Pilsētā

«Visbiežāk, uzsēžoties uz velosipēda, tā vadītājs jūtas drošs un par sevi pārliecināts, dažkārt – pat pārāk, bet aizmirst, ka viņš ir vismazāk aizsargātais satiksmes dalībnieks. Ja autovadītāju vēl var pasargāt bleķi, tad velosipēdistu – nekas. Viņš ir vēl neaizsargātāks par gājēju, jo pārvietošanās ātrums ir lielāks,» norāda Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Satiksmes uzraudzības rotas inspektors Arnis Eglīte, uzsverot: «Jūnija satiksmes negadījumu statistika ir satraucoša – sākoties brīvlaikam, Jelgavā dubultojies notriekto velosipēdistu skaits.»

Nopietnākais pēdējā laika negadījums
piedzīvots 2. jūlijā, kad Lielās un Pasta ielas krustojumā
automašīna uzbrauca uzreiz diviem velosipēdistiem – meitenei un
zēnam, kuri dzimuši 2005. gadā. Abi ielu šķērsoja, kad luksoforā
dega sarkanā gaisma. Cietušie nogādāti slimnīcā. Arī jūnijā
notriekti divi jaunieši, kad viņi ar velosipēdu šķērsoja ielu pie
sarkanās gaismas. Policijas statistika apliecina, ka brīvlaika
sākums bijis īpaši satraucošs – jūnijā, salīdzinot ar maiju,
reģistrēti uz pusi vairāk satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti
velosipēdisti. Pēc pieredzētā policija atkārtoti aicināja vecākus
pārrunāt ar bērniem jautājumus, kas saistīti ar ceļu satiksmes
drošību. Būtiskākie no tiem – neļaut bērnam braukt ar velosipēdu pa
pilsētu, kamēr nav iegūta velosipēdista apliecība; stingri ievērot
ceļu satiksmes noteikumus; kur vien iespējams, braukšanai
izvēlēties veloceliņu, nevis ielu; kaut arī noteikumi pieļauj
braukšus, labāk krustojumu šķērsot, velosipēdu stumjot; vienmēr ar
acu kontaktu pārliecināties, vai autovadītājs ir jūs pamanījis;
velopasažieriem līdz septiņiem gadiem un velobraucējiem līdz 12
gadiem ķivere ir obligāta.

Visbiežāk – bez tiesībām

Šā gada sešos mēnešos Valsts policija Jelgavā
kopumā sastādījusi 267 administratīvā pārkāpuma protokolus
velosipēdistiem, un, kā atzīst A.Eglīte, lielākā daļa no tiem ir
par braukšanu bez velosipēdista apliecības. Tāpat riteņbraucēji
sodīti par ielas šķērsošanu pie sarkanās gaismas, par atstarotāju
un lukturu neesamību, kā arī braukšanu alkohola reibumā.

Policija neslēpj, ka tai trūkst resursu, lai
skrupulozi kontrolētu velosipēdistus, jo «katram jau policistu klāt
nepieliksi». Arī viens no strīdīgākajiem jautājumiem – ar kādu
ātrumu velosipēdists šķērso krustojumus un gājēju pārejas – mūsu
pilsētā pagaidām nav aktualizēts. A.Eglīte atzīst, ka neatceras
gadījumu, kad policija Jelgavā ar fotoradaru būtu mērījusi
velosipēdistu braukšanas ātrumu, taču satiksmes noteikumi paredz,
ka velosipēdistiem ir atļauts šķērsot regulējamas un neregulējamas
gājēju pārejas braukšus ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju
pārvietošanās ātrumu – apmēram 4–5 kilometri stundā –, un
netraucējot gājējiem. Pirms brauktuves šķērsošanas jāsamazina
ātrums un jāpārliecinās par drošību. Taču realitātē bieži vien
velosipēdists pie krustojuma uzrodas no nekurienes un tas, ar kādu
ātrumu viņš brauc, nav izkontrolējams.

