«Mēs šodien īpaši godinām cilvēkus, kuri savas prasmes, gara spēku un sirdi ilgtermiņā ieguldījuši pilsētā – katrs savā nozarē. Tomēr visus šos cilvēkus vieno kopīgs redzējums par Jelgavu un tās iedzīvotājiem. Es aicinu jūs izbaudīt mirkli un papriecāties par labi paveiktu darbu!» šodien Zemgales Olimpiskajā centrā, pasniedzot pilsētas augstākos apbalvojumus, sacīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Pilsētas augstāko apbalvojumu – «Goda zīmes» un «Goda raksta» – pasniegšana ir ikgadēja Jelgavas Pilsētas un valsts svētku tradīcija. Apbalvojumi maijā un novembrī tiek pasniegti cilvēkiem, kuri ar savām idejām un darbu devuši būtisku ieguldījumu Jelgavas attīstībā. Šodien «Goda zīme» pasniegta Jelgavas tehnikuma direktorei Janīnai Rudzītei un pirmsskolas izglītības iestādes «Rotaļa» vadītājai Ilzei Putniecei. Vēl vienu «Goda zīmi» domes priekšsēdētājs jau pagājušajā nedēļā pasniedza Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšniekam Aivaram Putniņam. Savukārt «Goda rakstu» šodien saņēma SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» vecmāte Sanita Zemīte, fotogrāfa amata meistars Juris Zēbergs, Jelgavas pils muzeja vadītāja Ginta Linīte, kolekcionārs Jānis Vilks, SIA «Fortum Jelgava» Siltumapgādes servisa vadītājs Jānis Zvirbulis.
«Ikvienam jelgavniekam es vēlos teikt: nākotne ir šeit – Jelgavā. Ir svarīgi svētku moto nepazaudēt arī ikdienā. Darot atbildīgi katram savu darbu, ikviens no mums veido Jelgavu tādu, kāda tā ir šodien un kādu to vēlamies redzēt rīt. Lai vienmēr ar patiesu lepnumu varam teikt: mēs esam Jelgava!» vēlēja A.Rāviņš, papildinot, ka svētku nedēļā pilsētā daudzviet ir pacelts Jelgavas karogs – tas ir simbolisks solis pretim pilsētas kopības, piederības un patriotisma izaugsmei. Savukārt vairāki pilsētas augstāko apbalvojumu saņēmēji savās uzrunās uzsvēra, ka dara darbu, ko mīl, un ir pateicīgi par atbalstu savām komandām – ģimenei un kolēģiem –, jo tas ir kopīgs sasniegums.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv iepazīstina ar apbalvojuma saņēmējiem.
Goda zīme par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu Jelgavas pilsētas izglītības sistēmā
Janīna Rudzīte, Jelgavas tehnikuma direktore:
«Ir liels gods pilsētas augstāko novērtējumu saņemt gadā, kad mana skola – Jelgavas tehnikums – svin 50 gadus. 28. septembrī atzīmēsim pusgadsimta jubileju, aicinot ciemos absolventus un bijušos darbiniekus. Šajā skolā esmu nostrādājusi jau 31 gadu, tostarp deviņus esot šīs izglītības iestādes direktore, un lepojos ar savu skolu. Es piederu tiem laimīgajiem cilvēkiem, kuriem darbs ir arī dzīves aicinājums. Līdz šim ne reizi neesmu nožēlojusi savu izvēli un joprojām katru dienu uz darbu eju ar prieku. Darbs skolā man dod piepildījumu un pārliecību, ka es esmu izdarījusi pareizo izvēli. Manā tehnikuma kolektīvā, kas apvieno 143 cilvēkus, ar šādu degsmi strādā daudzi. Man ir tā laime strādāt ar atbildīgu un saliedētu komandu, lai kopā dotos uz vienotu mērķi – jaunajai paaudzei nodrošināt kvalitatīvu profesionālo izglītību. Šis apbalvojums ir visa mana kolektīva nopelns, jo Jelgavas tehnikums ir devis nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā – 50 gadu laikā tehnikumu ir absolvējuši vairāk nekā 12 tūkstoši profesionāļu. Lepojamies ne tikai ar to, ka mūsu izglītojamie ir labi apguvuši izvēlēto profesiju un sevi apliecinājuši darba tirgū, bet arī ar viņu panākumiem sportā un kultūrā. Vislielākais gandarījums ir tehnikuma izlaidumā, kad redzu, kā no nedroša tīņa izaudzis pašapzinīgs, patstāvīgs jauns cilvēks, kurš ieguvis ne tikai diplomu, bet arī stabilu pamatu savai neatkarībai nākotnē. Ir viegli strādāt, ja līdzās ir atbalstošs plecs, un man tas ir mana komanda. Ir prieks un gods strādāt Jelgavā!»
