Pirms pieciem gadiem mūsu valstī mainījās būvniecības politika – ja līdz tam objektu varēja celt kaut visu mūžu, arvien pagarinot būvatļauju, tad 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi «Vispārīgie būvnoteikumi», kuros noteikts, ka privāto un sabiedrisko objektu būvniecībai atvēlētais laiks ir astoņi gadi. Ja šo gadu laikā objekts netiek nodots ekspluatācijā, īpašniekam jārēķinās, ka būvei tiks piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, kas ir trīs procentu apmērā no īpašuma kadastrālās vērtības. Šāda nodokļa likme īpašniekam būs jāmaksā līdz brīdim, kad objekts tiks nodots ekspluatācijā. Šā brīža situācija liecina, ka Jelgavā būtiski paaugstināto NĪN likmi varētu nākties maksāt ap 200 nepabeigtu objektu īpašniekiem, ja vien viņi nerīkosies un līdz 2022. gadam būvi nenodos ekspluatācijā.
«Vēl ir trīs gadi, lai jaunbūvju īpašnieki sakārtotu visas formalitātes un izvairītos no normatīvajos aktos paredzētā nodokļa pieauguma,» uzsver Jelgavas pašvaldības Būvvaldes Būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv skaidro biežākos gadījumus, kāpēc objekts netiek nodots ekspluatācijā, un kā jārīkojas uzbūvēto ēku īpašniekiem, lai 2022. gadā viņus nepārsteigtu saņemtais NĪN rēķins.
Dažas būvatļaujas izsniegtas pat 90. gadu sākumā
Agrāk noteikta termiņa būvniecībai nebija un atkarībā no savas rocības objektu varēja celt, cik ilgi vien vēlējās. Dažs būvatļauju regulāri pagarināja, cits būvniecību iesāka, bet nepabeidza, vēl kāds būvniecības procesā paņēma pauzi. Situācijas ir dažādas, bet, kā atzīst N.Ļubina, kopaina pilsētā ir diezgan dramatiska. «2014. gadā, kas šobrīd kalpo kā atskaites punkts ikvienai agrāk izdotai būvatļaujai, secinājām, ka pilsētā ir ap 200 izsniegtu būvatļauju, kas nav noslēgušās ar objekta nodošanu ekspluatācijā. Jā, ir arī tādi objekti, kuru būvniecība uzsākta 90. gadu sākumā un tā arī palikusi – pusratā…» skaidro N.Ļubina.
Katrai no nepabeigtajām būvēm 2014. gada 1. oktobrī sākās atskaite astoņi gadi, kas doti objekta pabeigšanai. Pretējā gadījumā 2022. gada 1. oktobrī to īpašniekiem jārēķinās ar sekām, kas paredzētas būvniecības regulējumā.
Kas notiks 2022. gada 1. oktobrī?
Tajos objektos, kuriem būvatļauja izsniegta līdz 2014. gada 1. oktobrim un kuri līdz 2022. gada 1. oktobrim nebūs nodoti ekspluatācijā, ieradīsies Būvinspekcijas pārstāvji, lai fiksētu objekta stāvokli. «Būvinspekcijas darbs būs novērtēt objektu – tur notiek būvniecība vai ne, kādā būvniecības stadijā tas ir. Pēc tam atbilstoši Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumiem aizpildīsim ēkas datu deklarāciju un iesniegsim to Valsts zemes dienestā. Tālāk jau dienests, pamatojoties uz šo deklarāciju, objektam noteiks vērtību, kas būs par pamatu NĪN aprēķināšanai,» stāsta N.Ļubina, piebilstot, ka nav būtiski, kādā stadijā objekts ir – vai tie ir tikai pamati, vai mājai uzbūvētas sienas, vai ir logi –, jo vērtību var noteikt katram objektam. Un no tā brīža nepabeigtās būves īpašniekam tiks aprēķināts NĪN trīs procentu apmērā no kadastrālās vērtības. Tas nozīmē, ka, teiksim, jaunbūves īpašniekam 4. līnijas rajonā ar šā brīža kadastrālo vērtību 20 455 eiro jārēķinās, ka līdzšinējais nodoklis gadā no 40,91 eiro var pieaugt līdz 613,65 eiro, bet jaunbūves īpašniekam centrā ar kadastrālo vērtību 29 500 eiro un šā brīža nodokli gadā 59 eiro apmērā būs jāmaksā 885 eiro. Vēl kāds piemērs – jaunbūve Bērzu ceļā ar kadastrālo vērtību 33 000 eiro – šobrīd tās īpašnieks NĪN samaksā 66 eiro gadā, bet, piemērojot paaugstināto nodokļa likmi, viņam gadā jārēķinās ar izdevumiem 990 eiro apmērā.
