5.9 °C, 2.8 m/s, 95 %

Dažādi

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsDažādiJaunatnes olimpiādē startēs 200 jelgavnieku
Jaunatnes olimpiādē startēs 200 jelgavnieku
18/04/2019

No 5. līdz 7. jūlijam Jelgavā norisināsies VIII Latvijas Jaunatnes olimpiāde – tā pulcēs ap 3000 jauno sportistu, kuri sacentīsies 29 sporta veidos. Jelgavas Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis atzīst, ka šī būs lieliska iespēja parādīt, cik gatavi esam plaša mēroga sporta sacensību organizēšanai, tostarp tādā sporta veidā kā loka šaušana, kurā sacensības līdz šim Jelgavā nav aizvadītas.

Par to, kā norit sagatavošanās Latvijas
Jaunatnes olimpiādei, plašāk – sarunā ar J.Kaminski. Viņš uzsver,
ka šī būs viena no retajām olimpiādēm, kad 22 no 29 sporta veidiem
sacensības norisināsies pilsētā, kura organizē šo sporta forumu.
Jāatgādina, ka tiesības organizēt Jaunatnes olimpiādi Jelgava
ieguva Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) organizētajā konkursā,
kurā uz to pretendēja arī Daugavpils.

– Ideja par Latvijas Jaunatnes
olimpiādes rīkošanu Jelgavā nav jauna. Kāpēc tieši
šogad?

– Domāt par olimpiādi sākām uzreiz pēc
Zemgales Olimpiskā centra (ZOC) nodošanas ekspluatācijā 2010. gadā.
Lai gan kandidēt uz Jaunatnes olimpiādes organizēšanu bijām gatavi
jau 2013. gadā, atteicāmies, jo parēķinājām, ka uz to brīdi mums
tas izmaksātu vairāk nekā 500 tūkstošus eiro. Šo gadu laikā
pakāpeniski esam investējuši pilsētas sporta infrastruktūras
attīstībā un šobrīd esam gatavi uzņemt olimpiādi par ievērojami
mazākām izmaksām. Kopējie izdevumi Jelgavai tiek plānoti 225
tūkstošu eiro apmērā, un šī summa ietver gan ieguldījumus
nepieciešamā inventāra, kuru pēc tam varēs izmantot mūsu sportisti,
sagādei, gan visus izdevumus, kas saistīti ar olimpiādes
organizāciju un Jelgavas komandas dalību sacensībās, tostarp
formastērpu iegādi un sportistu ēdināšanu.

– Par ko Jaunatnes olimpiādes
organizēšanā ir atbildīga Jelgava?

– Mums ir jānodrošina sporta bāzes,
nepieciešamais inventārs un tiesneši. Šobrīd ar attiecīgo sporta
veidu federācijām saskaņojam tāmes un slēdzam līgumus par sacensību
norisi. Nav noslēpums, ka daļa federāciju uz šī valsts mēroga
pasākuma rēķina vēlas nopelnīt, tādēļ ļoti rūpīgi analizējam katru
izdevumu pozīciju un meklējam alternatīvas, lai iekļautos mums
atvēlētajā budžetā. Izmaksas par sporta bāzu īri un sacensību
organizāciju sasniegs 100 tūkstošus eiro, lai gan sākotnēji
federācijas bija iesniegušas tāmes par 200 tūkstošiem eiro. Tāpat
esam atbildīgi par visiem organizatoriskajiem jautājumiem saistībā
ar atklāšanas un noslēguma ceremoniju, kultūras programmu,
sportistu apbalvošanu un sacensību norises grafiku.

Parasti atklāšanas ceremonijas sportistiem
atmiņā paliek kā nogurdinošs pasākums, tādēļ šogad plašu parādi
pilsētas ielās neorganizēsim – sportisti pulcēsies ZOC tuvējās
ielās, lai saīsinātu gaidīšanas laiku līdz ieiešanai stadionā.
Olimpiādes organizēšanā iesaistīsim arī aptuveni 100 brīvprātīgo,
kuri palīdzēs sacensību norises vietās.

– Kā olimpiādes norise ietekmēs
jelgavnieku ikdienu?

– Salīdzinot ar nakts pusmaratonu, kurš pulcē
līdz pat 6000 dalībnieku un kura laikā tiek slēgtas pilsētas ielas,
olimpiāde tik būtiski jelgavnieku ikdienu neietekmēs. Protams, tās
norises dienās palielināsies satiksmes intensitāte, ielās un
sabiedriskās ēdināšanas vietās būs vairāk cilvēku, bet īpaši
ierobežojumi pilsētā netiek plānoti.

