Ekonomika

Stāsti par slaveniem Jelgavas mīlas pāriem un mūsu pilsētu 1944. gada jūlija liesmās, teju 20 kilometru gari izzinoši pārgājieni pa Jelgavas apkārtni un veloekskursija pa «Prāta vētras» pēdām – tie ir daži no mūsu pilsētas aktīvo gidu radītiem notikumiem, kas uz Jelgavu aicinājuši paraudzīties no neparastiem skatpunktiem.

Tematiskas ekskursijas kājām un ar velosipēdu
ir daļa no Jelgavas tūrisma piedāvājuma, bet salīdzinoši nesenā
pagātnē sastapšanās ar gidu lielākoties notika vien tradicionālajās
pilsētas tūrēs, kas iekļāva tās ievērojamākos apskates objektus.
«Kopš 2011. gada, kad sadarbībā ar Zemgales reģiona Kompetenču
attīstības centru (ZRKAC) Jelgavā sākām organizēt gidu kursus, gida
loma mūsu pilsētā ieguvusi jaunu nozīmi. Jā, arī iepriekš
sadarbojāmies ar pāris gidiem, kuri pēc mūsu aicinājuma
interesentiem vadīja ekskursijas pa Jelgavu, taču šobrīd tie, kas
pabeiguši kursus, jau vairākus gadus līdztekus tradicionālajām
pilsētas tūrēm piedāvā arī tematiskās autorekskursijas,» norāda
Jelgavas reģionālā Tūrisma centra (JRTC) Tūrisma informācijas
nodaļas vadītāja Vita Ziemele.

Izskoloti 73 gidi

Kursus «Jelgavas pilsētas, Jelgavas un
Ozolnieku novadu tūrisma gids», iegūstot gida apliecību, līdz šim
Jelgavā pabeiguši 73 cilvēki. Arī šobrīd tie iekļauti ZRKAC kursu
piedāvājumā – apmācības tiek organizētas, ja tām piesakās
pietiekams skaits interesentu. «Cilvēku motivācija iesaistīties
kursos ir ļoti dažāda – ir tādi, kuri apmācības apmeklē savam
priekam, jo vēlas vairāk uzzināt par Jelgavu un tās apkārtni, patīk
ceļot, vadīt ekskursijas draugiem un radiem. Tāpat pašvaldības
kursiem piesaka dažādu muižu un citu objektu speciālistus,
piemēram, ir bijuši pārstāvji no Lielvircavas un Lielplatones
muižas, Vilces dabas parka, kuģīšu kapteiņi, kā arī pedagogi, kuri
organizē ekskursijas skolēniem. Mums šobrīd ir izveidojusies
sadarbība un noslēgti līgumi ar desmit gidiem,» stāsta
V.Ziemele.

JRTC un ZRKAC organizēto kursu gaitā
topošajiem gidiem ir jāizstrādā savs tūrisma maršruts, un V.Ziemele
vērtē, ka tas ir lielisks rosinājums līdzīgu tematisku maršrutu
izveidei arī turpmāk. «Pilsētas aktīvie gidi regulāri nāk klajā ar
jaunām idejām, ekskursiju un pārgājienu piedāvājumiem. Viņu vidū ir
jūtama pozitīva konkurence,» tā V.Ziemele.

Sagaidot jauno tūrisma sezonu, kas mūsu
pilsētā tiks atklāta 11. maijā, laikraksts portāls
www.jelgavasvestnesis.lv uzrunāja trīs aktīvas Jelgavas gides –
Signi Lūsiņu, Zani Gravu un Inu Jurģi –, lai izzinātu Jelgavas gida
ikdienu.

