Ekonomika

Šovasar noslēgusies pērn aizsāktā vēsturiskās Valdekas pils ratnīcas ēkas, kas atrodas starp Valdekas pili un jauno Pārtikas tehnoloģijas fakultāti, atjaunošana – tur izveidots Viedo tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrs. «Vienā ēkas pusē tiks veicināta universitātes zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem – no Jelgavas pils uz jaunajām telpām jau pārcēlies LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrs. Savukārt otrā ēkas pusē funkcionēs universitātes centrālā laboratorija. Šobrīd tā gatavojas saņemt jaunākās paaudzes iekārtas, kas sniegs plašākas pētniecības iespējas gan visu LLU fakultāšu zinātniekiem, gan arī sadarbības partneriem,» norāda LLU zinātņu prorektors Arnis Mugurēvičs, papildinot: šis centrs ir LLU zinātniskās infrastruktūras objekts, kas papildinās Pārlielupes zinātņu kompleksu.

«Viedo tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrs Rīgas ielā 22 būs
nozīmīga zinātnes infrastruktūra, kas papildinās jau esošo. Turpat
atrodas Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Kristapa Helmaņa ielā –
Veterinārmedicīnas (VET) fakultāte, Strazdu ielā – LLU
Biotehnoloģiju zinātniskā laboratorija, šovasar remontdarbi
noslēgušies arī Paula Lejiņa ielā, kur ir LLU Augu aizsardzības
zinātniskais institūts. Ar Rīgas ielas ēkas atjaunošanu papildinām
šo zinātņu kompleksa tīklojumu,» centra vietas izvēli pamato
A.Mugurēvičs.

Zinātnieku un uzņēmēju sadarbība uzņems
apgriezienus

No  Jelgavas pils uz atjaunoto ēku Rīgas ielā 22 jau
pārcēlies LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrs. «Centra
galvenais mērķis ir veicināt zinātnieku un uzņēmēju sadarbību, lai
pētnieku izstrādes nepaliek arhīvā, bet gan tiek izmantotas
ražošanā un nonāk līdz veikalu plauktiem. Iepriekš ar to
nodarbojāmies Jelgavas pilī, bet šobrīd esam ieguvuši jaunu
pastāvīgu mājvietu un resursus, kas pavērs iespēju uzņemt
apgriezienus. Viens no ieguvumiem būs blakus esošās laboratorijas
iespējas – uz ražošanu vērsts zinātniskais darbs varēs tikt
īstenots ar lielāku kapacitāti. Tāpat jaunās telpas centra
darbiniekiem nodrošinās papildu ērtības – līdz šim Jelgavas pilī
centra darbinieki strādāja vienā nelielā telpā ar citiem LLU
kolēģiem un tikties ar uzņēmējiem bija apgrūtinoši, jo katrreiz
bija jāmedī brīvās auditorijas pilī. Ņemot vērā, ka daudzi uzņēmēji
pie mums vēršas ar inovatīvām idejām, viņi no mums gaida sarunu aci
pret aci un konfidencialitāti jau pirmajā tikšanās reizē. Šobrīd to
varēsim nodrošināt,» norāda LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses
centra vadītāja Sandra Muižniece-Brasava, piebilstot, ka jaunajā
korpusā pieejamas ne vien biroja telpas un pārrunu vieta, bet arī
tā dēvētā ideju telpa, kas būs jauns resurss jauno zinātnieku
inovatīvo izstrādņu attīstīšanai.

