Izglītība

Jelgavas Izglītības pārvalde ir apkopojusi pagājušā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātus. Kopumā Jelgavas skolu 12. klašu absolventi 2018./2019. mācību gadā ir uzrādījuši stabilu sniegumu, un jelgavnieku rezultāti būtiski neatšķiras no vidējiem rādītājiem valstī. «Izanalizējot jauniešu zināšanu procentuālo novērtējumu eksāmenos, secinām, ka mūsu skolu absolventi pamata zināšanas, prasmes un to izmantošanu standarta situācijās ir apguvuši, taču viņiem problēmas sagādā pārspriedumu rakstīšana, argumentācija, sava viedokļa izteikšana un nestandarta uzdevumu risināšana,» atzīst Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.

Katrs mācību gads atšķiras no iepriekšējiem, jo eksāmenus kārto
citi jaunieši un ik gadu ir cits eksāmenu saturs. Ir būtiski veikt
katra mācību priekšmeta eksāmena rezultātu analīzi, salīdzināt
valsts un pilsētas rādītājus. «Eksāmens ir galvenais mērījums, kas
ļauj saprast, kā skolēns ir apguvis mācību saturu. Rezultātu
analīze ir svarīga skolotājiem, plānojot turpmāko mācību procesu,
sadarbību ar kolēģiem un skolēniem. Pēc katra mācību priekšmeta
rezultātu detalizētas analīzes secinām, ka ir jāpievērš
pastiprināta uzmanība tam, kā mācīt jauniešus domāt un izmantot
zināšanas radoši, kā neapjukt situācijās, kuras iepriekš nav
piedzīvotas,» stāsta G.Auza, norādot, ka tas nav nedz 12. klases,
nedz arī vidusskolas uzdevums, jo radošā domāšana un
problēmsituāciju risināšanas prasmes ir jāattīsta visās izglītības
pakāpēs, kā arī interešu izglītībā. Iestādes vadītāja norāda, ka
gaidāmās pārmaiņas mācību saturā, ieviešot kompetencēs balstītu
pieeju, ir vērstas uz individuālo spēju un radošuma attīstīšanu.
«Nākamais mācību gads ir svarīgs arī pirmsskolas posmā, jo iestādēs
sāks īstenot jaunās vadlīnijas, bet 2020./2021. mācību gadā jaunā
mācību satura apguvi uzsāks arī 1., 4., 7. un 10. klašu skolēni.
Pēc trim gadiem vērtēsim, kā būs mainījušies rezultāti,» tā
G.Auza.

Eksāmens vienāds, bet svarīgi vērtēt katra skolēna
individuālo sniegumu

Lai gan Jelgavas kopējo centralizēto eksāmenu rezultātu veido
visu pilsētas skolu absolventu sniegums, vadītāja norāda, ka ir
svarīgi tomēr visus nevērtēt kopā. «Eksāmens visiem skolēniem ir
pilnīgi vienāds, tomēr ne visiem ikdienas darbā ir vienādi
nosacījumi – vispārizglītojošās skolas ir jāvērtē atsevišķi no
vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās, kā arī
vakara un neklātienes programmas, kurās mācību stundu un
konsultāciju skaits vienādos priekšmetos ir mazāks. Ja vērtējam
eksāmenu rezultātus šādā iedalījumā, Jelgavas vidusskolu absolventu
sniegums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais
rādītājs Latvijā,» norāda G.Auza, piebilstot, ka svarīgi ir arī
pievērst uzmanību tam, cik skolēnu izglītības iestādē kārto
attiecīgo eksāmenu.

Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, katram 12. klases
skolēnam ir jākārto trīs obligātie eksāmeni – latviešu valodā,
matemātikā un kādā no svešvalodām –, kā arī viens izvēles eksāmens.
Skolēns var izvēlēties kārtot arī vairākus izvēles eksāmenus.

Kārto eksāmenu tikai angļu vai krievu
valodā

Jāteic, ka arī obligātajā svešvalodas eksāmenā skolēniem tiek
dota iespēja izvēlēties – var kārtot arī eksāmenu vācu vai franču
valodā, tomēr Jelgavas skolēni aizvadītajā mācību gadā izvēlējušies
tikai angļu vai krievu valodu. Angļu valodas eksāmenu pilsētā
kārtoja 450 jaunieši, lielākais skaits – Jelgavas tehnikumā (146)
un Jelgavas Valsts ģimnāzijā (98). Savukārt krievu valodas eksāmenu
izvēlējās 149 skolēni, no tiem 80 jaunieši – Jelgavas tehnikumā.
«Tieši angļu valodas eksāmenā mūsu jauniešiem ir vislabākie
sasniegumi – 65,1 procents, kas ir augstāks par vidējo rādītāju
valstī (62,7 procenti), un ik gadu šim rādītājam ir tendence
palielināties. Ļoti labi mūsu absolventi sevi apliecinājuši
eksāmena mutvārdu daļā. Tas nozīmē, ka angļu valodas lietojums
komunikācijā viņiem grūtības nesagādā. Augsti rezultāti ir
sasniegti arī lasīšanas, klausīšanās, gramatikas un rakstīšanas
uzdevumos,» stāsta G.Auza. Līdzīga situācija ir arī krievu valodas
eksāmenā. «Tiesa, ja lasīšanas, klausīšanās un mutvārdu uzdevumus
jaunieši izpildījuši veiksmīgi, tad zemāks vērtējums ir rakstu
daļā, taču, manuprāt, to var izskaidrot ar faktu, ka ikdienā
skolēniem nav nepieciešamības rakstīt krievu valodā,» pauž
G.Auza.