Lielākais olimpiādes pasākums būs atklāšanas
ceremonija, kas varētu pulcēt ap 2500 dalībnieku. Savukārt
noslogotākā sporta bāze būs ZOC, kur tiks aizvadītas mākslas
vingrošanas, vieglatlētikas, volejbola, BMX sacensības, kā arī
futbola finālspēles. Vēl sacensības notiks 4. sākumskolas,
Tehnoloģiju vidusskolas, 2. internātpamatskolas sporta zālē,
Jelgavas sporta hallē Mātera ielā 44a, pilsētas sporta namā Raiņa
ielā 6, Jelgavas novada sporta centrā Aviācijas ielā 8, LLU sporta
namā, FK «Jelgava» sporta bāzē Kārklu ielā 6, sporta un atpūtas
kompleksā «Zemgale», Pasta salā un pļavā pretim pilij, kur notiks
loka šaušanas disciplīna.

– Vai visas bāzes jau šobrīd atbilst
sacensību organizatoru izvirzītajām prasībām?

– Atsevišķās vietās jāveic uzlabojumi un
ieguldījumi, piemēram, ZOC jāatjauno un jāiegādājas jauns sporta
inventārs vieglatlētikas sacensībām, tāpat jāizveido divi pludmales
volejbola laukumi Pasta salā. Plānots iegādāties arī jaunu boksa
ringu un aprīkojumu LLU peldbaseinam peldēšanas sacensību norisei.
No jauna gan tiks iegādāts tikai tas inventārs, kuru pēc tam
varēsim izmantot pilsētas sporta skolu un klubu vajadzībām, bet to,
kas nepieciešams tikai konkrētām sacensībām, nomāsim sadarbībā ar
sporta veidu federācijām, kuras atbildīgas par katra sporta veida
sacensību organizēšanu.

– Lielākajā daļā sporta veidu
paralēli olimpiādei tiek rīkoti Latvijas čempionāti, kuros notiek
atlase uz Eiropas un pasaules jaunatnes čempionātiem, taču tas
neveicina Latvijas olimpiādes prestižu. Vai nav plānots olimpiādes
gadā mainīt atlases kārtību un prioritāri sportistus vērtēt tieši
pēc uzrādītā rezultāta olimpiādē?

– Tas ir jautājums, kuru esam pārrunājuši ar
LOK kā atbildīgo organizāciju par olimpiādes rīkošanu, tomēr
vienotas nostājas šajā jautājumā nav, jo katrai sporta veida
federācijai atšķiras kārtība un nosacījumi, kā sportisti
kvalificējas starptautiskām sacensībām. Daudzos sporta veidos
iespēja startēt starptautiskās sacensībās vairāk ir atkarīga no
uzrādītā rezultāta, un godalga Latvijas līmeņa sacensībās ne
vienmēr ir kritērijs tam, ka sasniegtais rezultāts ir
konkurētspējīgs starptautiskā līmenī. Teiksim, peldēšanā mums
šobrīd ir vairāki Latvijas čempioni, bet starptautiski
konkurētspējīgu rezultātu spējis uzrādīt tikai Didzis Rudavs.
Atsevišķu sporta veidu specifikas dēļ tie vispār nav iekļauti
Jaunatnes olimpiādes programmā, piemēram, basketbols, jo parasti
jūlijā treniņnometnes aizvada jaunatnes nacionālās izlases, kurās
spēlē labākie valsts jaunie basketbolisti, un organizēt olimpiādes
sacensības bez labākajiem nav mērķtiecīgi. Lai kompensētu
basketbolu, programmā ir iekļauts jaunais olimpiskais sporta veids
3×3 basketbols.

– Kādus sportiskos rezultātus
sagaidāt no tā sauktās mājas olimpiādes? Vai šajā ziņā ir izvirzīti
kādi mērķi?

– Mērķis ir noorganizēt labas sacensības, lai
sportisti, treneri un pilsētas viesi pie mums justos labi. Mums nav
tādas prakses kā citām pašvaldībām, kuras savās komandās pieaicina
sportistus, lai tikai sasniegtu augstākus rezultātus un izcīnītu
vairāk medaļu. Jelgava, kā ierasts, startēs ar savu komandu, kurā
būs ap 200 sportistu visos sporta veidos, kas pārstāvēti pilsētas
sporta skolās vai klubos. Prognozēju, ka visvairāk medaļu izcīnīsim
tādos pilsētā tradicionāli spēcīgos veidos kā peldēšana un
airēšana, kur ir daudz medaļu komplektu. 

– Pēdējo gadu laikā jelgavnieki atkal
uzrāda atzīstamus rezultātus vairākās vieglatlētikas disciplīnās.
Ar ko, jūsuprāt, saistīti šie panākumi?

– Visa pamatā ir treneru darbs un sporta bāzu
pieejamība. Panākumi gan šobrīd galvenokārt ir skriešanas
disciplīnās un šķēpmešanā, kur mums pieejami kvalificēti treneri.
Taču sporta skolā vēlamies piesaistīt arī speciālistus citām
vieglatlētikas disciplīnām, jo vieglatlētika ir pamatā gandrīz
visiem sporta veidiem.