Jāuzsver, ka inspekcijas rīcībā ir datubāze par katru objektu, kura būvniecība pilsētā nav pabeigta.
Maksā augstāku nodokli un turpini būvēt!
Vienlaikus gan N.Ļubina uzsver: tas nenozīmē, ka būvniecības process nevarēs turpināties. «Tāpat kā līdz šim īpašniekam būs iespēja pagarināt izsniegto būvatļauju un turpināt būvniecību. Citu soda sankciju nebūs, ja vien objekts netiek būvēts nelikumīgi vai arī nepabeigtā būve nav nelikumīgi apdzīvota.» Būvatļaujas pagarināšanai pietiek ar būvniecības ierosinātāja izteiktu vēlmi.
Tāpat N.Ļubina atgādina, ka noteikumi par būves pieņemšanu ekspluatācijā paredz: «Ģimenes māju vai zemnieka sētu ir pieļaujams pieņemt ekspluatācijā, ja ir pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženierkomunikāciju izbūve, veikta fasādes apdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē; ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārās iekārtas ir pievienotas inženiertīkliem. Ja būvi pieņem ekspluatācijā ziemā, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, ietvju, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu, kā arī fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz attiecīgā gada 1. jūnijam.»
«Aicinu īpašniekus izvērtēt, kādā stadijā ir jaunbūve un vai līdz noteiktajam termiņam nav iespējams veikt vismaz minimālās prasības, lai māju nodotu ekspluatācijā,» tā N.Ļubina.
Jaunbūvē sargā uz palodzes ziedošu kaktusu
Būvinspekcijai nav noslēpums, ka arī mūsu pilsētā ir jaunbūves, kurās būvniecības process ir noslēdzies, tajās pat dzīvo cilvēki, bet objekts ļaunprātīgi netiek nodots ekspluatācijā. Visbiežāk – lai izvairītos no NĪN maksāšanas. «Diemžēl nereti pierādīt to ir ļoti grūti. Inspekcijas speciālisti piebrauc pie jaunas mājas, kuras logā deg gaisma, piekārti skaisti aizkari un uz palodzes stāv ziedošs kaktuss… Viss liecina par to, ka māja ir apdzīvota, taču mūs sagaida namatēvs, kurš vienā mierā nosaka: «Es te tikai sargāju…»,» stāsta N.Ļubina. Tāpat esot tādi iedzīvotāji, kuri skaidri zina par jauno būvniecības regulējumu un speciāli vilcina procesu, gaidot 2022. gadu. N.Ļubina lēš, ka pilsētā tādu māju varētu būt ap 100.
Taču, neskatoties uz to, ik gadu atsevišķos gadījumos Būvinspekcijai izdodas pierādīt, ka ekspluatācijā nenodotā objektā cilvēki dzīvo, un tad jau jārēķinās ar pamatīgu sodu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152. pants par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā paredz naudas sodu fiziskām personām no 70 līdz 1400 eiro, bet juridiskām personām no 70 līdz 7100 eiro.