Matemātiku nenokārto septiņi jaunieši

Šī gada rezultāti apliecina – matemātikas eksāmens jauniešiem
sagādā grūtības, un rezultāts ik gadu pazeminās. Vidējais vērtējums
valstī šogad ir 32,8 procenti, kas ir par 1,8 procentiem zemāks
nekā pērn, bet Jelgavā šis rādītājs ir vēl zemāks – 29,1 procents.
Septiņi profesionālo skolu audzēkņi matemātikas eksāmenu
nenokārtoja, jo vērtējumā nesasniedza 5 procentu robežu. Lai iegūtu
dokumentu par vispārējo vidējo izglītību, viņiem eksāmens ir
jākārto atkārtoti nākamgad. Jāpiebilst, ka šo eksāmenu arī pērn
nenokārtoja astoņi jaunieši, no kuriem divi to veiksmīgi nokārtoja
šogad. «Ja atsevišķi izdalām profesionālās izglītības iestādes,
Vakara (maiņu) vidusskolu un Mūzikas vidusskolu, tad
vispārizglītojošās skolās vidējais rezultāts ir krietni labāks –
41,2 procenti. Savukārt visaugstākos rādītājus sasniedza Jelgavas
5. vidusskolas absolventi – matemātikas eksāmena vidējais vērtējums
ir 62,8 procenti,» stāsta G.Auza, norādot, ka matemātikā «klupšanas
akmens» ir nestandarta uzdevumi. «Pieejamie dati mudina domāt, ka
liela daļa skolēnu vispār nav ķērušies klāt šo uzdevumu
risināšanai,» tā G.Auza.

Problēmas sagādā domāšana un radoša pieeja

Jelgavas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja, kura piedalās
arī jaunā mācību satura izstrādē, Evija Slokenberga skaidro, ka
nestandarta uzdevumos ir savienotas vairākas tēmas, zināšanas un
prasmes jālieto jaunā, nebijušā situācijā, un jaunieši matemātikas
stundās šādus uzdevumus līdz šim nav risinājuši. «Bieži vien
saturiski uzdevumi nav grūti, taču problēmas sagādā izdomāšana,
kuru no pieejām izmantot to risināšanā, turklāt tādas var būt pat
vairākas. Uzdevumu izpilde ir jāveic radoši, jāizmēģina vairākas
stratēģijas, ja uzreiz neizdodas atrast īsto,» skaidro
E.Slokenberga. Iemeslu tam, kāpēc rezultāti katru gadu samazinās,
esot daudz. «Eksāmena apjoms ir krietni par lielu – tā kopējais
ilgums ir 240 minūtes. Turpretī ikdienā matemātikas stundas notiek
divreiz pa 40 minūtēm, ar starpbrīdi, tādēļ skolēni nav pieraduši
tik ilgu laiku koncentrēties un domāt. Viņi gluži vienkārši
piekūst. Nestandarta uzdevumi eksāmenā ir iekļauti pašā noslēgumā,
tāpēc to risināšana sagādā grūtības. Arvien biežāk novērojam, ka
jaunieši izanalizē, cik svarīgs ir eksāmena rezultāts, lai iestātos
augstskolā, un izvērtē – vai maz ir vērts ieguldīt enerģiju un
rēķināt to trešo daļu. Tāpat arī nav teikts, ka visiem skolēniem
simtprocentīgi ir jāatrisina šie uzdevumi, jo katram piemīt
atšķirīgas spējas, ne visiem šādi uzdevumi ir pa spēkam, taču
noteikti ir jādomā par to, kā palielināt to jauniešu skaitu, kuri
izpilda kaut dažus soļus,» tā matemātikas skolotāja. Viņa piebilst
– tajās programmās, kur matemātika ir paredzēta četras stundas
nedēļā, skolēniem un skolotājiem pietiek laika tikai tam, lai
«izskrietu» cauri mācību saturam, taču nestandarta uzdevumu
risināšanai, lai pārliecinātos, ka jaunieši prot savas zināšanas
izmantot arī šādos uzdevumos, laika pietrūkst. «Jaunajā mācību
saturā un pieejā daudz ir domāts tieši par to, kā samazināt saturu,
lai būtu vairāk laika domāšanai – kāpēc mācāmies šādi, kā varētu
rīkoties citādāk un tamlīdzīgi. Šāda veida spriešana varētu
palīdzēt risināt konkrēto problēmu. Turklāt ir iecere nākotnē
vidusskolas mācību procesu dalīt pa līmeņiem – pamata, optimālais
un padziļinātais. Tādējādi mainīsies pārbaudījumu saturs, un visiem
nebūs jākārto vienāds eksāmens,» norāda E.Slokenberga.