Vēl pagājušajā gadā, veicot nelielu
eksperimentu ar pārnēsājamo fotoradaru, TV raidījums «Zebra»
noskaidroja, cik ātri Rīgā pārvietojas velosipēdisti. Secinājums:
gājēju pāreju, kas ar velosipēdu jāpārbrauc gājēja ātrumā,
riteņbraucēji šķērsoja ar ātrumu 21–25 kilometri stundā…

Sods neizglābs bērna
dzīvību

Taču, kā akcentē policija, ja runā par
bērniem un jauniešiem, tad neviens administratīvais sods negarantē
mazā velosipēdista pasargāšanu no nelaimes. «Vienīgais pareizais
ceļš ir bērnu un jauniešu izglītošana jeb preventīvais darbs. Un
tam jāsākas ģimenē – vecākiem pirmām kārtām vajadzētu pajautāt
pašiem sev, kad pēdējo reizi ar bērnu pārrunāti ceļu satiksmes
drošības jautājumi,» uzsver A.Eglīte.

Gan Valsts policija, gan Jelgavas Pašvaldības
policija, gan Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) regulāri
rīko izglītojošus un informatīvus pasākumus skolās par drošību uz
ceļa, taču, ja šajā darbā neiesaistās arī ģimene, bērnam par to
atgādinot ikdienā, tad rezultātu sasniegt ir ļoti grūti. Apgūtais
ātri aizmirstas, bet jaunā velosipēdista pārliecība par savām
spējām tikai aug – austiņas ausīs, mūzika skan, apkārt notiekošo
nedzird, galvu – ne pa labi, ne pa kreisi, un tad vēl doma: paspēšu
pārbraukt pirms mašīnas… Bet nepaspēj…

Veloapmācību pilsētā
trūkst

Velosipēdista apliecību, nokārtojot eksāmenu,
var iegūt no 10 gadu vecuma. Tas iespējams CSDD nodaļās, kā arī
atsevišķās skolās. Mācīties var gan CSDD mājaslapā, kur izveidota
atsevišķa sadaļa bērniem ar plašu materiālu klāstu arī topošajiem
velosipēdistiem, gan arī izmantojot mācību grāmatu «Jaunajam
velosipēdistam». Taču, kā atzīst vecāki, Jelgavā trūkst iespēju
bērniem apmeklēt nodarbības, kurās pirms eksāmena profesionāļa
vadībā varētu mācīties. Šāda iespēja esot atsevišķās skolās mācību
gada laikā, taču, kā norāda ne viens vien skolēns, mācību gada
laikā reti izdodas šādas nodarbības apmeklēt, jo tās sakrīt ar
citiem pulciņiem.

Pavasara brīvlaikā pirmo reizi šādu
iniciatīvu uzņēmās Jelgavas bērnu bibliotēka «Zinītis», bērniem
nedēļas garumā rīkojot nodarbības, kas noslēdzās ar veloeksāmenu.
Interese bija milzīga – grupa tika nokomplektēta pāris stundu laikā
–, un, redzot lielo atsaucību, bibliotēka šo iniciatīvu turpina arī
vasaras brīvlaikā. Jūlija pirmajā nedēļā bibliotēkā mācījās 29
bērni, nākamā grupa darbu sāks augustā, bet arī tā jau ir pilnībā
nokomplektēta. Bibliotēka ir gatava šo aktivitāti turpināt arī
nākamā mācību gada brīvlaikos. «Tas apliecina, ka pieprasījums ir,
bet piedāvājuma nav. CSDD ir izveidojusi fantastisku metodisko
materiālu, kuru bērniem vien atliek pasniegt, bet diemžēl trūkst
cilvēku, kas to uzņemtos darīt,» spriež «Zinīša» vadītāja Baiba
Karčevska, piebilstot, ka būtiskākais, ko novērtē gan bērni, gan
viņu vecāki, ir tas, ka nodarbībās zināšanas netiek iekaltas, bet
katru situāciju izrunā, apspriež, lai bērns to spētu izprast. «Ir
vecāki, kuri atzīst, ka sausu muti jau izrunājuši, bet bērns to
nedzird, tādēļ labāk esot, ja izpratni par ceļu satiksmes drošību
sniedz kāds no malas,» piebilst B.Karčevska.

