Pilsētā

Uzraudzīt enerģijas patēriņu pašvaldības ēkās un meklēt risinājumus, kā taupīgāk varētu patērēt enerģiju infrastruktūras objektos, – ar šādu mērķi, reaģējot uz prasībām Energoefektivitātes likumā, pirms diviem gadiem Jelgavas pilsētā ieviesta energopārvaldības sistēma, kas sertificēta atbilstoši ISO 50001:2011 standarta prasībām. Pašvaldība piesaistījusi arī sertificētu energopārvaldnieku, kura uzdevums ir uzraudzīt un analizēt enerģijas patēriņa datus, meklējot veidus, kā pašvaldībai ietaupīt.

«Dažkārt secinām, ka nepieciešamas
pašvaldības investīcijas, piemēram, siltināšanas darbiem vai
gaismekļu nomaiņai, bet dažkārt redzam, ka pietiek pamainīt vien
ēkā esošās tehnikas darba režīmu vai darbinieku ieradumus,» norāda
pilsētas energopārvaldnieka «Smart Meter» pārstāvis Ivo Berkolds.
Šobrīd Jelgavas pašvaldības un energopārvaldnieka sadarbības
rezultātā jau ir apjaušami pirmie darba augļi – energopārvaldības
sistēmā iekļauta 31 pašvaldības ēka, un divu gadu laikā kopējais
enerģijas patēriņš tajās samazināts par 400 megavatstundām, kas ir
aptuveni četri procenti no kopējā šo ēku patēriņa apjoma.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja
vietnieks Jurijs Strods vērtē, ka ik gadu enerģijas patēriņš
turpina augt, jo pilsēta attīstās – vietās, kur tas iepriekš nav
bijis, tiek izbūvēts apgaismojums, renovētas un dažādām vajadzībām
izmantotas pašvaldības ēkas, labiekārtota apkārtējā vide –, tādēļ
īpaši svarīgi šobrīd ir apzināt ēku vājos punktus un veidus, kā
enerģiju izmantot maksimāli lietderīgi. Ikdienā ar to nodarbojas
vairākas pašvaldības iestādes, bet energopārvaldnieks ir jauns
resurss, kas palīdz monitorēt esošo situāciju, apjaust paveikto
darbu rezultātu, kā arī atrast un izskaitļot ieguvumus iespējamiem
uzlabojumiem. «Atminos, kā 2013.–2015. gadā pilsētā ielu
apgaismojuma posmā 600 vecie gaismekļi tika nomainīti pret LED. Pēc
kāda laika, sekojot līdzi enerģijas patēriņam un ietaupījumam,
izrādījās, ka šajā posmā tas palicis teju nemainīgs. Kādēļ? Tam
taču bija jāsamazinās! Un tad sekoja arī skaidrojums: ja agrāk šajā
vietā dega katra otrā trešā spuldze, tad tagad deg visas, bet
patēriņš nepalielinās,» piemēru min J.Strods, uzsverot: svarīgākais
ir atrast veidus, kā samazināt patēriņu un līdz ar to arī
pašvaldības izdevumus par enerģiju, saglabājot vai uzlabojot
komforta līmeni. Jāpiebilst, ka šim mērķim šobrīd pastiprināti seko
visas ES valstu lielās pilsētas.

Zem lupas – 31 pašvaldības ēka un viss pilsētas
apgaismojums

«Lai saprastu, ko un kādā veidā ēkās
iespējams uzlabot, veicam detalizētu analīzi pēc virknes kritēriju.
Jelgavā nav divu identisku ēku, jo pat līdzīgiem projektiem katram
ir savas īpatnības – atšķirīgs tehniskais stāvoklis, izmantošanas
veids, ikdienas noslodze un daudzi citi faktori –, tādēļ katrā no
vietām ēkas enerģijas patēriņa analīze notiek ļoti skrupulozi, un
tieši šī iemesla dēļ objekti energopārvaldības sistēmā tiek
iekļauti pamazām. Sākotnēji sistēmā bija pievienota 21 ēka, kā arī
divi apgaismojuma posmi, kur jau iepriekš bijuši energosertifikāti.
Savukārt šobrīd tiek uzraudzīts jau 31 pašvaldības objekts – 11
bērnudārzi, 11 skolas un deviņas sabiedriskās ēkas –, kā arī visi
6600 pilsētas gaismekļi,» tā viņš, uzsverot: jau šomēnes sistēmā
tiks ietvertas vēl septiņas ēkas, savukārt tuvāko trīs gadu laikā
monitoringā paredzēts iekļaut visus 84 pašvaldības īpašumā esošos
objektus, kuros notiek aktīva darbība.