Goda zīme par ieguldījumu pedagoģiskajā darbā un nesavtīgu darbu Jelgavas pilsētas izglītības sistēmā
Ilze Putniece, pirmsskolas izglītības iestādes «Rotaļa» vadītāja:
«Ikviens cilvēks vēlas, lai viņš būtu novērtēts, un šis ir novērtējums spēcīgai pirmsskolas izglītības iestādei ar stiprām tradīcijām – manai «Rotaļai», kuru vadu jau 41 gadu. Mēs esam liels bērnudārzs – ar 12 grupām, kurās ikdienā mācās 250 mazo pilsētnieku. Bērnam pirmajos dzīves gados ir nepieciešama aprūpe, mīlestība un sakārtota vide, kurā viņš var pilnvērtīgi attīstīties, un to ar savu darbu un kolektīva līdzdarbošanos arī esmu centusies nodrošināt. Šķiet, tas arī ir mans lielākais devums pilsētai. Paldies pašvaldībai, kas sniegusi neatsveramu atbalstu, noticējusi man un ļāvusi īstenot daudzas idejas, izveidojot «Rotaļu» tādu, kāda tā ir. Mums ir liela sporta zāle ar nepieciešamo aprīkojumu, baseins, kuru apmeklē ne tikai «Rotaļas», «Vārpiņas» un «Zīļuka», bet arī citi pilsētas bērni vecumā no diviem mēnešiem līdz trim gadiem. Ir tik patīkami brīdī, kad apmeklētājs ienāk pie mums iestādē un saka: «Cik pie jums mājīgi!» Tas nozīmē, ka mūsu darbs nav veltīgs. Es lepojos, ka dzīvoju un strādāju pilsētā, kur izglītība ne tikai vārdos, bet arī darbos ir prioritāte. Strādāju ekspertu komandā, kas vērtē pirmsskolas izglītības iestādes visā Latvijā, tāpēc varu salīdzināt, un, jāatzīst, Jelgava ir soli priekšā. Diemžēl problēma šobrīd ir darbinieku trūkums – ne visi var kļūt par pirmsskolas pedagogiem, jo tas ir sirdsdarbs. Taču es vienmēr saku, ka pie mums paliek tikai tie, kuriem «Rotaļa» ir dzīvesstils. Patīkamākais, ka pie mums strādā bijušie audzēkņi, ir arī ģimeņu dinastijas – agrāk strādāja vecmāmiņa, šobrīd – mazmeita. Tāpat ir ģimenes, kas pie mums ved jau ceturto bērnu, un tad iedomājieties, cik daudz gadu jau esam kopā! Es lepojos ar to, ko esam radījuši.»
