Pilsētā

«Mēs aprēķinājām: lai nosegtu «Baltijas ceļa» Latvijas posmu nepieciešams ap divsimt tūkstošu cilvēku, kas izstieptām rokām nostātos viens pie otra, bet šo cilvēku nogādāšanai akcijas maršrutā – aptuveni septiņi astoņi tūkstoši vidēja izmēra autobusu vai septiņdesmit tūkstoši vieglo automašīnu. Bija skaidrs, ka tādu transporta resursu mums nav, taču akcija tomēr izdevās,» šodien tautas vienotības akcijas «Baltijas ceļš» trīsdesmitgadei veltītajā pasākumā Sabiedrības integrācijas pārvaldē sacīja Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns.

Viņš uzsvēra, ka «Baltijas ceļa»
nevardarbīgais koncepts arī šodien uzrunā daudzas tautas – līdzīgas
dzīvās ķēdes veidotas, piemēram, Honkongā, Katalonijā, bet mums
šodien ir svarīgi atcerēties šīs akcijas cēloni – 1939. gada 23.
augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova–Ribentropa paktu,
kā rezultātā Latvija, Lietuva un Igaunija nonāca PSRS sastāvā. Par
šī pakta slepeno vienošanos ilgu laiku publiski nerunāja, un
tieši patiesības paušana plašākā sabiedrībā sāka graut PSRS un
aktualizēt nepieciešamību paktu izmeklēt. «Mums radās pārliecība,
ka jārīko kaut kas liels, lai Maskava pamanītu, ka šis jautājums ir
būtisks ne vien dažiem aktīvistiem, bet visai tautai,» stāstot par
«Baltijas ceļa» ideju un akcijas organizēšanu, norādīja D.Īvāns.
«Protams, bija uztraukums, ka padomju milicija varētu organizēt
mākslīgus sastrēgumus, lai tauta netiktu uz «Baltijas ceļu», taču
mūs atbalstīja brīvprātīgie kārtības sargi. Drauds bija arī armija,
jo tolaik Latvija bija PSRS kara bāze». Latvijas Tautas frontes
pirmais priekšsēdētājs atklāj: tik vērienīgas akcijas koordinēšana
laikā, kad nebija ne mobilo tālruņu, ne interneta, bija ļoti liels
izaicinājums – vienīgais komunikācijas kanāls bija radio. Tika
meklēti arī dažādi risinājumi, lai uz «Baltijas ceļu» atvestu
rietumu preses pārstāvjus kā rezultātā ar dienas pauzi rietumu
lielajās avīzēs parādījās pat negaidīti pozitīvi komentāri par
Baltijas valstīs aizvadīto tautas vienotības akciju.

Pasākumā Sabiedrības integrācijas pārvaldē
piedalījās arī vēsturnieks Andris Tomašūns, kurš uzsvēra cilvēku
tolaik izrādīto drosmi un uzdrīkstēšanos. «Neskatoties uz to, ka
viss tika kontrolēts, cilvēki atrada ceļu, kā pārvarēt barjeras un
palīdzēt tam, lai «Baltijas ceļš» notiktu. Tolaik katram
nebija personīgā auto – visur nokļuva kājām vai ar «Ikarussu», bet,
lai piezvanītu uz citu pilsētu, bija jāpiesaka tālsaruna un tad vēl
nevarēji būt drošs, ka kaut ko dzirdēsi». A.Tomšūns atklāja, ka
1989. gada 23. augusts, tāpat kā viss gads kopumā, viņam saistās ar
lielu steigu, un pats, steidzoties uz akcijas norises vietu, mājās
aizmirsis fotoaparātu, tādēļ no tās dienas paša uzņemtu fotogrāfiju
nav. «Vien tagad, pēc trīsdesmit gadiem, pateicoties internetam,
esmu atradis fotogrāfiju, kurā «Baltijas ceļā» iemūžināti
jelgavnieki. Arī es».

Jāatgādina, ka pagājušonedēļ, 23. augustā,
apritēja 30 gadi, kopš akcijas «Baltijas ceļš» norises, kad 1989.
gada 23. augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un
Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu
galvaspilsētas, lai simboliski atspoguļotu kaimiņvalstu vienotību
un pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto
Molotova–Ribentropa paktu.

Foto: «Jelgavas Vēstnesis»