«Gan Eiropas Komisija, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savās rekomendācijās norāda, ka viena no lielākajām Latvijas problēmām ir mūsdienu prasībām atbilstošu mājokļu trūkums. Daļa iedzīvotāju, samērojot savus ienākumus ar šā brīža nekustamā īpašuma cenu, tādus nevar ne nopirkt, ne īrēt. Diemžēl valsts atbalsts jaunu pašvaldības īres namu celtniecībai joprojām nav pieejams, bet padomju laikā būvētais dzīvojamais fonds pakāpeniski nolietojas un prasa arvien lielākus ieguldījumus,» spriež SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) valdes loceklis Juris Vidžis, piebilstot, ka bez radikālām izmaiņām mājokļu politikā šī problēma tikai pieaugs.
Sarunā ar J.Vidži plašāk par to, kādēļ uzņēmums apsver iespēju atteikties no ikgadējām dzīvokļu īpašnieku sapulcēm un kādēļ virknē gadījumu lētāk ir atteikties no parādu piedziņas, nekā to veikt.
Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā noskaidrots, ka vairums padomju laikā celto daudzdzīvokļu māju balkoni ir nolietojušies, arī Jelgavā šogad nolietojuma dēļ nokrituši vairāki balkoni. Kā plānojat rīkoties?
Runa nav tikai par balkoniem – arī pašas ēkas daudzos gadījumos ir nolietojušās. Komplekss risinājums ir mājas renovācija, bet, ja iedzīvotāji nav gatavi to veikt, piedāvājam citas iespējas. Lai noteiktu, ko darīt ar balkoniem, jāveic to tehniskā apsekošana, pēc kuras varam spriest, cik augsta ir bīstamības pakāpe. Līdz šim pilsētā balkons nokritis Uzvaras ielā 11, ļoti bīstama situācija bija arī Katoļu ielā 1 un Loka maģistrālē 23, kur pēc apsekošanas tika atjaunoti 13 no 62 balkoniem. Lētākais risinājums ir tos demontēt, kā to izdarījām Katoļu ielā 1, jo atjaunošana izmaksā trīs četras reizes dārgāk. Ja mājai nav naudas uzkrājumā, esam gatavi piesaistīt kredītlīdzekļus. Jāuzsver, ka par mājas konstruktīvajiem elementiem un tehnisko stāvokli pilnībā atbild dzīvokļu īpašnieki, tostarp par kaitējumu trešajām pusēm, ja notiek kāds negadījums. Dzīvokļu īpašniekiem cenšamies skaidrot, cik tas ir nopietni, bet tāpat atsevišķas mājas lemj, ka darbus neveiks. Kritiskākajos gadījumos tas var beigties ar Būvvaldes atzinumu, ka ēkā vairs nedrīkst uzturēties, tādēļ aicinu dzīvokļu īpašniekus rūpīgi izvērtēt savus lēmumus, kā arī izmantot ES piedāvāto līdzfinansējumu daudzdzīvokļu ēku renovācijai. Šai programmai varēs pieteikties līdz 2020. gadam, bet pieļaujamais projektu realizācijas laiks ir līdz 2023. gadam.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz, ka katrai daudzdzīvokļu mājai ar pakalpojumu sniedzējiem jābūt noslēgtam atsevišķam līgumam. Kāda situācija šajā ziņā ir Jelgavā, un kas notiks ar mājām, ja dzīvokļu īpašnieki lēmumu par pilnvarojumu dažādu iemeslu dēļ nepieņems?