Goda zīme par godprātīgu dienesta pienākumu pildīšanu, ieguldījumu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā Jelgavas pilsētā
Aivars Putniņš, pulkvežleitnants Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks:
«Savā dzīvē daudz esmu pieredzējis, un mani ir grūti pārsteigt, taču ziņai par piešķirto apbalvojumu tas izdevās. Paldies maniem kolēģiem, kuri ir novērtējuši manu darbu. Uzskatu, ka satiksmes drošības jomā viens nav karotājs, kā tas varbūt ir mākslā, kur tiek vērtēts katra mākslinieka individuālais sniegums. Tāpēc šī Goda zīme ir simtprocentīgs mana kolektīva un arī sadarbības partneru nopelns. Nav noslēpums, ka par ceļu policiju iedzīvotājiem ir atšķirīgs viedoklis, esam sodošā institūcija, līdz ar to ne no mīlētākajām, tāpēc gribas teikt: šis apbalvojums ir uzticības apliecinājums Jelgavas ceļu policijai, ka mēs strādājam labi un atbildīgi. Ceļu policijā sāku strādāt pirms 26 gadiem, bet no 2003. gada esmu Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks. Uz darbu joprojām eju ar prieku, jo zinu, ka ik diena būs citādāka. Policijā strādā tikai fanātiķi, kuriem šis darbs ir aicinājums, – te nevar daudz nopelnīt, arī policista profesija mūsdienās diemžēl vairs nav prestiža, taču zināma romantika tajā visā ir. Esmu īsts jelgavnieks – šeit dzimis, audzis, mācījies – un ar lepnumu katru gadu noraugos, kā pilsēta attīstās. Mēs varam būt gandarīti, ka Jelgavā ir tik daudz darīts, lai uzlabotu satiksmes drošību, un to nevar nepamanīt. Tiesa, pie visa labā mēs arī ātri pierodam, tāpēc to nespējam novērtēt. Vai kāds vēl atceras, ka 1993. gadā vienīgais veids, kā pārkļūt pāri Lielupei, bija tilts pilsētas centrā ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā? Vai kāds vēl atceras, kādi braukšanas apstākļi pirms rekonstrukcijas bija Dobeles šosejā? Novērtēsim, cik daudz mūsu labā tiek darīts!»
Goda raksts par augstu profesionālo meistarību un ieguldījumu Jelgavas pilsētas iedzīvotāju veselības aprūpē
Sanita Zemīte, SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» vecmāte:
«Šis man ir apbalvojumu gads – martā saņēmu balvu kā Gada vecmāte Latvijā, bet tagad man piešķirts pilsētas Goda raksts. Neslēpšu – ir patīkami, jo cilvēkam prieku sagādā katrs paldies, taču šāda uzmanība rada arī zināmu satraukumu, kas mazliet traucē darbā. Es strādāju tā, kā gribētu, lai strādā ar mani, grūtniecības laiku padarot patīkamu un vieglu. Par vecmāti kļuvu, iedvesmojoties no savas vecmātes Lailas Budrēvicas pirmā bērniņa gaidībās, – pie viņas es jutos aprūpēta un vienmēr gaidīta. Tas manī rosināja domu, ka tieši tā es gribētu pavadīt savu darba dienu un tieši tas mani darītu laimīgu. Uzsākot strādāt kā vecmāte, pārliecība apstiprinājās. Jelgavas pilsētas slimnīcas Dzemdību nodaļā sāku strādāt tūlīt pēc studijām – 2000. gadā – un jau 19 gadu pieņemu dzemdības, bet 15 gadu aprūpēju un ik dienu vadu ap 30 topošo māmiņu grūtniecību. Esmu sava darba fanātiķe. Neskaitu darba stundas un saprotu, ka arī pēc darba dienas slimnīcā mans darbs nebeidzas, jo atbalsts grūtniecei ir nepieciešams arī ārpus pieņemšanas un man ir jābūt sasniedzamai jebkurā mirklī. Lielākais laimes brīdis manā darbā ir mirklis, kad saņemu zvanu vai īsziņu no jaunās ģimenes, ka mazulis sagaidīts un viss ir kārtībā. Es cenšos, lai katra māmiņa grūtniecības laikā justu, ka viņa ir īpaša, gaidīta, un viņas rūpes vienmēr tiktu uzklausītas. Liels paldies Jelgavas slimnīcas atbalstošajai komandai, kas ir neatverams palīgs. Lai visiem laba veselība un jelgavnieku ģimenēs dzimst bērniņi!»
