«Jelgava ir pozitīvais piemērs bēgļu uzņemšanas jautājumā – lai gan tā šobrīd ir tikai viena ģimene, redzam veiksmīgu integrāciju, kas panākta stratēģiski pareizas rīcības rezultātā,» šonedēļ vizītes laikā Jelgavā atzina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas Reģionālās pārstāvniecības Integrācijas programmas pārstāvis Karolis Žibas un ANO Bēgļu aģentūras reģionālais koordinators Marčels Koluns.
Bēgļu ģimene no Sīrijas Jelgavā uzņemta 2017. gadā – tad ar valsts atbalstu tika īstenots pilotprojekts, kura laikā Latvijā tika atbalstītas vairākas bēgļu ģimenes, tostarp viena Jelgavā. Ņemot vērā, ka šobrīd bēgļu ģimene – mamma, tētis un četri bērni – ir veiksmīgi integrējusies pilsētā, ANO pārstāvji devās vizītē, lai redzētu pašvaldības izvēlēto integrācijas modeli. «Katrā valstī un pašvaldībā, kura pieņem izaicinājumu uzņemt bēgļu ģimenes, veido atšķirīgus integrācijas modeļus un tas ir saprotams – kādā no vietām tie ir daži cilvēki, kamēr citviet tūkstošiem. Jelgavas pilsētas piemērs, lai gan šobrīd uzņemta tikai viena ģimene, mums interesē veiksmīga rezultāta dēļ – cilvēki šeit ir iejutušies –, tātad ir izvēlēts stratēģiski veiksmīgs modelis. Pēc mūsu novērojumiem, tas noticis pateicoties tam, ka Jelgavā efektīvi savienoti gan valsts, gan pašvaldības atbalsta mehānismi. Tāpat liels ieguvums ir pašvaldības iniciatīva un individuāla pieeja meklējot risinājumus,» uzsver eksperti, norādot: Jelgava ir viena no retajām pašvaldībām Latvijā ārpus Rīgas, kura uzņēmusi pie sevis bēgļu ģimeni.
Jāpiebilst, ka vizītes laikā viesošanās notika Karameļu darbnīcā, kur nodarbināts sīriešu ģimenes tēvs Alvans.Viens no ANO pārstāvjus interesējošiem jautājumiem bija darba devēja pieredze, kas bieži vien ir klupšanas akmens integrācijas procesā. «Jāatzīst, ka sākums nebija viegls – valodas barjera un mentalitātes īpatnības bija izaicinājums. Ņemot vērā, ka darbinieks runāja tikai arābu valodā, sazināties nācās ar «google» tulkotāja palīdzību un zīmju valodu. Neskatoties uz grūtībām, kolektīvs uzņēma jauno darbinieku un pamazām mācījāmies sadarboties,» norāda Karameļu darbnīcas valdes locekle Ilze Prižeivote, papildinot, ka paralēli līdzcilvēki labprāt palīdzēja arī bēgļu ģimenei praktiski iejusties Jelgavā.
Pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ANO pārstāvjus arī ar pilsētas sniegto atbalstu – tā ir gan sociālā palīdzība, gan palīdzība ar darba atrašanu un bērnu iekārtošanu izglītības iestādēs. Eksperti pārrunāja arī izaicinājumus – likumdošanas nepilnības, kas radīja grūtības sniegt atbalstu. Pats Alvans, kura ģimene iepriekš no mobilizētās teritorijas Sīrijā bija devusies uz Grieķiju un vēlāk Turciju, atzina, ka ir ļoti pateicīgs par Jelgavā saņemto atbalstu. «Tā ir sajūta, kad tu esi pieklauvējis pie 15 durvīm, un beidzot vienas no tām ir atvērušās. Vislielākā pateicība līdzcilvēkiem – darba devējai, pašvaldības pārstāvjiem, kolēģiem –, kuriem bija pacietība palīdzēt un skaidrot šķietami saprotamas lietas,» tā viņš.
Jāpiebilst, ka ģimenes vecākie bērni – meitene un puisis – šobrīd pabeiguši mācības Jelgavas Amatu vidusskolā. Jauniete apguva frizieres, bet viņas brālis – pavāra profesiju. Jauniešu māsa šogad uzsāks mācības Jelgavas Amatu vidusskolā, bet jaunākais ģimenes bērniņš turpinās gaitas pirmsskolas izglītības iestādē.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»
19.5 °C,
2.4 m/s,
84.7 % 
19.5 °C,
2.4 m/s,
84.7 %