Nodošana ekspluatācijā nav lēta
Īpašniekam jārēķinās, ka ēkas nodošana ekspluatācijā ir laikietilpīga un nav lēta – visu nepieciešamo dokumentu sagatavošanai jārēķinās ar summu līdz 1000 eiro. Kā uzsver N.Ļubina, visdārgāk – pat līdz 600 eiro – parasti izmaksā būves kadastrālās uzmērīšanas lieta, taču aktuāla kadastrālās uzmērīšanas lieta ir nepieciešama, lai būvi vai telpu grupu varētu ierakstīt Zemesgrāmatā. Šo pakalpojumu sniedz Valsts zemes dienests.
«Jāatzīst, ka nereti īpašnieki, skaidrojot, kāpēc jaunbūve joprojām nav nodota ekspluatācijā, aizbildinās tieši ar līdzekļu trūkumu,» stāsta N.Ļubina.
Aizmirstas būves
Starp aptuveni 200 pilsētā joprojām nepabeigtajām būvēm daudz ir tādu, par kurām varētu teikt – aizmirstas būves. «Tā varētu būt, piemēram, savulaik celta neliela dārza mājiņa, par kuru ģimene jau sen kā aizmirsusi un pat neatceras, ka būvniecības process tur nav pabeigts, tāpat tā var būt kāda neliela mantota būve, kas jaunajam īpašniekam pat nav vajadzīga. Situācijas var būt dažādas, taču tas īpašnieku neatbrīvo no atbildības likuma priekšā. Tāpēc es aicinu izvērtēt savus īpašumus – iespējams, šobrīd ir īstais brīdis objektu pārdot, ja pašam tas nav vajadzīgs. Kāds cits varbūt to varētu izmantot un būvniecību novest līdz galam,» variantus ieskicē N.Ļubina.
Pircējiem jābūt uzmanīgiem
Taču vienlaikus N.Ļubina aicina būt uzmanīgiem arī jaunbūvju pircējiem. «Katrs, kurš iegādājas nekustamo īpašumu, kas nav nodots ekspluatācijā, uzņemas pilnas saistības. Tātad, arī neskatoties uz to, ka būs mainījies īpašnieks, būvniecības procesam atvēlētais laiks paliek nemainīgs – astoņi gadi. Tāpēc katram, kurš šobrīd iegādājas ekspluatācijā nenodotu objektu, iesaku izvērtēt savas iespējas būvniecību pabeigt noteiktajā termiņā vai arī rēķināties ar paaugstinātu NĪN,» uzsver N.Ļubina.
Ar ko sākt?
Visbiežāk tiem, kuri būvniecības procesu sākuši salīdzinoši nesen, rīcība ir skaidra, taču citiem jautājums, ar ko sākt, ja gadu desmitiem piederējusi nepabeigta būve, varētu būt ļoti aktuāls. Kā skaidro N.Ļubina, situācijas var būt ļoti atšķirīgas, it sevišķi, ja būvniecība sen apstājusies, būvatļaujai beidzies termiņš… «Tāpēc pirmām kārtām tos īpašniekus, kuriem ir nepabeigtas būves, aicinu, ņemot līdzi visus pieejamos dokumentus, ierasties Jelgavas pašvaldības Būvvaldē, lai izprastu situāciju un rīcības soļus. Iespējams, kādā gadījumā būvniecība ir apstājusies pašā noslēguma fāzē un, lai objektu nodotu ekspluatācijā, nepieciešams nokārtot tikai formalitātes. Manuprāt, Būvvaldes apmeklējums būtu pirmais, ar ko šajā gadījumā cilvēkam vajadzētu sākt,» saka N.Ļubina.
Jelgavas pašvaldības Būvvaldes pieņemšanas laiks
Pirmdienās no pulksten 15 līdz 19
Trešdienās no pulksten 8 līdz 12
Apmeklējums iepriekš jāpiesaka domes Klientu apkalpošanas centrā, tālrunis 63005522, 63005537 vai 63005593.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva (attēlam ir ilustratīva nozīme)
23.2 °C,
2.7 m/s,
71.5 % 
23.2 °C,
2.7 m/s,
71.5 %