Likums paredz, ka visiem pakalpojumu sniedzējiem jābūt tiešajam līgumam ar dzīvokļu īpašniekiem, jo šobrīd šāds līgums ir tikai starp pārvaldnieku un pakalpojumu sniedzēju. Lai noslēgtu šādu līgumu, nepieciešams pilnvarojums, kuru dažādu iemeslu dēļ ir samērā grūti saņemt, jo daudzi dzīvokļu īpašnieki savu mājokli ir izīrējuši, atrodas ārvalstīs. Teorētiski tas var novest pie tā, ka mājai tiek pārtraukta pakalpojumu sniegšana. Šobrīd no 420 JNĪP pārvaldībā esošajām mājām 67 nav devušas pilnvarojumu noslēgt līgumu ar SIA «Jelgavas ūdens», bet 63 – ar SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi». Savukārt līgums par komunālās elektroenerģijas patēriņu nav noslēgts 168 mājām. «Fortum» šo procesu pabeidza jau 2014. gadā.
Tomēr pilnvarojums nav vienīgā problēma, jo daļai dzīvokļu īpašnieku ar pakalpojumu sniedzējiem ir atšķirīgs viedoklis par atbildības robežām, kur tiek uzstādīts skaitītājs. Nav sakārtots arī jautājums par atkritumu laukumiem, jo likums paredz, ka katrai mājai jābūt izbūvētam savam atkritumu laukumam, taču ne visur tas ir iespējams. Vēl sarežģītāka situācija būs no 2021. gada, kad atbilstoši likumam vajadzēs šķirot arī bioloģiskos atkritumus, kas nozīmē, ka katrai mājai būs vēl viens papildu konteiners. Lai samazinātu konteineru skaitu, kā vienu no risinājumiem redzam, ka stikla, PET pudeļu un kartona mazos konteinerus varētu izvietot kāpņu telpās, kas iedzīvotājiem atvieglotu šķirošanas procesu un samazinātu nepieciešamo konteineru laukuma platību.
Visbiežāk domstarpības starp iedzīvotājiem un daudzdzīvokļu ēku apsaimniekotāju veidojas par sniegto pakalpojumu kvalitāti, ko ietver tā sauktā ēkas pārvaldīšanas maksa un kas ir papildu pakalpojumi, par kuriem tiek izrakstīts atsevišķs rēķins.
Atšķirībā no komunālo pakalpojumu tarifiem, kurus atbilstoši metodikai apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, par ēkas pārvaldīšanas maksu lemj paši iedzīvotāji, tādēļ arī reizēm veidojas domstarpības, jo veiktie maksājumi starp dažādām mājām būtiski atšķiras. Ja vienai mājai sniega vai lapu izvešanu varēsim veikt no uzkrājuma, tad citai par to būsim spiesti izrakstīt atsevišķu rēķinu. Lai par šiem jautājumiem neveidotos domstarpības, varētu noteikt, ka minimālā pārvaldīšanas maksa ir piesaistīta minimālajai algai vai kādam citam rādītājam, jo bieži vien, objektīvi augot izmaksām, pakalpojumu līdzšinējā apjomā nevaram nodrošināt par cenu, kāda bija pirms vairākiem gadiem. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka obligātās pārvaldīšanas prasības ir sanitārās tīrības nodrošināšana jeb sētnieka pakalpojumi, komunālo pakalpojumu nodrošināšana, dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, kā arī dzīvojamās mājas lietas vešana. Būtiski uzsvērt, ka apsaimniekošanas maksa neietver kapitālos ieguldījumus, kuriem jāveic atsevišķs uzkrājums. Visus lēmumus dzīvokļu īpašnieki var pieņemt aptaujas veidā. Šobrīd 9420 no 14 200 jeb 66 procenti no mūsu klientiem lieto JNĪP informatīvo sistēmu, kur aptaujas var veikt elektroniski, bet cilvēkus, kuri neizmanto šo sistēmu, aptaujājam ar anketu starpniecību.
Kāda šobrīd ir situācija ar parādu piedziņu? Vai, uzlabojoties kopējai ekonomiskajai situācijai, tie samazinās?