Redzot piedāvājumu, rodas pieprasījums

«LLU resursi patiesībā ir ļoti ievērojami – mums ir astoņas
fakultātes, un katrā no tām notiek zinātniskā darbība. Tiesa, reti
kurš uzņēmējs par visām iespējām ir informēts, tādēļ šobrīd pārrunu
telpā top uzskatāms informatīvais materiāls jeb ievads sadarbības
iespējās,» stāsta S.Brasava-Muižniece. Viņa atklāj, ka šobrīd
uzņēmēji centrā vēršas vidēji četras piecas reizes nedēļā un
katrreiz tā ir klienta vēlmju apzināšana un iepazīstināšana ar
universitātes pētnieku iespējām. «Sadarbības piedāvājumus saņemam
vairākas reizes nedēļā, bet, līdzīgi kā centros citviet Eiropā,
reāli to uzsākam vien ar 10 procentiem interesentu. Pirms piedāvāt
sadarbību ar zinātniekiem, skrupulozi izvērtējam pašu ideju un
nepieciešamos finanšu resursus tās īstenošanai. Ir gadījumi, kad
cilvēki nāk ar pārāk abstraktām vēlmēm, paši līdz galam
neapzinoties, ko vēlas panākt, tāpat ir uzņēmēji, kuriem ir
konkrēta ideja, tomēr mēs, to kopīgi izvērtējot, nesaskatām
potenciālu. Teiksim, gadījumos, kad izstrādātajam produktam jau ir
analogi vai ražošanas procesā tā izmaksas ir tik augstas, ka šāda
produkta pārdošana gluži vienkārši nebūs izdevīga,» vērtē
S.Brasava-Muižniece. Viņa skaidro, ka ir arī virkne piemēru, kad
uzņēmējs interesējas par konkrētu pakalpojumu, bet, pārrunās
uzzinot par potenciālajām iespējām, sadarbība tiek izvērsta citā
jomā.

Jāpiebilst, ka Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrs darbojas
kopš 2005. gada un katru gadu ar uzņēmējiem tiek noslēgti 20–30
sadarbības līgumi.

Interešu lokā – pārtikas produkti

S.Muižniece-Brasava stāsta, ka šobrīd lielākā zinātniskā
interese no uzņēmējiem ir tieši par pārtikas produktu izstrādi vai
pārtikas produktu derīguma termiņa pagarināšanas iespējām.
«Izteikta interese ir par eko un bio pārtiku – aptuveni 80 procenti
uzņēmēju pie mums nāk ar šādām biznesa idejām. Tas ir
likumsakarīgi, jo veselīgs dzīvesveids un līdz ar to arī uzturs
šobrīd ir tendence, kas interesē patērētājus,» tā viņa, uzsverot,
ka pēdējā laikā izstrādātie produkti ir, piemēram, proteīna
dzērieni no pākšaugiem, brokastu pārslas, čipsi ar pazeminātu tauku
saturu, sportistiem paredzētās ar aktīvajām vielām bagātas želejas,
ātri vārāmās zupas un specifiski pārtikas produkti bruņotajiem
spēkiem.

Divi citi virzieni, kas šobrīd arī kļūst gana pieprasīti, ir
lauksaimniecība un tehniskie risinājumi. Lauksaimniecībā tie ir
dažādi ar augsni saistīti risinājumi, piemēram, kā konkrētajā
teritorijā uzlabot augsnes auglību. «Savukārt tehniskajā jomā
pasaulē aktuāls ir bioekonomikas virziens, un to pieprasa arī mūsu
uzņēmēji. Bieži vien viņu vēlme nav radīt inovāciju, bet gan
uzlabot jau esošo tehnisko risinājumu,» tā viņa.

Sadarbība ne tikai starta stadijā

«LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrs ir vērtīgs resurss
– pateicoties sadarbībai ar to, mums izdevās īstenot savu biznesa
ideju par dabīgiem dzērieniem. Uz centru atnācām ar ideju,
koncepciju, un mūs novirzīja pie zinātniekiem, kuri izstrādāja
ražošanas tehnoloģiju. Ar to gan viss nebeidzās – centra pārstāvji
līdzdarbojās arī mūsu produkta iepakojuma izveidē, kā arī ražošanas
iekārtu iegādē. Vienlaikus mēs sadarbojāmies ar LLU Pārtikas
tehnoloģijas fakultātes studenti – viņa par mūsu produktu rakstīja
bakalaura darbu, bet rezultātā uzsāka darbu uzņēmumā kā pārtikas
tehnoloģe. Ņemot vērā, ka mēs attīstāmies un papildinām sortimentu,
cieša sadarbība ar LLU zinātniekiem aizvien turpinās, un fakts, ka
drīzumā viņiem būs pieejamas jaunas pētniecības iekārtas, mūs
neapšaubāmi priecē,» saka dabīgo dzērienu ražotāja «Dabas dots»
pārstāvis Rolands Briņķis.