Monitorē patēriņu pa dienām un stundām

Pirms pilsētā ieviesa energopārvaldības
sistēmu, pašvaldības ēku rādītāji tika monitorēti mēneša griezumā.
«Smart Meter» pārstāvis gan norāda, ka šis veids nav pietiekami
efektīvs un neparāda patēriņa dinamiku, tādēļ šobrīd monitoringam
tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas. Sadarbībā ar AS «Sadales
tīkls» teju visās pašvaldības ēkās ir uzstādīti viedie elektrības
skaitītāji, kas ļauj fiksēt ēkas elektrības patēriņu pa stundām.
«Tā iespējams noskaidrot, kuras iekārtas un kādā laikā patērē
visvairāk enerģijas, kuras no tām ir bojātas, kā arī analizēt pat
mazākās patēriņa izmaiņas un meklēt tām iemeslu,» stāsta
I.Berkolds. Piemēram, vasarā kādā skolā tika novērots ievērojams
elektroenerģijas patēriņš naktī, un pēc šī signāla varēja meklēt,
kuras ierīces to rada.

Savukārt siltumenerģijas patēriņa datus
energopārvaldnieks analizē sadarbībā ar «Fortum» un Jelgavas
pašvaldības operatīvās informācijas centru. «Šobrīd mums ir iespēja
pa dienām sekot līdzi apkures procesam katrā ēkā, kā arī salīdzināt
siltumenerģijas patēriņu attiecībā pret gaisa temperatūru pilsētā,»
tā viņš, skaidrojot, ka analīzes procesā pa gadiem īpaši svarīgi ir
saprast ne vien to, kā kurināts, bet arī to, kādi tobrīd bijuši
laikapstākļi.

Ne tikai investēt, bet mācīties pārvaldīt

I.Berkolds norāda, ka viens no pirmajiem
soļiem uz optimālu enerģijas patēriņu ēkā ir gudra jau esošo
resursu pārvaldība. Galvenokārt tā ir siltummezglu un ventilācijas
sistēmas režīmu regulēšana – daudzās pašvaldības ēkās tas bija
tehniski iespējams, bet iepriekš netika darīts. «Pērn konstatējām,
ka Jelgavas 2. pamatskolā jāveic siltumapgādes sistēmas
balansēšana, jo temperatūra telpās bija nevienmērīga – apkures
procesā 1. stāvā bija vēsāks, bet augšējā stāvā – karsts. Rezultātā
kurināt vajadzēja vairāk, bet augšstāvā tika vēdinātas telpas un
radīts siltuma zudums. Ņemot vērā, ka regulēšanas opcija ēkā bija
iespējama bez papildu investīcijām, tikai sabalansējot sistēmas
darbu, skolā gada laikā panākts ietaupījums par 50 megavatstundām,»
tā I.Berkolds. Viņš atzīst: ir gadījumi, kad ēkā veikta režīmu
regulēšana, bet rezultāts panākts tikai ar laiku. Piemēram,
Jelgavas 4. vidusskola, strādājot ar apkures un ventilācijas
sistēmas salāgošanu, enerģijas patēriņu jau samazinājusi par vidēji
11 procentiem – katru gadu tas ir apmēram 76 megavatstundas. «Šādā
meklēšanas režīmā energopārvaldnieka sadarbība ar ēku tehniskajiem
darbiniekiem ir īpaši būtiska, jo uzreiz varam reaģēt un sniegt
atgriezenisko saiti – viņi maina tehniskos parametrus, bet mēs pēc
patēriņa datiem redzam pozitīvu vai negatīvu rezultātu,» skaidro
I.Berkolds. Par vairāk nekā 20 megavatstundām ar regulēšanu
enerģijas ietaupījums panākts arī bērnudārzā «Kāpēcīši» un
«Kamolītis». 

Cilvēciskais faktors aizvien ir visa pamatā

Analīzes rezultātā skaidri redzama arī
cilvēciskā faktora ietekme uz ēkas enerģijas patēriņu, norāda
«Smart Meter» pārstāvis. Piemēram, pilsētā salīdzinot divas līdzīga
projekta ēkas, vienā no tām konstatēts par aptuveni 50
megavatstundām mazāks enerģijas patēriņš. «Ēkā, kurā ikdienā
noslodze ir pat lielāka nekā līdzīga tipa objektā, rādītāji ir
ievērojami mazāki. Pamazām analizējot situāciju, atklājās, ka tie
nav tikai tehniskie parametri, bet arī cilvēkfaktors – ēkā strādā
atbildīgs saimnieciskais darbinieks, kurš ievērojamu ietaupījumu
panāk ar ļoti vienkāršām darbībām. Piemēram, dienas gaišajā laikā
skolas ēkas koridoros nekad netiek ieslēgta gaisma, vakarā tīrot
apkopēja gaismu slēdz pakāpeniski tikai vietās, kur notiek
uzkopšana, nevis uzreiz visā ēkas korpusā. Viens cilvēks maksimāli
efektīvi uzrauga šo un daudzu citu prasību ievērošanu, un tas dod
acīmredzamu rezultātu,» tā energopārvaldnieks. J.Strods papildina,
ka cilvēciskais faktors vienlaikus ir lielākais izaicinājums, jo
tas ir darbs ar ieradumiem. Tomēr šī novērojuma kontekstā
pārvaldnieks regulāri rīko sapulces, ar ēku tehniskajiem
darbiniekiem izrunājot būtiskākos jautājumus.