Organizatora talants profesionālā
gultnē

«Pati daudz ceļoju ar riteni, tādēļ izveidoju
savu velosipēdu nomu «Pepijas velomānija» un nolēmu apmeklēt gidu
kursus. Man uzreiz bija skaidrs: mans lauciņš būs veloekskursijas,»
atklāj Z.Grava, kura uz sportiskām aktivitātēm mudina arī savā
pamatdarbā – viņa ir Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas sporta
skolotāja. Gan Z.Grava, gan S.Lūsiņa norāda, ka dažādas ekskursijas
organizējušas arī iepriekš un gidu kursi bijis loģisks iesāktā
turpinājums, lai to darītu profesionāli. «Jau agrāk skolā
organizēju orientēšanās spēles, skolotāju izbraucienus – pieredze
man bija, bet kursos iemācījos sevi labāk pasniegt, domāt par balss
tembru, valodas kultūru, maršrutu veidošanu,» stāsta gide Jelgavas
Valsts ģimnāzijas latviešu valodas, literatūras un sociālo zinību
skolotāja S.Lūsiņa. Tāpat apgūt gida profesiju viņu mudinājusi
interese par vēsturi un nepieciešamība organizēt klases
ekskursijas. Savukārt I.Jurģe pirms gidu kursiem ZRKAC apmeklējusi
arī tūrisma informācijas konsultanta kursus mācību centrā «Buts»
un, esot praksē Jelgavas pils muzejā, kas šobrīd ir viņas
darbavieta, sapratusi, ka labprāt veidotu ekskursijas tieši par
Jelgavas vēsturi un Jelgavu kā studentu pilsētu un izzinošus
pārgājienus dabā.

Uzrunātās gides apliecina: šis darbs ir viņu
hobijs, dzīvesveids, kas aizrauj, un tas ir būtiski arī ekskursiju
dalībniekiem, jo ikviens sagaida aizrautīgu un ieinteresētu
gidu.

Maršruta pamatā – gan karte, gan
grāmata

«Vienas tematiskās ekskursijas izveide man
prasa apmēram mēnesi. Piemēram, katrs ekskursiju cikla «Jelgavas
likteņstāsti» izzinošais pārgājiens, kas gada garumā notika reizi
mēnesī, bija veltīts desmit ievērojamiem jelgavniekiem. Ja viņu
vidū bija kāds dzejnieks, izlasīju vismaz vienu šī autora dzejas
krājumu, ja rakstnieks – romānu, meklēju interesantus faktus. Gida
ētika neļauj lasīt no lapas, tādēļ visa apkopotā informācija ir
jāiemācās no galvas – gluži kā pirms pirmizrādes,» vērtē S.Lūsiņa,
norādot, ka iegādājas visas grāmatas un žurnālus, kuros ir kaut kas
par Jelgavu, jo šie avoti var noderēt kā ierosinājums jaunu
maršrutu izstrādei. Tā, piemēram, tapušas grāmatām «Jelgava 94»,
«Dievs. Daba. Darbs», «Mīlestība caur Jelgavas liesmām» un citām
veltītas ekskursijas. «Bet, veidojot ekskursijas par Jelgavas ielu
vēsturi, nākas likt attēlu pie attēla, vērtēt, salīdzināt ainas,
lai precīzi izprastu, kādā laikaposmā un kur tieši konkrētais
objekts ir atradies un kas tur atrodas šobrīd, un tas ir
laikietilpīgs darbs. Sadarbojos ar Jelgavas muzeju, atsaucīgs ir
arī kolekcionārs Normunds Rečs. Dažkārt vērtīgi fotoattēli un
stāsti pie manis nonāk no skolēnu ģimeņu fotoalbumiem,» norāda
S.Lūsiņa.

Savukārt Z.Gravas maršrutu pamatā lielākoties
ir karte. «Nolieku priekšā karti, atzīmēju objektus, kurus vēlos
iekļaut velobraucienā, un plānoju. Īsāku maršrutu izstrāde aizņem
vienu divas dienas, bet garāka velobrauciena plānošana prasa ilgāku
laiku. Informāciju par interesantām vietām un objektiem meklēju
visdažādākajos avotos – daudz noderīgas informācijas var atrast,
piemēram, novadu mājaslapās,» atklāj Z.Grava. I.Jurģe papildina:
brīdī, kad rodas ideja par ekskursijas tematiku, ir būtiski uzreiz
sazināties ar interesējošo objektu pārstāvjiem, saprast, kad tie
var uzņemt tūristus un papildināt ekskursiju ar saviem stāstiem.
Viņa vērtē, ka arvien populārāki kļūst pārgājieni dabā: «Es
uzskatu, ka arī tiem nepieciešama izziņas funkcija, par ko gidam
jārūpējas, lai tie nav vienkārši ātrā tempā noieti 20
kilometri.»