Goda raksts par augstu profesionālo meistarību un ieguldījumu sabiedrības, kultūras un izglītības jomā Jelgavā
Juris Zēbergs, fotogrāfa amata meistars:
«Patiesībā pēc dabas esmu diezgan kautrīgs un atturīgs un man nepatīk dižoties ar saviem darbiem, bet visu labāk jau vienmēr redz kāds no malas. Acīmredzot cilvēki uzskata, ka esmu izdarījis ko vērtīgu, lai mani šādā veidā paslavētu. Paldies! Mans galvenais uzdevums šajā dzīvē allaž ir bijis veidot labu un kvalitatīvu fotogrāfiju. To cenšos parādīt arī skatītājiem. Pērn, Latvijas simtgades gadā, Jelgavā un tuvākajā apkārtnē man notika 20 izstādes. Neslikti! Savu pienesumu esmu devis arī Jelgavas pilsētas svētkiem – kopš pagājušās nedēļas Ādolfa Alunāna memoriālajā mājā ir skatāma mana fotoizstāde «Dabas prelūdijas», un šonedēļ tiek atklāts mans jaunākais veikums. No trešdienas izstādi «Ieskaties Jelgavā!» var novērtēt Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, bet 26. maijā pulksten 14 durvis vērs manu darbu izstāde «Attiecības» Jelgavas pilsētas bibliotēkā. Jau 15 gadu es uzticīgi veidoju kalendāru ar Jelgavas bildēm dažādos gadalaikos – ir mainījies kalendāra formāts, izmērs, veidols, tirāža, bet ideja – parādīt Jelgavu – palikusi nemainīga. Lai gan pilsētu fotografēju jau vairākus gadu desmitus, tikai tagad varu teikt, ka tā ir kļuvusi pateicīga fotografēšanai. Atceros laiku, kad pilsētas smukumbildes sanāca tikai tad, ja ar ceļamkrānu pacēlās mazliet augstāk, bet šobrīd teju uz katra stūra ir kas fotogrāfijā iemūžināms. Tas arī mani mudina vairāk fotografēt Jelgavu – tā ir gaiša, ziedoša, zaļa un piesaistoša. Mani uzrunā dažādi smalkumi, kam ikdienā cilvēks, garām skrienot, nepievērš lielu uzmanību, tieši tāpēc es daudz staigāju kājām – lai visu pamanītu. Īpaši mīļš man ir Jelgavas pils parks, kur katru reizi atrodu ko jaunu un neredzētu. To es varu fotografēt visos gadalaikos, un man pat bija kalendārs, kurā iekļautas sešas bildes ar Jelgavas pils parku dažādos gadalaikos. Pieļauju, ka vēl viens no maniem ieguldījumiem pilsētai ir sabiedrības izglītošana – pie manis ir skolojušies un padomu neesmu liedzis daudziem, tostarp tiem fotogrāfiem, kuri šobrīd strādā mūsu pilsētā, bet jau šomēnes pie manis darbu sāks pieci praktikanti.»
