Pilsētā

Persona sniedz asenizācijas pakalpojumus Jelgavas privātmāju saimniekiem, saņem par to naudu, bet no savāktā nelegāli atbrīvojas, nolejot to dažādās pilsētas vietās. Darbojamies pēc šādas shēmas, maijā Jelgavā jau pieķerta persona, kura kanalizācijas saturu izlēja mežā, savukārt jūnijā iedzīvotāji ziņojuši par jaunu gadījumu – šoreiz tas noliets pilsētas lietusūdens kanalizācijas tīklu akā Palīdzības ielā. Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālā Vides pārvalde aicina atsaukties aculieciniekus, kuri laika posmā no 5. līdz 15. jūnijam Palīdzības ielā un tās apkaimē redzējuši asenizācijas auto.

Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās
Vides pārvaldes Kontroles daļas Piesārņojuma kontroles sektora
vadītāja Indra Vecpūle stāsta, ka par, iespējams, nelegālām
asenizatora pakalpojuma sniedzēja darbībām sākotnēji informēja
iedzīvotāji. Tika nofilmēts, kā no Palīdzības ielas kolektora
izlaides saimnieciskās kanalizācijas saturs izplūst Driksā. «Viena
no pilsētas lietusūdens kanalizācijas attīrīšanas iekārtām atrodas
Palīdzības ielā aiz cietuma – tajā nonāk lietus notekūdeņi, kuri
vēlāk tiek novadīti Driksā. Saņemot signālu par neattīrītu
notekūdeņu nonākšanu upē, uzreiz apsekojām šo objektu un izlaides
vietā konstatējām piesārņojuma pazīmes. Visdrīzāk tā bijusi
asenizācijas auto cisternas satura noliešana pilsētas lietusūdens
kanalizācijas tīklu akā. Savukārt nosēdumi un citas vizuāli
novērojamās pazīmes pie kolektora izlaides vietas Driksā liecināja,
ka šādam pārkāpumam, iespējams, jau ir bijušas vairākas epizodes,»
vērtē I.Vecpūle, papildinot: lietusūdens attīrīšanas iekārtas,
kurās, iespējams, veikta sadzīves notekūdeņu izliešana, Palīdzības
ielā atrodas samērā nomaļā vietā, kurai viegli piekļūt ar
lielgabarīta auto. Vienlaikus pārbaudes nolūkos notekūdeņu
kolektora pārvaldniekam, kas ir pašvaldības iestāde
«Pilsētsaimniecība», uzdots sagatavot dokumentāciju par veiktajām
kolektora apkopēm un tehnisko stāvokli.

Kā norāda «Pilsētsaimniecības»
Apsaimniekošanas nodaļas vadītāja vietniece Žanna Barkovska,
apkopes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Palīdzības ielā līdzīgi kā
citās pilsētas vietās tiek veiktas regulāri. «Kolektorā ir izbūvēti
sensori, kas reaģē uz smilšu sanesumiem, kā arī naftas vielām,
tādēļ par šāda veida piesārņojumu vienmēr esam informēti. Gadījumā,
ja saņemam signālu, nodrošinām apkopi biežāk. Piemēram, šogad tā
veikta trīs reizes,» tā viņa. Ž.Barkovska gan uzsver: sensori
nereaģē uz saimnieciskās kanalizācijas satura vielām, tādēļ šāda
veida piesārņojumu operatīvi fiksēt nav iespējams. «Šobrīd
lietusūdens kanalizāciju tīkla vietās Palīdzības ielā, kā arī
Zemgales prospektā un Jāņa ielā pasūtīta kārtējā apkope un
tīrīšanas darbi – to gaitā varēs konstatēt, no kurienes nācis
piesārņojums,» skaidro Apsaimniekošanas nodaļas vadītāja vietniece.
Viņa papildina, ka Palīdzības ielas kanalizācijas tīkli ir tikai
gala punkts lietusūdens izvadīšanai Driksā – asenizācijas auto
nolietais saturs varēja nonākt līdz šai vietai arī no akām Jāņa
ielā vai Zemgales prospektā. Lai gan kolektoru rekonstrukcijas
laikā 2014. gadā visi koplietošanas tīkli no kolektora tika
atvienoti, tiks pārbaudīts arī tas, vai šajā laikā nav veikts kāds
nelegāls pieslēgums. 

Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālajā
Vides pārvaldē norāda: ja saimnieciskās kanalizācijas satura
novadīšana Driksā bijusi vienreizēja, būtiska ietekme uz vidi nav
notikusi. Tomēr gadījumā, ja šādas epizodes ir bijušas vairākas,
ūdens kvalitāte Driksā varētu pasliktināties, un, iespējams, šī
iemesla dēļ jūnijā arī Veselības inspekcijas veiktās peldūdens
kvalitātes pārbaudes Pasta salas peldvietā uzrādīja nelielu
mikrobioloģisko piesārņojumu. «Šobrīd galvenais ir nodrošināt, lai
šādi vides piesārņojumi vairs neatkārtojas,» tā viņa. Ž.Barkovska
informē, ka sadarbībā ar Jelgavas Pašvaldības policiju šobrīd jau
tiek pārbaudīti Palīdzības ielā un tās apkaimē esošo videokameru
ieraksti. Tāpat tiek izskatīta iespēja pie notekūdeņu attīrīšanas
iekārtām Palīdzības ielā uzstādīt papildu novērošanas kameru.

Palīdzēt saukt pie atbildības negodprātīgo
asenizācijas pakalpojumu sniedzēju aicināti arī iedzīvotāji –
aculiecinieki, kuri laika posmā no 5. līdz 15. jūnijam redzējuši
asenizācijas auto un fiksējuši tā iespējamās nelegālās darbības
Palīdzības ielā, Jāņa ielā un Zemgales prospektā, lūgti atsaukties,
rakstot pa e-pastu jelgava@jelgava.vvd.gov.lv vai zvanot pa tālruni
63023228. «Cilvēki arī turpmāk aicināti būt vērīgi un aizdomu
gadījumā fotografēt, filmēt, kā arī, redzot asenizācijas
transportlīdzekli, no kura cisternas saturs tiek novadīts kādā
pilsētas akā, uzrunāt konkrēto personu, lai saņemtu paskaidrojumu
par fiksētajām darbībām,» tā I.Vecpūle. Šāda saimnieciskās
kanalizācijas satura izliešana pilsētas lietus notekūdeņu
attīrīšanas vietās, no kurienes tās vēlāk nonāk Driksā, ne tikai
piesārņo upi, bet arī prasa papildu līdzekļus no pašvaldības
budžeta kolektora tīrīšanai.

Jāpiebilst, ka par vides piesārņošanu un
piegružošanu fizikām personām var uzlikt naudas sodu no 70 līdz 700
eiro ar iespēju konfiscēt specializēto transportlīdzekli, bet
juridiskām personām – no 350 līdz 2900 eiro ar iespēju konfiscēt
specializēto transportlīdzekli.

Foto: «Pilsētsaimniecība»