēks. Par
ugunsdrošības prasību neievērošanu fizisku personu var
administratīvi sodīt ar naudas sodu no 30 līdz 280 eiro.

Ugunsgrēku nenodzēsīs, bet postījumi
būs mazāki

Pamatojot to, kādēļ ieviesta prasība no
nākamā gada 1. janvāra katrā dzīvoklī uzstādīt dūmu detektoru, VUGD
pārstāvji norāda: jo agrāk ugunsgrēks tiek pamanīts, jo mazāki
postījumi. «Pērn Jelgavā notikuši 253 ugunsgrēki, un teju 25
procenti no tiem bija dzīvojamajās mājās. Visticamāk, vismaz pusē
gadījumu izdegušās platības mājokļos būtu daudz mazākas, ja būtu
ierīkots dūmu detektors, kas ar spalgo skaņu brīdinātu iedzīvotājus
vai kaimiņus,» atzīst VUGD Jelgavas daļas komandieris majors
Aleksandrs Koržeņevskis. Jelgavā gan līdz šim nevienā namā, kur
notikusi ugunsnelaime, šāds detektors netika konstatēts, lai gan tā
uzstādīšana ir ļoti vienkārša un paveicama dažu minūšu laikā.

Kamēr nedeg, klientu nav

Uzņēmumā SIA «Latakva Fire Service», kas
Jelgavā nodrošina ugunsdrošības piederumu iegādi, vērtē, ka kopumā
jelgavnieku interese par dūmu detektoru iegādi ir samērā zema.
«Klientu pieplūdums principā bija vien tad, kad par jaunajām
ugunsdrošības prasībām runāja televīzijā, – tad gan cilvēki nāca,
interesējās par cenām un pirka detektorus,» stāsta uzņēmuma
pārstāvis Janeks Zaķis. Tāpat detektoru mēdz iegādāties pēc
ugunsnelaimes – kad to piedzīvojuši paši vai kaimiņi –, bet ir
bijuši atsevišķi gadījumi, kad cilvēks piezvana, lai pateiktu
paldies, jo dūmu detektors paglābis no traģēdijas.

Izmaksas – 5–10 eiro

J.Zaķis stāsta, ka šobrīd viena
fotoelektriskā dūmu detektora cena ir 5–10 eiro. Ir arī detektori
40–80 eiro vērtībā, bet tas vairāk ir dizaina, ne kvalitātes
jautājums. Vienkāršs dūmu detektors var maksāt arī 20 eiro, bet tad
visbiežāk tam komplektā ir jaudīga baterija ar piecu gadu
garantiju. «Izvēloties detektoru, jāzina, ka kvalitatīvs dūmu
detektors nemaksās 2–3 eiro, jo, pat iepērkot vairumā, to
pašizmaksa ir lielāka. Tāpat veikalā jājautā preces atbilstības
deklarācija vai jāraugās, lai uz korpusa būtu CE marķējums un
informācija par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604,»
uzsver speciālists, papildinot: šobrīd likums nosaka mājoklī
uzstādīt vismaz vienu detektoru, lai gan ieteicams būtu iegādāties
vairākus un uzstādīt ugunsnedrošākajās vietās, piemēram, virtuvē un
istabā televizora tuvumā. Mūsdienās detektori ir piestiprināmi pat
ar divpusējo līmlenti, turklāt to apkope nepieciešama vienīgi tad,
ja izlādējas baterija, bet par to detektors pats laicīgi
signalizēs.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»