Mammas grib, lai mācās pat bērni ar
tiesībām

«Mums bija vairāki gadījumi, kad vecāki
nodarbībām vēlējās pieteikt bērnus, kuri CSDD jau ir nokārtojuši
eksāmenu un ieguvuši velosipēda vadītāja apliecību. Viņi šo vēlmi
argumentēja pavisam vienkārši: bērns iemācījās pareizās atbildes,
nokārtoja eksāmenu, bet izpratne par drošību uz ceļa esot
nepietiekama. Arī mēs to izjūtam savās nodarbībās – ja nedēļas
sākumā bērnam izpratnes visbiežāk nav, tad pēc nedēļu ilgām
nodarbībām situācija mainās,» spriež B.Karčevska.

«Viņš jau gribētu pats uz Pasta salu
aizbraukt, bet, kamēr nav tiesību, es saku striktu «nē». Tieši
tāpēc arī puiku pieteicu veloapmācībām – drošībai ir jābūt pirmajā
vietā,» saka Alla. Arī Ludmila atzīst, ka pagaidām 10 gadu vecā
mazmeita ar riteni brauc tikai pie omes laukos: «Kamēr nav tiesību
un bērns nezina satiksmes noteikumus, pilsētas ielās nav ko darīt.
Pa vasarām viņa dzīvo laukos, un tad jau ir vienkāršāk, bet es
domāju, ka, arī atgriežoties pilsētā, vecāki viņu vienu vismaz
pagaidām ar riteni uz ielas nelaidīs.»

 «Es pat nepieļauju tādu domu, ka bērni
bez tiesībām varētu braukt pa pilsētu! Esmu meiteņu tante, tāpēc
atbildība ir divtik liela – abas pie mums dzīvo tikai vasaras
mēnešos, pārējā laikā viņas ir Īrijā, kur arī dzimušas. Tiklīdz
uzzināju par šādu iespēju, nedomājot meitenes pieteicu nodarbībām,
jo ar riteni braukt viņām gribas, arī es pati braucu, bet bez
saprašanas un tiesībām to nedrīkst ļaut,» saka Eva.

Ne bez grēka…

Tomēr ne visu mazo jelgavnieku vecāki ir tik
apzinīgi. Dienā, kad «Zinītī» bērniem bija jākārto veloeksāmens,
pie bibliotēkas durvīm stāvēja ne viens vien velosipēds. Un arī
daži bērni atzina, ka pa pilsētu brauc bez tiesībām un saprašanas
par ceļu satiksmes noteikumiem. «Man vecāki jau pasen ar riteni
ļauj braukt uz treniņiem no RAF masīva uz centru. Es cenšos būt
ļoti uzmanīgs,» vēl pirms tiesību iegūšanas atzina 13 gadu vecs
jaunietis.

Negadījumu statistika apliecina, ka ceļu
satiksmes noteikumus neievēro ne vien tie, kuri tos nezina, bet arī
jaunieši, kuri jau ir ieguvuši velosipēdista apliecību. Arī 2.
jūlijā notriektajiem jauniešiem tā bija. Tāpēc policija vēlreiz
aicina vecākus negaidīt, līdz notiek nelaime, bet regulāri pārrunāt
ar savu bērnu drošību uz ceļa, viņa braukšanas kultūru un
pārliecināties, ka bērns izprot, kādas var būt pārgalvības
sekas.

Ceļu satiksmes negadījumi šogad
Jelgavā, kuros iesaistīti velosipēdisti

Janvāris – 0    

Februāris – 1  

Marts – 0   

Aprīlis – 3 

Maijs – 3   

Jūnijs – 6

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»