Izglītība

LLU sākts apjomīgs socioloģisks pētījums par darbaspēka pieprasījuma tendencēm līdz 2030. gadam dažādās nozarēs, kurās speciālistus ar augstāko izglītību sagatavo Jelgavā. Šobrīd ir apkopoti dati par iepriekš veiktiem pētījumiem un analizēti statistikas dati par darba tirgus globālajām un Latvijas tirgus attīstības tendencēm. Viens no secinājumiem: LLU pārstāvētajos inženierzinātņu virzienos pieaugs pieprasījums pēc jauniem absolventiem.

LLU pārstāve Lana Janmere norāda, ka šis
apjomīgais pētījums, ko veic SIA «Dynamic University», tiek
īstenots, turpinot LLU pārvaldības pilnveidi un aktualizējot
studiju programmu saturu.

Pētnieki secinājuši, ka augstākās izglītības
nozīme nodarbinātībā Latvijā aizvien pieaug: pirmkārt, iedzīvotāji
ar augstāko izglītību ir mazāk pakļauti bezdarba riskam un,
otrkārt, nodarbināto skaits ar augstāko izglītību kopumā ir mazāks
nekā darba vietu skaits augstas kvalifikācijas profesijās, kurās
jānodarbina speciālisti ar augstāko izglītību. «Stratēģijas «Europa
2020» mērķis ir līdz 2020. gadam palielināt iedzīvotāju īpatsvaru
ar pabeigtu augstāko izglītību no 31 procenta līdz 40 procentiem.
Ekonomikas ministrijas ziņojumā prognozēts, ka līdz 2035. gadam
darbaspēka pieprasījums turpinās pārkārtoties par labu
speciālistiem ar augstāko izglītību. Paredzams, ka vairāk nekā puse
darba vietu līdz 2030. gadam prasīs augsti kvalificētus
speciālistus,» secinājuši pētnieki.

Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība
perspektīvā būs vieni no straujāk augošajiem sektoriem, un
darbaspēka pieaugums būs atkarīgs no produktivitātes kāpuma –
tehnoloģiju pārneses ražošanā, pētniecības un inovācijām,
darbinieku kvalifikācijas celšanas.

«Taču būtiskākais speciālistu trūkums
prognozēts tieši inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā,
dabaszinātnēs, matemātikā un IT, kā arī veselības aprūpes un
sociālās labklājības jomā. Lauksaimniecības nozarē vairāk nekā puse
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar nozarei atbilstošu augstāko
izglītību ir vecumā virs 50 gadiem, bet absolventu skaits šajā
izglītības tematiskajā grupā nav pietiekams, lai nodrošinātu
pilnīgu novecojošā darbaspēka aizvietošanu,» secinājuši pētnieki,
piebilstot, ka izteiktas darbaspēka novecošanās tendences vērojamas
arī starp speciālistiem ar izglītību inženierzinātnēs, piemēram, 56
procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar augstāko izglītību
pārtikas ražošanas tehnoloģijās ir pirmspensijas vecumā un vidējā
termiņā pametīs darba tirgu. Jau šobrīd nepietiekams izglītota
darbaspēka piedāvājums ir tādos segmentos kā IT, inženierzinātnes,
apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģija, elektrotehnika,
būvniecība un citās tehniskajās zinātnēs.

Analizējot pieejamos datus, pētnieki
secinājuši, ka profesiju griezumā būtiskākā darbaspēka
nepietiekamība tuvākajā laikā ir sagaidāma IT nozarē – datubāzu un
tīklu vecākie speciālisti, programmētāji/lietojumprogrammu
veidotāji un analītiķi, informācijas tehnoloģiju darbības un
lietotāju atbalsta speciālisti, telekomunikāciju un radiosakaru
iekārtu speciālisti; inženierzinātņu nozarē – matemātiķi,
statistiķi, aktuāri, tehnoloģisko procesu kontrolieri,
elektrotehnoloģiju inženieri, dabas zinātņu un radniecīgu zinātņu
speciālisti; veselības nozarē – ārsti, ārstu palīgi, medicīnas
māsas, vecmātes; dažādu līmeņu vadītāji – IT, būvniecībā, apstrādes
rūpniecībā, transporta pakalpojumos, viesmīlības un ēdināšanas
pakalpojumos, tirdzniecībā; arī citi speciālisti – arhitekti,
ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri, dizaineri, kuģu un gaisa
kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti.

Jāpiebilst, ka LLU īsteno studiju programmas
sešās studiju tematiskajās grupās, no kurām nozīmīgākās studējošo
skaita ziņā ir inženierzinātnes, ražošana, būvniecība – 41 procents
no visiem studējošajiem – un lauksaimniecība – 29 procenti no
studējošiem. Studējošo struktūra izglītības tematiskajā dalījumā
LLU atšķiras no situācijas visās augstskolās un koledžās Latvijā
kopā, kurās dominē sociālās zinātnes. «Tādējādi universitātei ir
būtisks potenciāls tādu jaunu speciālistu sagatavošanā, kuri
nepieciešami Latvijas tautsaimniecības izaugsmei,» norāda
pētnieki. 

Pētījumā atzīts, ka, salīdzinot ar citām
augstākās izglītības iestādēm reģionos, LLU pilna laika studijās
imatrikulētie studenti nav augstā koncentrācijā no tā reģiona, kurā
universitāte darbojas, bet gan pārstāv visus Latvijas reģionus. Tas
liecina, ka LLU neieņem reģionālas augstākās izglītības iestādes
pozīcijas, jo tās studiju piedāvājums piesaista interesentus no
tuvākas un tālākas apkārtnes.

Pētījumu Eiropas Sociālā fonda projekta
«Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārvaldības pilnveide»
ietvaros īsteno SIA «Dynamic University», un tā ir viena no
projekta aktivitātēm. Projekts sākts 2018. gada septembrī un
noslēgsies 2021. gada augustā. Tā mērķis ir pilnveidot LLU studiju
programmu satura kvalitāti un, efektīvi izmantojot pieejamos
resursus, nodrošināt labāku augstākās izglītības institūcijas
pārvaldību un vadības personāla kompetenču un prasmju
paaugstināšanu. Projekta īstenošanai kopējais paredzētais
finansējums ir 1 059 598 eiro.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva