«Sākumā uz stikla šķirošanu cilvēki bija jāpierunā, bet papīra šķirošanā labākā reklāma ir no mutes mutē. Nu klienti uz to vairs nav jāmudina, jo tieši vieglais iepakojums mājsaimniecībā rada vislielāko atkritumu daudzumu. Šobrīd atkritumus šķiro vairāk nekā trešā daļa Jelgavas privātmāju iedzīvotāju,» par atkritumu šķirošanu privātmājās un nelielos uzņēmumos saka SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» valdes loceklis Alvils Grīnfelds. Uzņēmums no 2016. gada jūlija privātmāju un nelielu uzņēmumu īpašniekiem bez papildu maksas piedāvā konteineru stikla šķirošanai un no 2018. gada augusta – arī konteineru izlietotā papīra, plastmasas un metāla iepakojuma jeb vieglā iepakojuma uzkrāšanai un nodrošina to izvešanu.
Ņemot vērā ES politiku atkritumu apsaimniekošanas jomā, Latvijai būtiski jāsamazina apglabājamo atkritumu apjoms poligonos, kā arī jāattīsta atkritumu dalītā vākšana un pārstrāde. Plāns paredz, ka 2035. gadā poligonos drīkstēs apglabāt ne vairāk kā 10 procentus no sadzīves atkritumiem, 65 procenti no atkritumiem būs jāpārstrādā, no 2021. gada atsevišķi būs jāvāc arī organiskie atkritumi, bet 2025. gadā jāsāk arī tekstilmateriālu dalīta vākšana. Katrs atkritumu apsaimniekotājs, ieviešot šķirošanas pakalpojumu, cenšas samazināt poligonā apglabājamo atkritumu apjomu.
A.Grīnfelds norāda, ka atkritumu šķirošana privātmājās pilsētā iemanto arvien lielāku popularitāti. «Pieprasījums šobrīd ir pārspējis mūsu iespējas apgrozāmos finanšu līdzekļus novirzīt šķiroto atkritumu konteineru iegādei, tāpēc jauniem klientiem pašlaik nav pieejami dzeltenie konteineri, taču mēs meklējam risinājumu, kā iespējami lētāk un ātrāk tikt pie papildu konteineriem un nodrošināt tos visiem gribētājiem, tādējādi mazinot slogu uz kopējo atkritumu maksu,» stāsta A.Grīnfelds, uzsverot: lai gan klientiem dalīto atkritumu konteineri tiek izsniegti bez papildu maksas un viņiem nav arī tiešā veidā jāmaksā par to izvešanu, jāapzinās, ka tas nav bezmaksas pakalpojums – šķirošanas infrastruktūras objektu uzturēšanas un šķirošanas izmaksas tiek iekļautas nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksā.
Cilvēki saskata ietaupījumu
Līdz jūlijam uzņēmums bija noslēdzis 2898 līgumus par stikla konteineriem un 2103 – par vieglā iepakojuma konteineriem. Vairums klientu vieglā iepakojuma konteineru izved reizi mēnesī, bet stikla – reizi ceturksnī. «Aptuveni 5–8 procenti klientu līdz ar atkritumu šķirošanu ir vērsušies pie mums un pārslēguši līgumu, samazinot sadzīves atkritumu izvešanas biežumu un tādējādi ietaupot naudu ģimenes budžetā. Ir arī daļa, kas nomainījuši konteinerus no 240 uz 140 litru tilpuma, tā samazinot ikmēneša izdevumus, taču izvešanas reižu skaitu nemaina. Tas nozīmē, ka cilvēki saskata ietaupījumu, kas rodas, šķirojot atkritumus,» pārliecināts A.Grīnfelds.
No privātmājām mēnesī tiek savākta fūre vieglā iepakojuma
Vidēji mēnesī no Jelgavas privātmājām tiek savāktas 250 tonnas nešķiroto sadzīves atkritumu, 21 tonna sašķirotā stikla, bet vieglā iepakojuma apjoms jau sasniedz 26 tonnas. Salīdzinājumam – sapresēts vieglais iepakojums līdz 25 tonnām ir viena fūre. «Tas nozīmē, ka ar dalīto atkritumu konteineru palīdzību tiek atšķiroti nepilni 20 procenti no kopējā privātmāju un mazo uzņēmumu radītā sadzīves atkritumu daudzuma, un šis apjoms progresē. Ja katru mēnesi no privātmājās radītajiem atkritumiem vairāk nekā 40 tonnas jau varam nodot pārstrādei, tas nozīmē, ka ejam pareizā virzienā,» tā valdes loceklis.
Jāpiebilst, ka visi privātmājās savāktie dalītie atkritumi tiek nogādāti SIA «Zemgales Eko» atkritumu šķirošanas līnijā, kur tie tiek sadalīti pa frakcijām, lai tālāk nonāktu pārstrādes uzņēmumos. «Runājot par privātmāju iedzīvotājiem, jāatzīst, viņiem ar šķirošanas procesu problēmu nav – tas tiek darīts atbildīgi. Taču gadās uzklausīt klientu neapmierinātību par to, ka daļu plastmasas nepieņemam. Dalīti vākt ir jēga tikai to, ko var pārstrādāt, un, jā, diemžēl ir liela daļa plastmasas izstrādājumu, ko nevar pārstrādāt, piemēram, krējuma, jogurta, margarīna iepakojumu, vienreiz lietojamos traukus,» stāsta A.Grīnfelds.
Atgādinājums dod rezultātu
Uzņēmums jau kādu laiku praktizē arī šādu pakalpojumu: ar īsziņu klientiem iepriekšējā dienā atgādina, ka rīt notiks stikla vai vieglā iepakojuma konteinera izvešana. «Šis pakalpojums sevi ir attaisnojis. Ja iepriekš atkritumu savākšanas maršrutā izvedām līdz 57 procentiem no plānotā apjoma, tad pēc atgādināšanas izvedam jau apmēram 83 procentus. Protams, uzņēmumam tās ir papildu izmaksas, bet kāpēc gan neieguldīt, ja tas dod rezultātu?! Mēs tādējādi varam plānoti strādāt, turklāt izdevumi ir lielāki, ja specializētais transports aizbrauc uz plānoto adresi, bet tur saimnieks konteineru aizmirsis novietot ārpus sētas,» skaidro A.Grīnfelds, uzsverot, ka dabas resursu nodoklis par apglabātajiem atkritumiem katru gadu aug – šogad tie ir 43 eiro par tonnu, bet nākamgad jau būs 50 eiro. «Jo vairāk apglabāsim, jo lielāka būs maksa par atkritumu apsaimniekošanu,» tā viņš.
«Jelgavas Vēstnesis» izzina, ko privātmāju un nelielu uzņēmumu saimnieki Jelgavā domā par atkritumu šķirošanu, kāpēc viņi to dara un cik būtisks ir finansiālais ietaupījums, tos šķirojot.
Vita, Ēriks un dēls Markuss Ševčenko no Rītausmas ielas
Jau divus gadus, izmantojot SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» piedāvāto iespēju, atkritumus šķiro Ševčenko ģimene. «Šķirojot uz pusi esam samazinājuši nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu – šobrīd mūsu 140 litru atkritumu konteineru izved reizi mēnesī, iepriekš – divas, un mūsu ietaupījums ir 3,10 eiro mēnesī. Ir patīkami apzināties, ka tādējādi mēs saudzējam dabu – daļu radīto atkritumu nododam otrreizējai pārstrādei, un tie netiek apglabāti zemē,» atzīst Ēriks, piebilstot, ka ietaupījums ir papildu bonuss.
«Gribam dzīvot tīrā vidē un cenšamies dzīvot zaļi – uz veikalu ejam ar savu auduma maisiņu, arvien biežāk dažādus beramos produktus pērkam veikalā «Ber un sver», kurp dodos ar saviem traukiem, tāpat mēs šķirojam atkritumus. Rūpējoties par apkārtējo vidi, regulāri savācu arī atkritumus tuvējā peldvietā pie Svētes, kur tie nepārtraukti lien laukā gluži kā sniegpulkstenītes pavasarī. Iepriekš tie visi nonāca nešķiroto atkritumu konteinerā, bet tagad šķiroju arī tos. Jā, tā ir cīņa ar vējdzirnavām, taču es gribu pastaigāties sakoptā vidē un arī saviem bērniem mācu, ka nedrīkst dabā mēslot,» tā Vita.
Ģimene uzskata, ka ir zinoši atkritumu šķirošanā, taču pie ledusskapja vienmēr stāv špikeris, kurus atkritumus drīkst mest dzeltenajā jeb papīram, plastmasai un metālam paredzētajā konteinerā. Tas rada visvairāk diskusiju. «Es jau smejos – tā ir vesela zinātne! Un, ja man rodas šaubas, prasu sievai,» piebilst Ēriks.
Linda Kokoreviča, ģimenē divi pieaugušie un divi bērni:
«Atkritumus šķirojam jau trīs gadus. Sākumā PET pudeles un skārdenes krājām un vedām uz dalīto atkritumu šķirošanas laukumiem pilsētā – zināmas neērtības jau bija, taču uzskatu, ka darījām vērtīgu darbu. Kāpēc nedarīt, ja tiek dota iespēja?! Tāpēc ar prieku pieņēmām piedāvājumu pie mājas izvietot dalīto atkritumu konteineru stiklam un papīram, kas atrisina loģistikas jautājumu. Tiesa, šobrīd paši uz šķirošanas laukumu vedam tetrapakas, jo tās nedrīkst mest mūsu dzeltenajā konteinerā. Jāatzīst, ka tas mums bija pārsteigums, taču SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» nepieņem piena, jogurta, kefīra pakas. Vērsos «Zemgales Eko» un saņēmu apstiprinājumu, ka tur tās var nodot. Patiesībā ar plastmasas šķirošanu ir sarežģīti, jo lielāko daļu no ikdienā izmantotās plastmasas pārstrādei nemaz nevar nodot, piemēram, jogurta, krējuma, maizes plastikāta iepakojumu, atsevišķu cīsiņu iepakojumu. Iedomājieties – nopērc veikalā veselīgās dzērvenes plastmasas spainītī, bet izrādās, ka to nemaz nepārstrādā! Man ir svarīgi, lai maksimāli daudz atkritumu, kas rodas pēc mums, tiktu pārstrādāti, tāpēc šķirošanai pievēršos ļoti atbildīgi. Protams, mazsvarīgs nav arī ģimenes ietaupījums – kopš mājas pagalmā ir konteineri dalītajiem atkritumiem, mums 240 litru lielo sadzīves atkritumu konteineru vairs nevajag izvest divreiz mēnesī – iztiekam ar vienu. Tas nozīmē, ka mēnesī mūsu ietaupījums ir 5,30 eiro. Ja sarēķina gada griezumā… Šobrīd internetā smeļos idejas par to, kā samazināt atkritumus, piemēram, mazulim esmu iegādājusies mazgājamās autiņbikses.»