Iedzīvotāju maksājumu disciplīna ir samērā laba, jo vairāk nekā 90 procenti rēķinu tiek samaksāti laikā. Tomēr pie tik liela klientu skaita mēs nekad nevarēsim runāt par apmaksu 100 procentu apmērā. Arvien biežāk saskaramies ar situāciju, ka ilgstošā tiesas procesā mūsu prasība tiek atzīta par pamatotu, lieta tiek nodota tiesu izpildītājam, bet piedziņu tik un tā veikt nav iespējams, līdz ar to ir zaudēts laiks un tiesvedības izdevumi. Proti, iedzīvotājiem mājas kasē netiek atgriezts parāds, bet vēl papildus jāsedz tiesāšanās izdevumi. Tiesu sistēma šobrīd nav efektīva parādu piedziņas lietās, tādēļ ļoti nopietni jāvērtē, kuros gadījumos ir lietderīgi vērsties ar prasību tiesā un kuros ne. Atsevišķās mājās ar iedzīvotāju balsojumu mēs šos bezcerīgos parādus jau esam norakstījuši, lai grāmatvedībā neveidojas faktiski neatgūstams uzkrājums. Vienīgais risinājums šim jautājumam ir piesaistīt komunālo maksājumu parādus kā hipotēku nekustamajam īpašumam, kā tas ir izdarīts Lietuvā un Igaunijā. Tas gandrīz pilnībā likvidē jautājumu par parādu piedziņu.
Jau ilgāku laiku notiek darbs pie pašvaldības kapitālsabiedrību iekļaušanās vienotā informācijas sistēmā ar Pašvaldības operatīvās informācijas centru (POIC). Ko tas nozīmē JNĪP kontekstā?
Ar POIC esam noslēguši līgumu par informācijas apmaiņu. Praksē tas nozīmē, ka pa vienoto diennakts bezmaksas tālruni 8787 iedzīvotāju sniegtā aktuālā informācija tiek pāradresēta mums, lai varam operatīvi reaģēt dažādu apdraudējumu vai avāriju gadījumā. Tāpat sadarbosimies civilās aizsardzības jautājumos.
Par ko saņemat informāciju no POIC?
Par bedrēm iekšpagalmos, izsistiem logiem kāpņu telpās, bojātu apgaismojumu iekšpagalmos. Lielākoties tie ir ikdienas jautājumi, kurus risinājām arī līdz šim, bet šobrīd tas notiek centralizēti ar 8787 dispečeru punkta starpniecību.
Katru gadu rīkojat dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, lai atskaitītos par padarīto konkrētā mājā. Esat norādījuši, ka 2018. gadā šī sapulces apmeklēja vidēji 11 procenti dzīvokļu īpašnieku. Kā bija šogad, un vai sapulce ir efektīvākais veids, lai nodrošinātu saikni starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku?
Šogad sapulces apmeklēja 12 procenti dzīvokļu īpašnieku. Pamatā uz tām nāk iedzīvotāju kontaktpersonas jeb māju vecākie, apzinīgākie dzīvokļu īpašnieki un tie, kuriem ir sakrājušies jautājumi. Šobrīd izvērtējam, cik lietderīga ir šādu ikgadējo sapulču organizēšana, jo visa informācija dzīvokļu īpašniekiem ir pieejama JNĪP informatīvajā sistēmā, kur viņi var uzdot arī savus jautājumus gan mums kā pārvaldniekam, gan pakalpojumu sniedzējiem, kuri atbildi sniedz piecu darba dienu laikā. Turklāt vajadzības gadījumā dzīvokļu īpašnieku sapulci varam sasaukt jebkurā brīdī.
JNĪP pārvalda 56 daudzdzīvokļu mājas, kuras nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijas sistēmai, un pārsvarā gadījumu nosēdakas šajās mājās neatbilst Ministru kabineta noteikumiem un būtu pārbūvējamas. Šobrīd pašvaldība piedāvā līdzfinansējumu šo māju pieslēgšanai centralizētajai sistēmai – vai ir plāns izmantot šo iespēju un mājās likvidēt sausās tualetes?