Goda raksts par ilggadēju un profesionālu darbu Jelgavas un Zemgales kultūras mantojuma popularizēšanā
Ginta Linīte, Jelgavas pils muzeja vadītāja:
«Es jūtos šai vietai piederīga. Mani vecāki savulaik iepazinās Jelgavas pilī, mācoties akadēmijā, un vēlāk abi pilī arī strādāja. Tā ar to Jelgavas pili esmu saaugusi un cenšos to popularizēt, piešķirot savu stāstu. Jelgavas pils ir unikāls arhitektūras piemineklis ne tikai Jelgavas, bet visas Latvijas kontekstā, turklāt tieši no šīs vietas sākās mūsu pilsēta, tāpēc ir liels gods šeit strādāt. Šobrīd Jelgavas pils muzejā redzamais, protams, nav tikai mans nopelns, bet arī to cilvēku, kas no 1957. gada, kad sākās Jelgavas pils atjaunošana, vāca palikušās liecības. Man atliek tās turēt godā, sargāt un piešķirt tām stāstu. Jelgavas pils muzeju vadu kopš 1997. gada, kad uz to pārnācu strādāt no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja. Jā, tieši tur es guvu pirmo pieredzi muzeja darbā, iemācījos pamatus. Muzeja direktore Gita Grase bija mana pirmā skolotāja un joprojām ir ļoti liels atbalsts. Es jūtu, ka esmu īstajā vietā, lai gan šis darbs nav ne labi atalgots, ne sevišķi prestižs, taču muzejnieki ir gudri un inteliģenti cilvēki. Ja citi saka, ka viņi iet uz darbu, es vienmēr saku, ka eju uz pili. Tā ir lielākā celtne mūsu pilsētā, pašā Lielupes krastā, un diendienā man blakus ir LLU studenti un pasniedzēji. Es patiesi lepojos ar to, ka strādāju pilī, turklāt Jelgavas pils ir lielāka par Rundāles pili, kas bija tikai hercoga vasaras rezidence, un tā ir vienīgā pils Latvijā, kurā atrodas augstskola ar senām tradīcijām. Tieši šo unikalitāti es vienmēr arī uzsveru muzeja ciemiņiem. Esmu ārkārtīgi priecīga, ka pēc daudziem gadiem mans muzejs ir piedzīvojis remontu, tagad tikai atliek to apdzīvot un moderni iekārtot. Pilsētniekiem vēlu, lai mēs ne tikai viesiem rādītu, cik skaista ir mūsu pilsēta, bet arī paši ikdienas steigā atrastu laiku novērtēt to, kas mums dots.»
Goda raksts par mūža ieguldījumu Latvijas un Jelgavas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā
Jānis Vilks, kolekcionārs:
«Grāmata ir liela vērtība, jo tā uzkrāj mūsu vēsturi, bet es tikai piedalos šīs vēstures glabāšanas procesā, mājās ierīkojot savu bibliotēku. Jau vairāk nekā 60 gadu vācu izdevumus, ko sarakstījuši latvieši un kuros rakstīts par Latviju, latviešiem. Mani visos laikos īpaši saistījuši tieši mūsu pilsētā iespiestie darbi – manā kolekcijā varētu būt ap 500 Jelgavā izdotu grāmatu, bet kopējais krājums mērāms tūkstošos dažādu iespieddarbu. Gribas domāt, ka man ir viena no bagātākajām veco grāmatu kolekcijām. Senākais izdevums tajā ir 1584. gadā izdots «Rūsova hronikas» pirmizdevums. Es jau smejos, ka mājās vairs īsti nav kur apgriezties, tomēr joprojām priecājos par katru jaunieguvumu, kas papildina manu kolekciju. Ik pa laikam šos retumus gribas parādīt citiem, tāpēc labprāt piekrītu izstāžu rīkošanai, – ne tāpēc, lai lielītos, bet lai cilvēkiem dotu iespēju redzēt oriģinālu, kam, manuprāt, ir augsta pievienotā vērtība. Mani gan apbēdina fakts, ka cilvēkiem mūsdienās grāmata ir mazā vērtē. Tas neattiecas tikai uz lasīšanu, bet arī uz izstādēm – ir grūti skatītāju piesaistīt. Mana paaudze ir izaugusi ar grāmatām, zina, kas tā par bagātību, taču, kad jaunākiem pajautā, kādu grāmatu pēdējo izlasīja, viņi brīnās un smaida. Internets šobrīd ir pārņēmis visu. Jā, arī tā ir milzīga bagātība, taču mēs nereti nemākam to izmantot, lai kļūtu inteliģentāki. Bieži novēroju situāciju, kad vērtīgas grāmatas tiek vienkārši izmestas, un tad sāp sirds. Taču man interesē ne tikai grāmatas, bet arī avīzes un žurnāli. Manuprāt, avīzes ir dzīves dienasgrāmata, pirmavots, kas visātrāk pavēsta par apkārt notiekošo. Tās ir jāsaglabā tāpēc vien, lai zinātu kaut vai to, kas pirms gada pilsētā un valstī notika. Grāmatas un avīzes ir mana otrā dzīve, bet savu ieguldījumu pilsētai esmu devis vēl kādā jomā, proti, 10 gadu nostrādāju par «Latvijas gāzes» Jelgavas iecirkņa vadītāju. Mani šajā amatā ievēlēja kolēģi, un tieši manā laikā tika radīta bāze 4. līnijā, kur izveidojām tolaik modernu tenisa laukumu, uz kuru trenēties brauca pilsētas bērni, un vairākus gadus pie mums notika Jāņu nakts tenisa turnīrs pieaugušajiem. Paldies Jelgavas pilsētas bibliotēkai un tās vadītājai Lāsmai Zariņai, kura mani šim apbalvojumam izvirzīja. Bet jelgavniekiem gribu vēlēt, lai lasa grāmatas, cik spēdami, un nežēlojas par dzīvi!»
Goda raksts par nozīmīgu ieguldījumu Jelgavas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstībā, efektivitātes uzlabošanā un pilnveidošanā
Jānis Zvirbulis, SIA «Fortum Jelgava» Siltumapgādes servisa vadītājs:
«Man pašam visvairāk patīk sajūta, kad kaut ko daru, viss izdodas un varu atviegloti nopūsties, kad tas paveikts. Esmu darītājs un pateicības nekad negaidu, bet paldies par mana darba novērtējumu. Šis ir augsts uzticības apliecinājums no Jelgavas pilsētas. Man gan šķiet, ka šo apbalvojumu vairāk ir pelnījuši īstie jelgavnieki – cilvēki, kuri šeit dzimuši un dzīvo. Es esmu rīdzinieks un vairāk nekā 10 gadu ik dienu mēroju ceļu no Rīgas uz Jelgavu un atpakaļ, lai šeit strādātu, darot man uzticēto pēc labākās sirdsapziņas un ar lielu atbildību pret Jelgavas iedzīvotājiem. Kopā ar savu 15 cilvēku lielo komandu gādājam par to, lai pilsētnieki saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu – siltumu un karsto ūdeni. Manas nodaļas pārziņā ir 450 siltumpunkti, 77 kilometrus gara siltumtrase un 670 siltuma skaitītāji. Siltumapgādes sistēma pilsētā ir ļoti svarīgs organisms – gluži kā cilvēkam asinsvadi –, un par to ir jārūpējas ar lielu atbildību. To arī cenšos darīt. Man Jelgava ļoti patīk, jo tā ir zaļa un uz attīstību vērsta pilsēta. Jāatzīst, ka dažkārt mazliet nožēloju, ka savulaik nemācījos studentu pilsētā, taču uz to mudinu savus mazbērnus, jo, manuprāt, Jelgavā ir plašas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību un atrast darbu. Arī es cenšos dot savu artavu jaunā darbaspēka sagatavošanā, praksē ņemot gan Jelgavas tehnikuma, gan LLU audzēkņus. Savā darbā esmu novērojis, ka jelgavnieki ir atsaucīgi un reizē prasīgi, turklāt ļoti seko līdzi visam pilsētā notiekošajam. Tas ir tikai apsveicami, jo apliecina viņu piederību pilsētai. Jāatzīst, ka «Fortum Jelgava» strādāšu vēl tikai līdz šīs vasaras beigām, bet tad došos pelnītā atpūtā, taču līdz tam man ir jāierāda amats manam sekotājam.»
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
24.4 °C,
2.1 m/s,
82.8 % 
24.4 °C,
2.1 m/s,
82.8 %