Megavats pie megavata, un izdevumos –
tūkstoši

I.Berkolds stāsta, ka viens no efektīvākajiem
risinājumiem, kā īsā laikā samazināt enerģijas patēriņu ēkā, ir
gaismas ķermeņu nomaiņa. Pērn gaismekļi daļēji nomainīti uzreiz
vairākās pilsētas izglītības iestādēs – 5. vidusskolā, 2.
pamatskolā, 3. sākumskolā, 6. vidusskolā, 1.
internātpamatskolā-attīstības centrā, kā arī bērnudārzā «Kamolītis»
–, un visās šajās ēkās enerģijas patēriņš gada griezumā sarucis par
vismaz 5–10 megavatstundām. Šķiet, uz kopējā patēriņa fona tas nav
ievērojams rādītājs, tomēr kopumā tas rada pašvaldībai izmaksas,
kas mērāmas tūkstošos. Ņemot vērā šā brīža elektrības cenu, par 10
megavatstundām pašvaldība maksā ap 1500 eiro. «Spuldžu nomaiņai
pašvaldības ēkās nepieciešamas investīcijas, un to atmaksas periods
tādās iestādēs kā, piemēram, pilsētas skolas un bērnudārzi,
visbiežāk ir 4–6 gadi. Tajās darbība pārsvarā notiek dienas laikā
un brīži, kad gaisma deg ilgāk, visbiežāk ir tikai ziemā, līdz ar
to spuldze strādā vidēji 2000–2500 stundu gadā un atmaksājas vien
ilgākā laika periodā,» skaidro I.Berkolds, papildinot: šobrīd
uzlabojumi pilsētā būtu ļoti nepieciešami vairāku skolu sporta
zālēs.

Par būvdarbu kvalitāti spriež pēc datiem

Energopārvaldnieka uzdevums ir monitorēt arī
tās ēkas, kurās jau notikuši energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumi, jo tā iespējams sekot līdzi tam, vai darbi veikti
kvalitatīvi un vai visas tehniskās iespējas šajās ēkās pilnībā tiek
izmantotas. Piemēram, pērn viens no lielākajiem enerģijas
ietaupījumiem panākts Jelgavas 2. internātpamatskolā. Tur
kvalitatīvi veikti remontdarbi – nosiltināts viens ēkas korpuss un
tā jumts, izbūvēts stikla gaitenis, kā arī izremontēta ēdamzāle. Šo
darbu rezultātā enerģijas patēriņš gada griezumā samazināts par 79
megavatstundām. Vienlaikus enerģijas ietaupījums par 68
megavatstundām pērn bijis bērnudārzā «Kamolītis» – tur veikts
darbību komplekss – gan izremontēts 1. stāva gaitenis, tostarp
nomainītas durvis un ierīkots apgaismojums, gan arī rekonstruēta un
noregulēta apkures sistēma. Bet, piemēram, Jelgavas 4. vidusskolā,
neskatoties uz labiem rādītājiem un gaismekļu nomaiņu, atklāta
nepareiza ventilācijas sistēmas darbība, kuras rezultātā vienā no
skolas korpusiem rodas siltuma zudums.

«Energopārvaldnieks mums ir svarīgs resurss,
jo mēs apjaušam aktuālās problēmas intuitīvi, bet pārvaldnieks nāk
ar mērījumiem, analītisko datu aprēķinu un ieteikumiem, kur un kādi
uzlabojumi atmaksāsies,» papildina Jelgavas Izglītības pārvaldes
galvenais speciālists būvniecības un ēku ekspluatācijas jautājumos
Andris Baltais. Jau tuvākajā nākotnē monitorings notiks arī
renovētajā un nosiltinātajā Jelgavas Valsts ģimnāzijā, bērnudārzā
«Sprīdītis», Miezītes bibliotēkā un citās ēkās.

Ieteikumi ir balansā ar budžeta iespējām

Energopārvaldnieks regulāri gatavo ziņojumus
par veicamajiem darbiem un uzlabojumiem, savukārt par iespējām tos
realizēt lemj pašvaldība. J.Strods norāda, ka energopārvaldības
sistēma ir veids, kā pamanīt problēmu, bet tās novēršana ir
atkarīga no pašvaldības budžeta iespējām. Piemēram, šogad nometnē
«Lediņi» paredzēts nodrošināt alternatīvu apkures sistēmu, jo
šobrīd tur ir apkure ar elektrību, Jelgavas 4. vidusskolā plānots
nomainīt apgaismojumu sporta zālē. Šā gada budžetā līdzekļi
atvēlēti arī elektroievada sadalnes nomaiņai «Sprīdītī» un
siltumpunkta rekonstrukcijai Jelgavas 3. sākumskolā. Bet 4.
sākumskolā paredzēts nomainīt iekšējās elektroiekārtas un tehniski
apsekot ventilācijas sistēmu. Šogad un nākamgad pašvaldība
projekta gaitā plāno iegādāties un uzsākt arī 1374 LED lampu
nomaiņu posmā no Rīgas ielas līdz Dobeles šosejai un citviet. Tas
palīdzēs uzlabot patēriņa rādītājus, jo tā ir teju piektdaļa visu
gaismekļu pilsētā.

Foto: Jevgenijs Sims