No 5. līdz 7. jūlijam Jelgavā norisināsies VIII Latvijas Jaunatnes olimpiāde – tā pulcēs ap 3000 jauno sportistu, kuri sacentīsies 29 sporta veidos. Jelgavas Sporta servisa centra direktors Juris Kaminskis atzīst, ka šī būs lieliska iespēja parādīt, cik gatavi esam plaša mēroga sporta sacensību organizēšanai, tostarp tādā sporta veidā kā loka šaušana, kurā sacensības līdz šim Jelgavā nav aizvadītas.
Par to, kā norit sagatavošanās Latvijas Jaunatnes olimpiādei, plašāk – sarunā ar J.Kaminski. Viņš uzsver, ka šī būs viena no retajām olimpiādēm, kad 22 no 29 sporta veidiem sacensības norisināsies pilsētā, kura organizē šo sporta forumu. Jāatgādina, ka tiesības organizēt Jaunatnes olimpiādi Jelgava ieguva Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) organizētajā konkursā, kurā uz to pretendēja arī Daugavpils.
– Ideja par Latvijas Jaunatnes olimpiādes rīkošanu Jelgavā nav jauna. Kāpēc tieši šogad?
– Domāt par olimpiādi sākām uzreiz pēc Zemgales Olimpiskā centra (ZOC) nodošanas ekspluatācijā 2010. gadā. Lai gan kandidēt uz Jaunatnes olimpiādes organizēšanu bijām gatavi jau 2013. gadā, atteicāmies, jo parēķinājām, ka uz to brīdi mums tas izmaksātu vairāk nekā 500 tūkstošus eiro. Šo gadu laikā pakāpeniski esam investējuši pilsētas sporta infrastruktūras attīstībā un šobrīd esam gatavi uzņemt olimpiādi par ievērojami mazākām izmaksām. Kopējie izdevumi Jelgavai tiek plānoti 225 tūkstošu eiro apmērā, un šī summa ietver gan ieguldījumus nepieciešamā inventāra, kuru pēc tam varēs izmantot mūsu sportisti, sagādei, gan visus izdevumus, kas saistīti ar olimpiādes organizāciju un Jelgavas komandas dalību sacensībās, tostarp formastērpu iegādi un sportistu ēdināšanu.
– Par ko Jaunatnes olimpiādes organizēšanā ir atbildīga Jelgava?
– Mums ir jānodrošina sporta bāzes, nepieciešamais inventārs un tiesneši. Šobrīd ar attiecīgo sporta veidu federācijām saskaņojam tāmes un slēdzam līgumus par sacensību norisi. Nav noslēpums, ka daļa federāciju uz šī valsts mēroga pasākuma rēķina vēlas nopelnīt, tādēļ ļoti rūpīgi analizējam katru izdevumu pozīciju un meklējam alternatīvas, lai iekļautos mums atvēlētajā budžetā. Izmaksas par sporta bāzu īri un sacensību organizāciju sasniegs 100 tūkstošus eiro, lai gan sākotnēji federācijas bija iesniegušas tāmes par 200 tūkstošiem eiro. Tāpat esam atbildīgi par visiem organizatoriskajiem jautājumiem saistībā ar atklāšanas un noslēguma ceremoniju, kultūras programmu, sportistu apbalvošanu un sacensību norises grafiku.
Parasti atklāšanas ceremonijas sportistiem atmiņā paliek kā nogurdinošs pasākums, tādēļ šogad plašu parādi pilsētas ielās neorganizēsim – sportisti pulcēsies ZOC tuvējās ielās, lai saīsinātu gaidīšanas laiku līdz ieiešanai stadionā. Olimpiādes organizēšanā iesaistīsim arī aptuveni 100 brīvprātīgo, kuri palīdzēs sacensību norises vietās.
– Kā olimpiādes norise ietekmēs jelgavnieku ikdienu?
– Salīdzinot ar nakts pusmaratonu, kurš pulcē līdz pat 6000 dalībnieku un kura laikā tiek slēgtas pilsētas ielas, olimpiāde tik būtiski jelgavnieku ikdienu neietekmēs. Protams, tās norises dienās palielināsies satiksmes intensitāte, ielās un sabiedriskās ēdināšanas vietās būs vairāk cilvēku, bet īpaši ierobežojumi pilsētā netiek plānoti.
Lielākais olimpiādes pasākums būs atklāšanas ceremonija, kas varētu pulcēt ap 2500 dalībnieku. Savukārt noslogotākā sporta bāze būs ZOC, kur tiks aizvadītas mākslas vingrošanas, vieglatlētikas, volejbola, BMX sacensības, kā arī futbola finālspēles. Vēl sacensības notiks 4. sākumskolas, Tehnoloģiju vidusskolas, 2. internātpamatskolas sporta zālē, Jelgavas sporta hallē Mātera ielā 44a, pilsētas sporta namā Raiņa ielā 6, Jelgavas novada sporta centrā Aviācijas ielā 8, LLU sporta namā, FK «Jelgava» sporta bāzē Kārklu ielā 6, sporta un atpūtas kompleksā «Zemgale», Pasta salā un pļavā pretim pilij, kur notiks loka šaušanas disciplīna.
– Vai visas bāzes jau šobrīd atbilst sacensību organizatoru izvirzītajām prasībām?
– Atsevišķās vietās jāveic uzlabojumi un ieguldījumi, piemēram, ZOC jāatjauno un jāiegādājas jauns sporta inventārs vieglatlētikas sacensībām, tāpat jāizveido divi pludmales volejbola laukumi Pasta salā. Plānots iegādāties arī jaunu boksa ringu un aprīkojumu LLU peldbaseinam peldēšanas sacensību norisei. No jauna gan tiks iegādāts tikai tas inventārs, kuru pēc tam varēsim izmantot pilsētas sporta skolu un klubu vajadzībām, bet to, kas nepieciešams tikai konkrētām sacensībām, nomāsim sadarbībā ar sporta veidu federācijām, kuras atbildīgas par katra sporta veida sacensību organizēšanu.
– Lielākajā daļā sporta veidu paralēli olimpiādei tiek rīkoti Latvijas čempionāti, kuros notiek atlase uz Eiropas un pasaules jaunatnes čempionātiem, taču tas neveicina Latvijas olimpiādes prestižu. Vai nav plānots olimpiādes gadā mainīt atlases kārtību un prioritāri sportistus vērtēt tieši pēc uzrādītā rezultāta olimpiādē?
– Tas ir jautājums, kuru esam pārrunājuši ar LOK kā atbildīgo organizāciju par olimpiādes rīkošanu, tomēr vienotas nostājas šajā jautājumā nav, jo katrai sporta veida federācijai atšķiras kārtība un nosacījumi, kā sportisti kvalificējas starptautiskām sacensībām. Daudzos sporta veidos iespēja startēt starptautiskās sacensībās vairāk ir atkarīga no uzrādītā rezultāta, un godalga Latvijas līmeņa sacensībās ne vienmēr ir kritērijs tam, ka sasniegtais rezultāts ir konkurētspējīgs starptautiskā līmenī. Teiksim, peldēšanā mums šobrīd ir vairāki Latvijas čempioni, bet starptautiski konkurētspējīgu rezultātu spējis uzrādīt tikai Didzis Rudavs. Atsevišķu sporta veidu specifikas dēļ tie vispār nav iekļauti Jaunatnes olimpiādes programmā, piemēram, basketbols, jo parasti jūlijā treniņnometnes aizvada jaunatnes nacionālās izlases, kurās spēlē labākie valsts jaunie basketbolisti, un organizēt olimpiādes sacensības bez labākajiem nav mērķtiecīgi. Lai kompensētu basketbolu, programmā ir iekļauts jaunais olimpiskais sporta veids 3×3 basketbols.
– Kādus sportiskos rezultātus sagaidāt no tā sauktās mājas olimpiādes? Vai šajā ziņā ir izvirzīti kādi mērķi?
– Mērķis ir noorganizēt labas sacensības, lai sportisti, treneri un pilsētas viesi pie mums justos labi. Mums nav tādas prakses kā citām pašvaldībām, kuras savās komandās pieaicina sportistus, lai tikai sasniegtu augstākus rezultātus un izcīnītu vairāk medaļu. Jelgava, kā ierasts, startēs ar savu komandu, kurā būs ap 200 sportistu visos sporta veidos, kas pārstāvēti pilsētas sporta skolās vai klubos. Prognozēju, ka visvairāk medaļu izcīnīsim tādos pilsētā tradicionāli spēcīgos veidos kā peldēšana un airēšana, kur ir daudz medaļu komplektu.