Savukārt biopārslu «Milzu» ražotājs Enno Ence uzver: sadarbība
ar centra pārstāvjiem un zinātniekiem bija ļoti būtiska ne tikai
starta stadijā. «Mums ik pa laikam rodas specifiski jautājumi, par
kuriem labprāt konsultējamies ar zinātniekiem. Ja sākumā mēs vairāk
klausījāmies, tad šobrīd jau esam uzkrājuši pieredzi un varam
aktīvāk iesaistīties diskusijās par produktu izstrādi un
sagatavošanu tirgum,» tā viņš.

Iespējas visu LLU fakultāšu zinātniekiem

Viedo tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrā Rīgas ielā 22
būvdarbi noslēgušies arī centrālajā laboratorijā, kurai ēkā
atvēlēts atsevišķs slēgta tipa korpuss. Tā gan vēl nav uzsākusi
darbu, jo gaida iekārtu piegādi. «Laboratorijas izveide sākās ar
vajadzību apzināšanu. Visu fakultāšu zinātniekus aicinājām atbildēt
uz jautājumu: kāds aprīkojums zinātniskajā darbā jums būtu
nepieciešams, lai celtu universitātes konkurētspēju starptautiskā
līmenī? Saņēmām priekšlikumus un sākām darbu. Mūsu mērķis nebija
iegādāties kaut ko ļoti specifisku un atrautu no esošajiem
pētījumiem, bet gan efektīvi uzlabot materiāltehnisko bāzi – tā,
lai aprīkojums centrālajā laboratorijā papildina jau esošo iekārtu
iespējas,» stāsta Viedo tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra
laboratorijas vadītājs Gunārs Lācis. Viņš uzsver, ka ar jaunajām
iekārtām arī līdz šim jau veiktie pētījumi varētu tikt izstrādāti
citā vērtē. «Tehnoloģijās ir spēks – to zinu teikt no personīgās
pieredzes. Viens no maniem pētījumu virzieniem ir par augļaugu
ģenētisko pašnesaderību. Daudzi būs dzirdējuši: lai iegūtu labu
ķiršu ražu, jāstāda vismaz divas saderīgas ķiršu šķirnes. Lai to
noteiktu, tiek izmantota mikroskopija. Redzot iespējas, ko sniedz
laboratorijā paredzētās iekārtas, varu apgalvot, ka ar šādu resursu
šo pašu pētījumu es varētu veikt pavisam citā līmenī – daudz ātrāk
un precīzāk,» piemēru min G.Lācis.

Iekārtas, kurām Latvijā nav analogu

Laboratorijas aprīkojumam pasūtītas gan plaši pielietojamas
jaunākās paaudzes iekārtas, gan specifiski rīki, kuriem šobrīd
Latvijā nav analogu. Salīdzinoši vienkāršs, tomēr lietderīgs un
plaši pielietojams rīks laboratorijā būs gaismas 3D mikroskops, ar
kuru iespējams veidot dažādu objektu trīsdimensiju modeļus. Tas
varētu būt noderīgs, gan pētot būvmateriālu struktūru, gan
lauksaimniecībā pētot dažādus augu kaitēkļus. «Piemēram, ja šobrīd
kukaiņa izpētei jāveic virkne apstrādes un sagatavošanas pasākumu,
jaunais mikroskops nodrošinās iespēju to palielināt un atpazīt
divkārt ātrāk,» skaidro G.Lācis. Solis tālāk tehnoloģijās būs arī
konfokālais lāzerskenējošais mikroskops, ko varētu izmantot,
piemēram, VET fakultātes zinātnieki, pētot, kā mainās audi dažādu
slimību ietekmē, vai lauksaimniecības fakultātes pētnieki, vērojot
augu slimību attīstību. Savukārt ar jauniegādāto masspektrometru
pārtikas tehnologi varēs identificēt vērtīgas vielas produktos, VET
fakultātes pētnieki – noteikt medikamentu esamību gaļas
izstrādājumos, bet Augu aizsardzības institūta zinātnieki – pētīt
pesticīdu paliekas augos. Viens no vērtīgākajiem jaunieguvumiem,
kas šobrīd nav pieejams citviet Latvijā, ir elektronmikroskopa un
Ramana spektrometra komplekts – šo iekārtu varētu izmantot gan augu
slimību, gan būvmateriālu izpētē.