Lai sasniegtu rezultātus, organizējam sporta
nometnes gan labākajās Latvijas sporta bāzēs, gan ārvalstīs, jo
ziemas sezonā ne Jelgavā, ne Rīgā nav iespējams nodrošināt
atbilstošu treniņprocesu. Pilsētā ir nepieciešama slēgtā
vieglatlētikas halle, kāda savulaik bija pie Valsts ģimnāzijas. To
varētu izmantot arī citu sporta veidu vajadzībām.

– Pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā
šogad tiks nodots Valsts ģimnāzijas, Tehnoloģiju vidusskolas un 4.
sākumskolas stadions. Kā plānots apsaimniekot jauno sporta
infrastruktūru, un kādas jaunas iespējas tā sniegs
pilsētniekiem?

– Jaunie stadioni būs ne tikai iespēja, bet
arī atbildība, jo šo infrastruktūru vajadzēs atbilstoši uzturēt un
kopt. Iecerēts, ka stadionus izmantos skolas, sporta interešu
izglītības grupas un sporta skolas, bet pārējā laikā atbilstoši
grafikam tie būs pieejami iedzīvotājiem.

Lielākais izaicinājums saistās ar Valsts
ģimnāzijas stadionu, kuram būs dabīgā zāliena segums, kas prasa
ikdienas kopšanu. Taču šogad ZOC stadionā tiks uzstādīts zāliena
automātiskās laistīšanas aprīkojums, un plānojam, ka Valsts
ģimnāzijas laukuma zāliena laistīšanai varēsim izmantot līdzšinējo
ZOC aprīkojumu. 

– Kuri Jelgavas sportisti šobrīd
finansiāli tiek atbalstīti augstu sasniegumu sporta programmā, un
vai mums ir cerības kādu jelgavnieku redzēt 2020. gada Tokijas
olimpiskajās spēlēs?

– Latvijā nav daudz sportistu, kuri spēj
uzrādīt starptautiski konkurētspējīgus rezultātus, tādēļ cenšamies
atbalstīt katru, kuram izdodas kaut vai pietuvoties šim mērķim.
Šobrīd Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā dažādā statusā ir
desmit jelgavnieku, kuri daļēji tiek finansēti no LOV, un tik daudz
sportistu vienībā mums nekad nav bijis. No savas puses sniedzam
atbalstu treniņnometnēm un dalībai sacensībās – tas šiem
sportistiem sniedz iespēju turpināt profesionāli trenēties.

Šobrīd lielā daļā sporta disciplīnu reāli
pastāv tikai jaunatnes sports, jo, lai turpinātu startēt pieaugušo
konkurencē, jābūt rezultātam, kas ļauj pretendēt uz finansiālu
atbalstu, tomēr pāreja no junioru sporta uz pieaugušo ir sarežģīta,
un tikai retajam tas izdodas.

Raugoties uz 2020. gada Tokijas olimpiskajām
spēlēm, kā perspektīvākie jelgavnieki, kuri varētu tām
kvalificēties, jāmin 3×3 basketbola komandas spēlētājs Edgars
Krūmiņš, kanoe airētājs Roberts Lagzdiņš, karatists Kalvis Kalniņš
un BMX braucēja Vanesa Buldinska. Iespējas vēl nav zudušas arī
cīņas pārstāvim Albertam Jurčenko, BMX braucējam Kristenam Krīgeram
un peldētājam Didzim Rudavam.

 

Latviojas Jaunatnes olimpiādes
programmā iekļauti 29 sporta veidi:

  • airēšana (norisināsies Jūrmalā),
  • badmintons (LLU sporta namā),
  • 3×3 basketbols (ZOC),
  • bokss (Jelgavas sporta namā),
  • burāšana (Engurē),
  • cīņa (Jelgavas novada sporta namā),
  • džudo (Tehnoloģiju vidusskolā),
  • futbols (ZOC un FK «Jelgava» bāzē),
  • galda teniss (2. internātpamatskolā),
  • golfs (Tukumā),
  • handbols (Jelgavas sporta hallē),
  • jātnieku sports (jāšanas sporta klubā
    «Princis» Ozolnieku novadā),
  • kanoe airēšana un smaiļošana
    (Brocēnos),
  • karatē (4. sākumskolā),
  • loka šaušana (pļavā pretim pilij),
  • paukošana (Rīgā),
  • peldēšana (LLU sporta namā),
  • regbijs (3. sākumskolā),
  • riteņbraukšana (šosejas un MTB –
    Dobelē),
  • BMX (ZOC),
  • svarcelšana (Dobelē),
  • šaušana (Dobelē),
  • tekvondo (4. sākumskolā),
  • teniss (sporta un atpūtas kompleksā
    «Zemgale»),
  • triatlons (Ozolniekos),
  • vieglatlētika (ZOC),
  • vingrošana (Rīgā),
  • mākslas vingrošana (ZOC),
  • volejbols (ZOC),
  • pludmales volejbols (Pasta salā),
  • orientēšanās (Jelgavā),
  • skvošs (sporta klubā «Fitland»
    Jelgavā).

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»