Pilsētā

«Pils salas savvaļas zirgiem tāda jēdziena kā «smaga ziema» nepastāv – viņi spēj pielāgoties jebkādiem laikapstākļiem. Galvenais, lai zirgiem ir ko ēst,» saka Pils salā mītošo savvaļas zirgu uzraugs Einārs Nordmanis, piebilstot: zirgi pārziemojuši labi un barā jau sākuši dzimt kumeliņi.

«Tā kā ziema nebija tik auksta, pietika
sagatavotā siena, neskatoties uz to, ka vasarā 150 ruļļi tika
nozagti,» stāsta zirgu uzraugs. Jāatgādina, ka augustā no Latvijas
Dabas fonda apsaimniekotajām pļavām tika nozagti 150 siena ruļļi,
kas bija paredzēti zirgu barošanai ziemā. Tiesa, vēlāk 49 ruļļus
izdevās atgūt, tomēr tā ir neliela daļa no nozagtajiem ziemas
krājumiem.

Iestājoties pavasarim, barā sāk dzimt kumeļi
– līdz šim piedzimuši jau četri. Pulka paplašināšanas diemžēl
nozīmē arī, ka Pils sala ir pārapdzīvota un jāmeklē risinājumi.
«Vairāk nekā 20 zirgu jau pagājušā gadā aizvedām uz Ukrainu, Odesas
rajonu. Pirms aizvešanas zirgi ir jānošķir no bara, tāpēc tie tika
pārvietoti uz pļavām Sieramuižā. Bija paredzēts uz Ukrainu vest 24
zirgus, bet viens – vārdā Draugs – pazuda. Zinot savvaļas zirgu
uzvedību, viņš izmetīs līkumu, izpētīs apkārtni un atgriezīsies, jo
viņam svarīga ir kompānija. Esmu saņēmis arī ziņas, ka Draugs esot
redzēts pie veikala Lietuvas šosejā, bet pagaidām viņš nav vēl
atrasts,» stāsta E.Nordamanis, papildinot, ka Draugs ir divus gadus
vecs, kas atbilstu apmēram astoņiem gadiem cilvēka mūža. Tādā
vecumā savvaļas zirgu varot arī pieradināt, jo viņš ir komunikabls.
Tiesa, pastāv arī iespēja, ka zirgs ir miris.

Uzraugs norāda, ka parasti barga un gara
ziema un pavasara plūdi zirgus mudina uz dažādiem pigoriem,
piemēram, kāpt uz upes ledus, doties uz pilsētu un tamlīdzīgi, bet
šoziem zirgi uzvedušies rāmi un nav meklējuši piedzīvojumus.
«Vienīgais – zirgi nobradāja nogāzi pie jaunā Pils salas skatu
torņa. Viņi ir ļoti ziņkārīgi un gribēja jauno vietu izpētīt,»
stāsta E.Nordmanis. Kopš skatu torņa izveides pagājušā gada jūnija
beigās būtiski audzis salas apmeklētāju skaits, tāpēc uzraugs
atgādina: savvaļas zirgi nav badā un tos barot nevajag. «Zirgi ir
pieraduši, ka apkārt ir cilvēki, tie nebaidās, bet iet viņiem klāt,
tomēr barot no rokas dzīvniekus nevajag. Pirmajā mēnesī pēc skatu
torņa atklāšanas bija gadījumi, kad ģimenes ar bērniem gāja zirgiem
klāt, mēģināja uzkāpt mugurā, ņurcīt kumeļus – cilvēkiem jāapzinās,
ka līdz nelaimei ir tikai viens solis, jo zirgi ir dzīvnieki, lieli
un spēcīgi dzīvnieki, un viņu reakcija nav paredzama,» tā uzraugs.
Viņš piebilst, ka līdz ar skatu torņa atklāšanu un tūristu skaita
pieplūdumu aug arī pieprasījums pēc ekskursijām par zirgu dzīvi.
«Man lielākais pārsteigums pagājušogad bija tūristi no Brazīlijas.
Man šķita – viņi taču paši dzīvo gandrīz džungļos, kas viņus saista
te? Bet izrādījās, ka viņi ir no Brazīlijas lielākās pilsētas
Sanpaulu, un līdz dabai jābrauc vismaz divas stundas.»

Tā kā Pils sala ir pārapdzīvota, šogad
apmēram desmit zirgi tiks nošķirti un aizvesti uz Sieramuižas
pļavām. «Pagājušajā gadā, lai pļavas noganītu, tajās izvietojām
mobilo ganāmpulku – 15 Galovejas govis –, bet šogad nolēmām
izmantot Pils salas zirgus,» stāsta Latvijas Dabas fonda pārstāve
Baiba Strazdiņa, piebilstot, ka vispirms tiks uzstādīts
stacionārais aploks, un tikai tad uz Sieramuižu vedīs zirgus.
Visdrīzāk, zirgi tur pavadīs vasaru, bet rudenī atgriezīsies pie
lielā bara, lai dzīvniekus ziemā būtu vieglāk uzraudzīt. Tāpat tiek
domāts par zirgu pārvešanu uz citām Latvijas pilsētām vai ārzemēm.
E.Nordmanis skaidro, ka zirgu vešanu uz ārzemēm organizē
Nīderlandes kolēģi, un iespējamās vietas ir Ukraina Horvātija un
Portugāle. Jāatgādina, ka pirmie 16 zirgi uz Jelgavu tika atvesti
no Nīderlandes 2007. gadā – ērzelis ar septiņām ķēvēm un vairākiem
kumeļiem un divi atsevišķi dzīvojoši ērzeļi.

Foto un video: Ivars Veiliņš/«Jelgavas
Vēstnesis»