Pēteris Alksnis ar ģimeni – Līgu, Agnetu un Anniku:
«Nedomāju, ka atkritumu šķirošana ir zaļa domāšana, drīzāk tā ir iespēja atkritumus pārstrādāt, nevis piesārņot vidi. Pirms diviem gadiem mums piedāvāja stikla šķirošanas konteineru, un mans jautājums bija: «Cik tas maksā?» Saņemot atbildi: «Necik», teicu: «Nav problēmu!» Šogad sētā jau parādījās arī konteiners papīram, PET un metālam. Jāatzīst godīgi – uz atkritumu šķirošanu pamudināja tikai SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» piedāvājums. Uzņēmums iedod konteineru, atbrauc to savākt un vēl īsziņā atgādina, ka rīt ir izvešanas diena. Ja viss tiek pienests uz paplātes, kāpēc neņemt pretī?! Pēdējā laikā sociālajos tīklos skatos video par to, ko no pārstrādātajiem atkritumiem ražo, cik daudz atkritumu nepārstrādā, kādu kaitējumu tie nodara dabai. Redzot situāciju citās valstīs, sāku aizdomāties, cik daudz atkritumu radām mēs paši, un nav argumentu, kāpēc nešķirot. Līdz ar šķirošanu jūtami samazinājies sadzīves atkritumu daudzums – līdz gada sākumam 240 litru sadzīves atkritumu konteineru izvedām divas reizes mēnesī, turklāt – ar kaudzīti, bet šobrīd – vienu, dažkārt pat nepilnu. No šī procesa ir arī finansiāls ieguvums. Iepriekš par atkritumu izvešanu maksājām 13 eiro mēnesī, tagad – uz pusi mazāk. Domājot par atkritumu daudzuma samazināšanu, pienu veikalā vairs nepērkam. Iegādājāmies stikla pudeles un divas reizes nedēļā ejam pie kaimiņienes pakaļ lejamajam pienam. Arī veikalā biežāk skatāmies uz produkta iepakojumu – to var sašķirot vai ne. Ja nevar, izvēlamies kādu citu produktu, kura iepakojumu var pārstrādāt. Ja katrā mājsaimniecībā sāktu kaut ar šādu nelielu šķirošanu, kopā mēs varētu daudz darīt!»
Santa Voronova un Arnis Lielaisramans
Santa un Arnis atkritumus šķiro ne tikai savā privātmājā, bet arī ģimenes nelielajā uzņēmumā Tērvetes ielā, atzinīgi novērtējot to, ka SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» bez maksas šķirošanas konteinerus piedāvā arī mazajiem uzņēmumiem. «Katram mēsli aiz sevis ir jāsavāc! Šķirot vajag saprātīgi, domājot par vidi globāli. Tiesa, vienam vai desmit cilvēkiem ir grūti ko mainīt, bet ir jāsāk ar mazumiņu, un Jelgava šajā ziņā ir gājusi soli uz priekšu. Atkritumu šķirošana ir mūsu ieguldījums vides saglabāšanā,» pārliecināta Santa.
Uzņēmumā papīrs, plastmasa, stikls un elektropreces no sadzīves atkritumiem tiek atšķirotas jau sen, vēl pirms teritorijā novietoti speciāli konteineri. Sašķirotos atkritumus viņi nogādājuši dalīto atkritumu vākšanas laukumā Salnas ielā, bet šobrīd šķirošanas process ir ne tikai ērtāks, bet arī lētāks, jo atkritumus savāc uzņēmums – pašiem tie nav jāved. «Gribas domāt, ka tā mēs palīdzam dabai, jo gluži visus atkritumus poligonā nenorokam,» tā Arnis. «Cilvēkiem ļoti patīk, ja kaut ko dod par velti, tāpēc ceru, ka Jelgavā šī iespēja ir devusi pamudinājumu šķirot atkritumus,» saka Santa, piebilstot, ka diezgan regulāri arī uzņēmuma apkārtnē savāc maisiņu ar tukšām skārdenēm, papīru, pudelēm, tas tiek sašķirots pa konteineriem un dodas uz pārstrādi.
Santa un Arnis atzīst, ka lielākais pluss, šķirojot atkritumus privātmājā un savā uzņēmumā, ir tas, ka var nodrošināt, lai tie ir tīri, līdz ar to otrreizējai pārstrādei derīgi. «Daudzdzīvokļu mājās tā ir kolektīvā atbildība un neviens nevar izkontrolēt, vai, piemēram, kaimiņš šķiroto atkritumu konteinerā neiemetīs to, ko nedrīkst, un līdz ar to visi sašķirotie atkritumi tāpat nonāks atkritumu poligonā,» tā Arnis, papildinot: «Mūs, iedzīvotājus, mudina šķirot, bet, manuprāt, vairāk vajadzētu kontrolēt ražotājus, liekot domāt par risinājumiem iepakojumiem, kas sadalās. Šobrīd viņi nomaksā dabas resursu nodokli, un viss. Bet kur ir kolektīvā atbildība?»
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
23.2 °C,
1.7 m/s,
71.1 % 
23.2 °C,
1.7 m/s,
71.1 %