16.1 °C, 2.1 m/s, 77.4 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāAr interneta portālu starpniecību izkrāpj 460 tūkstošus eiro
Ar interneta portālu starpniecību izkrāpj 460 tūkstošus eiro
11/09/2019

Valsts policija atkārtoti vērš sabiedrības uzmanību īpaši aktuālam interneta krāpšanas veidam – investīciju ieguldīšanai apšaubāmās interneta vietnēs pēc viltus finanšu brokeru telefona zvanu saņemšanas. Šādā veidā no iedzīvotājiem jau izkrāpti vairāk nekā 460 tūkstoši eiro.

Šogad Valsts policijas Galvenās
Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas
pārvaldes (ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā saņemti vairāk
nekā 15 personu iesniegumi par krāpniecību. Tiek ziņots par
situācijām, kad iedzīvotāji saņēmuši telefona zvanus no nezināmām
personām, kuras sevi piesaka kā finanšu speciālisti, un krievu
valodā piedāvā palīdzību, lai uzsāktu investēt interneta
platformā.

Policija aicina iedzīvotājus būt
piesardzīgiem, saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras
sevi sauc par finanšu brokeriem vai citu arodu finanšu
speciālistiem. Saziņas procesā līdz šim krāpnieki izmantojuši
telefona numurus, kas reģistrēti dažādās valstīs – Latvijā,
Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā,
Anglijā, Vācijā, Rumānijā, Nīderlandē un citās –, uzstājīgā veidā
aicinot iedzīvotājus investēt finanšu līdzekļus dažādās platformās,
kuras nav tiesīgas darboties Latvijā.

Potenciālajiem investoriem piekrītot
aicinājumam, komunikācija turpmāk notiek, izmantojot
lietojumprogrammas «Skype« vai «Whatsapp». Jāuzsver, ka sarunvaloda
starp investoriem un finanšu speciālistiem notiek krievu valodā,
taču nedrīkst izslēgt arī iespēju, ka krāpnieki turpmāk var
komunicēt citās valodās.

Krāpšanas gadījumos paradās arvien jaunas
platformas ar jauniem nosaukumiem, taču līdz šim krāpnieki
piedāvājuši investēt platformās, kuru nosaukumā ir sekojoši
vārdi:

  • ***gfbroker.***;
  • ***alegramarkets.***;
  • ***market-invest.***;
  • ***maximarkets.***;
  • ***mmglobal.***;
  • ***everest.***;
  • ***everest-trade***;
  • ***gmoption.***;
  • ***Capital Citadel FX***;
  • ***Citadel Forex***;
  • ***Go Capital FX***;
  • ***CT – Trade***;
  • ***Delloy Trade***;
  • ***Glenmore Investment***;
  • ***Trade.Rock-Finance***;
  • ***Rock Capital Market***;
  • ***Fx-dealer***;
  • ***24option***;
  • ***Fxnobels***;
  • ***Fxgtrade***;
  • ***Stock trade market***;
  • ***Markets-invest***;
  • ***alphacapital***.

Ar viltus finanšu speciālistu palīdzību,
iedzīvotāji izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās
un tiek uzsākta investēšana. Tādā veidā iesaistītās personas, kuras
piekritušas finanšu operācijām, sāk veikt dažādas darbības, kuru
rezultātā vairākos maksājumos tiek pārskaitītas dažādas naudas
summas. Turpinot komunikāciju ar viltus finanšu speciālistiem,
iedzīvotāji turpina veikt dažādas finanšu darbības – pērk un pārdod
akcijas, veic citas finanšu aktivitātes, kas kopumā rada iespaidu,
ka personas no šīm darbībām iegūst peļņu, taču patiesībā šo naudu
zaudē. Valsts policijai, veicot pārbaudi par šāda veida
gadījumiem, ir pamatotas aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu
īsteno organizēta personu grupa no ārvalstīm, jo noskaidrots: šādi
precedenti reģistrēti ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.

Lai sevi pasargātu no krāpšanas, policija
aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nebūt pārlieku uzticīgiem,
komunicējot ar nepazīstamiem cilvēkiem. Tāpat, pirms pieņemt lēmumu
par finanšu līdzekļu ieguldīšanu, jāpārliecinās vai minētais
uzņēmums (uzņēmējdarbība) ir reģistrēta Latvijā, kāds ir tā
darbības veids, saņemtās licences un jebkāda cita veida
informācija, kas liecina par uzņēmuma darbības tiesiskumu Latvijas
teritorijā. Par to, vai attiecīgā investīciju platforma vai
izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs savus pakalpojumus
sniegt Latvijā, iedzīvotāji var pārliecināties mājaslapā. Tāpat Valsts policija
atgādina iedzīvotājiem būt īpaši piesardzīgiem, rīkojoties ar
saviem personas datiem, elektronisko maksāšanas līdzekļu
(kredītkaršu) datiem un citu personisku informāciju. Lai nepakļautu
sevi krāpšanas riskam, nekādā gadījumā tos nedrīkst izpaust citām
personām.

Foto: VP