Mērķis – celt universitātes konkurētspēju

«Jaunas paaudzes pētniecības iekārtas universitātes centrālajā
laboratorijā ir tas, kā mūsu zinātniekiem līdz šim trūka, lai celtu
universitātes konkurētspēju Eiropā un pasaulē. Ar gudru galvu vien
mūsdienās diemžēl vairs nepietiek – būtisks ir arī aprīkojums, ar
ko strādājam, jo tas tiek uzskatīts par sava veida kvalitātes
rādītāju. Spilgti tas ir redzams, iesniedzot zinātniskās
publikācijas. Proti, mūsu zinātnieki var īstenot vērā ņemamus
projektus, nonākt pie jauniem atklājumiem, tomēr, ja tie veikti ar
vidēja līmeņa iekārtām, augsta līmeņa zinātniskie žurnāli tos
nepublicēs. Argumentācija ir ļoti vienkārša – izmantotās iekārtas
jau ir novecojušas, tātad pētījuma rezultāti nav pirmā svaiguma un
nepiesaistīs citu zinātnieku uzmanību. Šī iemesla dēļ mums ir
jāpārkārtojas un jāspēj tikt līdzi laikam,» skaidro G.Lācis.

Negrib sadarbību ar partneri, kurš strādā ar akmens
cirvi

A.Mugurēvičs papildina: identiska situācija ir ar ārzemju
sadarbības partneriem starptautiskajos pētniecības projektos.
«Neviens negrib sadarbības partneri, kurš strādā ar akmens cirvi,»
tā viņš, papildinot, ka jauniegādātās laboratorijas iekārtas sniegs
iespēju pieteikt sevi starptautiskā mērogā, uzlabojot situāciju arī
sadarbības jautājumos. Ja līdz šim mūsu zinātnieki vairāk bija
koncentrējušies uz lietišķajiem pētījumiem, kas tiek veikti, lai
atrastu veidu, kur izmantot jauniegūtās zināšanas, tad jaunās
iekārtas ļaus pievērsties fundamentāliem pētījumiem, kas balstās uz
atklāšanu un izskaidrošanu.

Lai gan LLU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrs jau ir
uzsācis darbību jaunajās telpās, laboratorija būs pieejama, tiklīdz
noslēgsies iepirkumi un tiks piegādātas visas pasūtītās
iekārtas.

Centra izveide norisinājās projekta «LLU un tās pārraudzībā
esošo zinātnisko institūciju pētniecības, attīstības
infrastruktūras un institucionālās kapacitātes stiprināšana»
(1.1.1.4./17/I/003) gaitā un tika finansēta no Eiropas Reģionālās
attīstības fonda līdzekļiem. Būvniecību par 822 873,39 eiro, tajā
skaitā LLU līdzfinansējumu 41 144 eiro apmērā, nodrošināja SIA
«Būvkore», būvuzraudzību īstenoja SIA «Būvētika», savukārt projekta
izstrādi par 29 040 eiro veica SIA «Tursons».

Foto: no LLU arhīva, Raitis Supe/«Jelgavas Vēstnesis»