– Pēdējo gadu laikā jelgavnieki atkal uzrāda atzīstamus rezultātus vairākās vieglatlētikas disciplīnās. Ar ko, jūsuprāt, saistīti šie panākumi?
– Visa pamatā ir treneru darbs un sporta bāzu pieejamība. Panākumi gan šobrīd galvenokārt ir skriešanas disciplīnās un šķēpmešanā, kur mums pieejami kvalificēti treneri. Taču sporta skolā vēlamies piesaistīt arī speciālistus citām vieglatlētikas disciplīnām, jo vieglatlētika ir pamatā gandrīz visiem sporta veidiem.
Lai sasniegtu rezultātus, organizējam sporta nometnes gan labākajās Latvijas sporta bāzēs, gan ārvalstīs, jo ziemas sezonā ne Jelgavā, ne Rīgā nav iespējams nodrošināt atbilstošu treniņprocesu. Pilsētā ir nepieciešama slēgtā vieglatlētikas halle, kāda savulaik bija pie Valsts ģimnāzijas. To varētu izmantot arī citu sporta veidu vajadzībām.
– Pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā šogad tiks nodots Valsts ģimnāzijas, Tehnoloģiju vidusskolas un 4. sākumskolas stadions. Kā plānots apsaimniekot jauno sporta infrastruktūru, un kādas jaunas iespējas tā sniegs pilsētniekiem?
– Jaunie stadioni būs ne tikai iespēja, bet arī atbildība, jo šo infrastruktūru vajadzēs atbilstoši uzturēt un kopt. Iecerēts, ka stadionus izmantos skolas, sporta interešu izglītības grupas un sporta skolas, bet pārējā laikā atbilstoši grafikam tie būs pieejami iedzīvotājiem.
Lielākais izaicinājums saistās ar Valsts ģimnāzijas stadionu, kuram būs dabīgā zāliena segums, kas prasa ikdienas kopšanu. Taču šogad ZOC stadionā tiks uzstādīts zāliena automātiskās laistīšanas aprīkojums, un plānojam, ka Valsts ģimnāzijas laukuma zāliena laistīšanai varēsim izmantot līdzšinējo ZOC aprīkojumu.
– Kuri Jelgavas sportisti šobrīd finansiāli tiek atbalstīti augstu sasniegumu sporta programmā, un vai mums ir cerības kādu jelgavnieku redzēt 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs?
– Latvijā nav daudz sportistu, kuri spēj uzrādīt starptautiski konkurētspējīgus rezultātus, tādēļ cenšamies atbalstīt katru, kuram izdodas kaut vai pietuvoties šim mērķim. Šobrīd Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā dažādā statusā ir desmit jelgavnieku, kuri daļēji tiek finansēti no LOV, un tik daudz sportistu vienībā mums nekad nav bijis. No savas puses sniedzam atbalstu treniņnometnēm un dalībai sacensībās – tas šiem sportistiem sniedz iespēju turpināt profesionāli trenēties.
Šobrīd lielā daļā sporta disciplīnu reāli pastāv tikai jaunatnes sports, jo, lai turpinātu startēt pieaugušo konkurencē, jābūt rezultātam, kas ļauj pretendēt uz finansiālu atbalstu, tomēr pāreja no junioru sporta uz pieaugušo ir sarežģīta, un tikai retajam tas izdodas.
Raugoties uz 2020. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm, kā perspektīvākie jelgavnieki, kuri varētu tām kvalificēties, jāmin 3×3 basketbola komandas spēlētājs Edgars Krūmiņš, kanoe airētājs Roberts Lagzdiņš, karatists Kalvis Kalniņš un BMX braucēja Vanesa Buldinska. Iespējas vēl nav zudušas arī cīņas pārstāvim Albertam Jurčenko, BMX braucējam Kristenam Krīgeram un peldētājam Didzim Rudavam.
Latviojas Jaunatnes olimpiādes programmā iekļauti 29 sporta veidi:
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
20.1 °C,
3 m/s,
69.1 % 
20.1 °C,
3 m/s,
69.1 %