Jau vairākus gadus dzīvokļu īpašniekus cenšamies pārliecināt, ka, ja vien tas iespējams, māja jāpieslēdz centralizētajai kanalizācijas sistēmai un ūdensvadam, tomēr jāņem vērā, ka pašvaldība 50 procentu apmērā līdzfinansē tikai pieslēguma izbūvi, bet šajās mājās ir jāpārbūvē arī iekšējie tīkli, un tās nav mazas izmaksas. Arī šogad šai programmai pieteicām vairākas mājas, bet viena – Garozas ielā – no tās jau atteicās, jo dzīvokļu īpašnieki norādīja, ka šāds projekts viņiem ir par dārgu. No vides aizsardzības viedokļa šī ir ļoti nopietna problēma, jo nosēdakas šajās mājās nav hermētiskas, to saturs iesūcas augsnē un aiziet gruntsūdeņos. Ja akas pārbūvētu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un regulāri izmantotu asenizācijas pakalpojumus, izmaksas noteikti būtu augstākas, nekā pieslēdzoties centralizētajiem tīkliem.
Līdz 29. jūlijam izsludināts jau otrais termiņa pagarinājums iespējai pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam daudzdzīvokļu ēku pagalmu labiekārtošanai. Līdz šim rezervēts līdzfinansējums četriem projektiem 30 tūkstošu eiro apmērā, bet vēl ir pieejami 70 tūkstoši eiro. Programma tiek realizēta kopš 2015. gada, taču iedzīvotāju aktivitāte nav liela, lai gan aptaujās tiek norādīts, ka iekšpagalmu stāvoklis ir nozīmīga problēma. Kāds atbalsts vēl dzīvokļu īpašniekiem būtu nepieciešams, lai pievērstos savas teritorijas labiekārtošanai?
Jau šobrīd, apvienojoties vairākām mājām, iespējams piesaistīt līdzfinansējumu līdz 80 procentiem no kopējām projekta izmaksām, tādēļ te vairāk būtu jārunā par līderības trūkumu starp iedzīvotājiem. Viena lieta ir parakstīt papīru un samaksāt par paveikto darbu, bet pavisam kas cits – pārliecināt pārējos mājas iedzīvotājus, ka tas ir nepieciešams, un pēc tam vēl aktīvi iesaistīties projekta realizācijā. Tāpat kā māju renovācijas projektos, arī pagalmu labiekārtošanā iniciatīvai jānāk no dzīvokļu īpašniekiem, kuru viedokļi bieži vien ir pretrunīgi, jo viens pagalmu redz kā lielu auto stāvlaukumu, bet cits uz to raugās kā uz dzīves vidi ar bērnu rotaļu laukumu, soliņiem un apstādījumiem. Iespējams, šai programmai nepieciešams piesaistīt kādu cilvēku, kurš precīzāk apzinās iedzīvotāju vajadzības un piedāvās risinājumus.
Vai ideja par valsts līdzfinansējumu pašvaldības īres namu celtniecībai joprojām ir aktuāla?
Vairākas starptautiskās organizācijas, tostarp Eiropas Komisija un OECD, kuru ieteikumos mūsu politiķi mēdz ieklausīties, ir norādījušas, ka būtiskākās problēmas valstī šobrīd ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība un mājokļu pieejamība. Racionālākais veids, kā atjaunot dzīvojamo fondu, ir piedāvāt instrumentus pašvaldībām. Lai realizētu šos projektus un dzīvokļu īres maksa nepārsniegtu 150–200 eiro, ir nepieciešams valsts atbalsts aptuveni 30 procentu apmērā no projekta izmaksām. Ja šāda programma beidzot tiks pieņemta, mēs esam gatavi iesaistīties.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
21.3 °C,
2 m/s,
86.3 % 
21.3 °C,
2 m/s,
86.3 %