Šodien – nedēļu pirms Lieldienām – tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena. Latviešu tautas folklorā ir vairāki ticējumi, kas šajā dienā darāms.
Viens no populārākajiem ticējumiem ir simboliska pēršana ar pūpoliem – šis ticējums pierakstīts dažādās Latvijas vietās. Līdzīgi ir tas, ka pūpoli jāsagriež pirms saules un pirmajam, kurš pieceļas, ar tiem jānoper pārējie – lai būtu veselība, lai tie kļūtu mudīgi, lai nekostu blusas. Dažviet minēts, ka jāper tikai bērni, lai tie augtu apaļi kā pūpoli, būtu rātni un godīgi. Jāper esot arī lopi – tad tie augšot brangi. Savukārt puiši pēruši meitas, un viņam par to puišiem Lieldienās jādod olas.
Latgalē ir arī ticējums, ka pūpoli pasargā no pērkona – baznīcā svētīti pūpoli jāaizsprauž aiz istabas spāres, lai pērkons neiesperot, savukārt ja vienu pūpolu norij, tad vasarā nebūšot bailes no pērkona. Tomēr ticējumi vēsta arī par citām izdarībām Pūpolsvētdienā:
Kristieši Pūpolu svētdienu dēvē arī Palmu svētdienu, un tā vienmēr iekrīt svētdienā pirms Lieldienām. Šajos svētkos tiek pieminēta Jēzus Kristus iejāšana uz ēzeļa Jeruzalemē, kad viņa priekšā tika kaisīti palmu zari. Šis notikums ir minēts Mateja evaņģēlija 21. nodaļā un Marka evaņģēlija 11. nodaļā. Pūpolsvētdiena ir Klusās nedēļas pirmā diena. Katoļu baznīca šajos svētkos rīko palmu procesijas un iesvēta palmu zarus (arī lauru un eļļas koku zarus vai vītolu pūpolus), kas vēlāk tiek izdalīti cilvēkiem, lai pasargātu tos no ļaunuma un nelaimēm. Līdzīgi rīkojas arī pareizticīgie.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»