Spēja sajust grupu

Uzrunātās gides spriež, ka gida
profesionalitāte slēpjas spējā reaģēt uz grupas vajadzībām. «Ir
jāspēj noorientēties jebkurā vietā, jājūt ekskursijas ritms –
varbūt kaut kas jāsaīsina vai kādā vietā jāuzkavējas ilgāk. Ja
redzu, ka grupa nav gatava uzklausīt manis sagatavoto materiālu,
ātri pārslēdzos un piedāvāju ko saistošāku tieši šai grupai,»
pieredzē dalās Z.Grava. S.Lūsiņa papildina, ka profesionalitāti
gids nevar iegūt ar kursiem un diplomiem, bet gan tikai ilgā un
regulārā darbā. «Gids ir profesionāls, ja jūt grupu, māk
pielāgoties grupas interesēm, noskaņojumam, nevis automātiski
atkārto vienus un tos pašus sagatavotos tekstus visām grupām.
Profesionālam gidam vienmēr būs pilna galva stāstiem un idejām,»
vērtē S.Lūsiņa. Tāpat gides norāda, ka svarīga ir nepārtraukta
pašizaugsme un sekošana līdzi aktualitātēm. «Ja pamanu, ka atvērts
kāds jauns objekts vai kādā notikušas izmaiņas, cenšos integrēt to
ekskursijā. Ziemas periodā, kad ir mazāk ekskursiju, brīvo laiku
izmantoju mācībām, kursiem, semināriem,» stāsta I.Jurģe.

Gida talants ir atrast interesanto katrā
faktā, pašiniciatīva, spēja meklēt jaunus risinājumus informācijas
pasniegšanai. Piemēram, S.Lūsiņa atklāj, ka vairs nespēj iedomāties
ekskursijas bez fotogrāfijām, jo cilvēkiem nepietiek tikai ar
sausiem faktiem. «Tātad jāpēta jautājumi padziļināti – papildinu
ekskursijas ne vien ar interesantiem stāstiem, bet arī ar mīklām,
jokiem, pat dziesmām, iesaistot pašus ekskursantus,» tā
S.Lūsiņa.

Patīk velobraucieni un
degustācijas

S.Lūsiņa un I.Jurģe ekskursijas un
pārgājienus piedāvā arī ziemā, taču Jelgavā aktīvā sezona ir no
aprīļa, maija līdz oktobrim. Veloekskursijas un pārgājieni pa
Jelgavas apkārtni pulcē ap 20 interesentu, un apmeklējumu mēdz
iespaidot gan tematika, gan laikapstākļi. «Ir cilvēki, kuri
aptuveni 20 kilometru garā pārgājienā gatavi doties arī mīnus 15
grādos. Tāpat ir objekti un vietas, kuru iekļaušana maršrutā
samazina interesentu loku. Man pat ir bijis, ka konkrētā objekta
saimniekiem iesaku pamainīt pieeju, jo redzu, ka grupa tur nejūtas
ērti,» atklāj I.Jurģe. Savukārt S.Lūsiņa novērojusi, ka Jelgavā ir
ap 500 cilvēku liels kodols, kas piedalās dažādu gidu organizētajās
ekskursijās. «Nav viegli panākt, lai jelgavnieki iesaistītos
ekskursijās par savas pilsētas vēsturi – daudziem šķiet, ka viņi
jau visu zina, bet, kad atnāk, ir pārsteigti, cik daudz vēl
neizzinātā. Ar tematiskajām, teiksim, Sieviešu dienas,
Valentīndienas, ekskursijām, kas iekļauj arī degustācijas, ir
citādāk,» teic S.Lūsiņa. Uzrunātās gides norāda, ka tematiskās
ekskursijas Jelgavā nereti apmeklē arī interesenti no citām
pilsētām, piemēram, Bauskas, Rīgas, Olaines, pat Liepājas. Ir
aktīvi cilvēki, kas jau seko līdzi gida aktualitātēm un cenšas
piedalīties visos pasākumos, taču katru reizi ekskursijām
pievienojas arī jauni dalībnieki.