Arī latviešu valodā viens «izkrīt»

Latviešu valodas eksāmenā Jelgavas rezultāts ir 49,6 procenti,
bet vidējais rādītājs valstī – 49,8 procenti. «Esam valsts vidējā
līmenī. Savukārt, ja atsevišķi vērtējam tikai vispārizglītojošo
skolu audzēkņu, kuriem latviešu valodas stundu skaits ir lielāks,
sniegumu – šis rādītājs veido 62,1 procentu, bet pārējām skolām
vidējais rezultāts ir 35,6 procenti,» stāsta G.Auza, norādot, ka
Jelgavā viens profesionālās skolas audzēknis latviešu valodas
eksāmenu šogad nenokārtoja un ir pilns apņēmības nākamgad mēģināt
atkal.

Vēsturi galvenokārt izvēlas profesionālo skolu
audzēkņi

Vislielākais skaits Jelgavas skolu absolventu kā izvēles
eksāmenu kārtoja Latvijas un pasaules vēsturi – 256, kam seko
informātika – 174 jaunieši. «Pēdējos gados vērojama tendence, ka
vēstures eksāmenu galvenokārt izvēlas profesionālo skolu audzēkņi.
Piemēram, 187 jaunieši ir Jelgavas tehnikuma audzēkņi, 43 –
Jelgavas Amatu vidusskolas, 12 – Jelgavas Mūzikas vidusskolas, bet
pārējie – vispārizglītojošo skolu skolēni. Jelgavas 6. vidusskolā
šo eksāmenu nekārtoja neviens skolēns,» stāsta pārvaldes vadītāja.
Vēstures eksāmenā Jelgavas rezultāts ir 38,8 procenti, bet vidējais
rādītājs valstī – 41,3 procenti. Jelgavas Izglītības pārvaldes
vadītāja norāda, ka vēstures eksāmenā grūtības sagādājis
argumentētais pārspriedums – šajā uzdevumā Jelgavas jaunieši
saņēmuši vērtējumu, kas ir zemāks par 20 procentiem. «Tieši
argumentēšanai, sava viedokļa izteikšanai ir jāpievērš pastiprināta
uzmanība visos mācību priekšmetos,» secina G.Auza.

Kāpums un kritums eksaktajos priekšmetos

Kārtot eksāmenu dabaszinātņu priekšmetos – fizikā, ķīmijā,
bioloģijā – izvēlas tie jaunieši, kuriem šis pārbaudes darbs ir
svarīgs, lai iestātos augstskolā un apgūtu izvēlēto profesiju.
Bioloģijas eksāmenu šogad kārtoja 48 jaunieši, kas ir par trim
vairāk nekā pērn. Viņu rezultāts – 57,7 procenti (valstī – 57,1
procenti). Eksāmenā, izņemot vakarskolu, uzrādītas stabili labas
zināšanas, un jaunieši ar visiem uzdevumiem tikuši galā. Nedaudz
samazinājies ķīmijas eksāmena kārtotāju skaits – šogad 23, pērn –
31 skolēns. Rezultāts ķīmijas eksāmenā valstī – 62,8 procenti,
savukārt Jelgavā nedaudz zemāks – 60,7 procenti. «Ķīmijā, tāpat kā
citos mācību priekšmetos, grūtības sagādāja nestandarta uzdevumu
risināšana. Vai tas ir laika trūkums eksāmenā, vai īpaši sarežģīti
uzdevumi – tas ir jāanalizē priekšmeta skolotājiem,» pauž G.Auza.
Tāpat ir sarucis arī fizikas eksāmena kārtotāju skaits. Šo eksāmenu
šogad kārtoja 37 absolventi, bet pirms gada – 46. Visvairāk
eksāmenu fizikā izvēlējās kārtot Jelgavas tehnikuma audzēkņi – 18
skolēni. Jelgavā vidējais rezultāts fizikas eksāmenā veido 35,1
procentu, kamēr valstī šis rādītājs ir 37,5 procenti.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva

Infografiks: «Jelgavas Vēstnesis»