Pārgājienos un velobraucienos cilvēkus
piesaista ne vien vēlme izzināt, bet arī aktīvi pavadīt laiku. Šāda
veida atpūtu izvēlas arī ģimenes ar bērniem, jaunieši, bet
vēsturiskās ekskursijas lielākoties piesaista vidējo paaudzi un
seniorus. Pilsētas gides norāda: bijuši gadījumi, kad uz ekskursiju
dažādu iemeslu dēļ ierodas vien daži interesenti, bet, neskatoties
uz to, jāstrādā ar tādu pašu atdevi kā lielas grupas priekšā.

Tūrisma centrs – kvalitātes
garants

Pateicoties JRTC atbalstam, kas savā ziņā ir
kvalitātes garants, viņām uzticas un labprāt sadarbojas arī
uzņēmēji, stāsta gides. «Liela daļa pilsētas uzņēmēju ir gatavi ne
vien uzņemt grupas, bet arī sagatavot degustācijas. Man, piemēram,
ir izveidojusies laba sadarbība ar «Karameļu darbnīcu», «Noliktavu
Nr.2», «Kivi», «Aspaziju», «Tēmu». Bieži vien ekskursiju
dalībniekiem šādas vietas ir atklājumi,» norāda S.Lūsiņa. Uzņēmēji
šādu sadarbību uztver gan kā reklāmu, gan arī atbalstu tūrisma
popularizēšanai. Z.Grava papildina, ka viņas organizētajiem
orientēšanās pasākumiem nereti vietējie ražotāji sarūpē balvas – šī
uzticība un vēlme sadarboties iegūta, pateicoties aktīvai iesaistei
Jelgavas tūrisma dzīvē.

Pilsētas gidu organizētās ekskursijas
daudziem jau kļuvušas par ierastu brīvā laika pavadīšanas veidu.
«Jāatzīst, ka Tūrisma centrs mums palīdz ar ieteikumiem un arī
publicitāti – ja ekskursiju iesaka centrs, tai ir cita vērtība,»
uzskata I.Jurģe. Savukārt gides pašas savu mērķauditoriju uzrunā
sociālajos tīklos, arī ar vietējo laikrakstu starpniecību. Protams,
būtiska ir ekskursiju dalībnieku mutiskā reklāma un bezmaksas
ekskursiju organizēšana, piesaistot lielāku interesentu loku.

Z.Grava, S.Lūsiņa un I.Jurģe ne vien
sadarbojas ar JRTC, piedāvājot dažādas tematiskās ekskursijas un
ekskursiju ciklus, bet arī pēc Tūrisma centra pieprasījuma vada
tradicionālās pilsētas tūres apmeklētājiem no citām pilsētām un
valstīm, kā arī dažkārt izstrādā kādus īpašus maršrutus. «Reiz pie
manis vērsās Lietuvas tūrisma centrs, sakot, ka interesenti no
Jaunzēlandes meklē savas ģimenes saknes un interesējas, kur ir
Mītava, jo vēlas šeit apskatīt ar ebrejiem saistītas vietas. Tad nu
speciāli šim gadījumam izstrādāju maršrutu pa vietām, kur Jelgavā
dzīvojuši ebreji,» stāsta Z.Grava.

Gides gan atzīst, ka šis darbs viņām pagaidām
ir papilddarbs, nevis pilna laika nodarbošanās, taču arī jaunajā
sezonā ir gatavas piedāvāt interesantā veidā atklāt Jelgavu un tās
apkārtni. I.Jurģe 4. maijā aicina doties Baltā galdauta svētku
ekskursijā pa Jelgavu un apkārtni, rosinot svētkus svinēt kopā –
pie cilvēkiem, kas godā šo tradīciju. Savukārt S.Lūsiņa Jelgavas
pilsētas svētku laikā, 26. maijā, organizēs ekskursiju kājām
«Barons un Jelgava» – tā būs iespēja izstaigāt vietas, kas
saistītas ar Krišjāni Baronu, izzināt Barona ielas stāstu. Bet
veloentuziasti arī šovasar varēs pievienoties Z.Gravas «Latvijas
velovasarai», kurai starts pie Jelgavas Svētās Trīsvienības
baznīcas torņa tiks dots 1. jūnijā.

Foto: no gidu personīgā arhīva