Šodien Jelgavas pilsētas domes ārkārtas sēdē domes deputāti pieņēma lēmumu, ar kuru iebilst pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu, norādot, ka apvienotā Jelgavas novada, kurš aptvertu līdzšinējo Jelgavas pilsētu, Ozolnieku un Jelgavas novadu teritorijas, izveidošana ir juridiski nekorekta un neatbilst Jelgavas pilsētas iedzīvotāju interesēm un labas pārvaldības principiem.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka lēmums pieņemts ārkārtas domes sēdē, lai paustu attieksmi pirms 17. septembrī paredzētās Ministru kabineta sēdes, kur plānots izskatīt VARAM ziņojumu par Administratīvi teritoriālo reformu. «VARAM piedāvātais modelis, kā samazināt pašvaldību skaitu no 119 līdz 36, pēc būtības nav reforma, jo daudz svarīgāk par mehānisku robežu pārbīdi ir nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus veselības aprūpes, izglītības un sociālajā jomā. Diemžēl par šiem jautājumiem, tāpat kā par sabiedriskā transporta un ceļu infrastruktūras attīstību reģionos, nav domāts. Nav pieņemami, ka pēc piedāvātās robežu pārbīdes Latvijā tiks saglabātas tikai divas pilsētas Rīga un Jūrmala, bet pārējā Latvija pārvērsta par lauku teritoriju. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu teritorijas attīstību ir jāsaglabā Latvijas lielo pilsētu statuss, kas sniedz plašākas iespējas gan investīciju piesaistei, gan iedzīvotāju labklājības pieaugumam,» tā A.Rāviņš.
Deputātu pieņemtajā lēmumā norādīts, ka jaunas administratīvas teritorijas Jelgavas novads izveide rada tiesiskas sekas, kas pārkāpj Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts pamatā esošo pašvaldības principu, kā arī taisnīguma, samērīguma un tiesiskās paļāvības principus, un ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantu, Eiropas Vietējo pašvaldības hartas 5. pantu, kā arī Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendācijām dalībvalstīm. VARAM sagatavotajā piedāvājumā netiek analizētas nedz Jelgavas pilsētas pašvaldības iedzīvotāju pakalpojumu pieejamības esošā kārtība, nedz sagaidāmās izmaiņas, ko radīs Jelgavas pilsētas un Jelgavas un Ozolnieku novadu administratīvo teritoriju apvienošana. Tāpat ar šādu Ministru kabineta rīcību tiek pārkāpts sociāli atbildīgas valsts princips, jo ziņojumos netiek vērtētas Jelgavas iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņas, ko izraisīs pašvaldības sniegto pakalpojumu sadārdzinājums. Iepriekš minēto principu neievērošana nerada tiesisko noteiktību un paļāvību. Līdz ar reformu tiek likvidēta Jelgavas pilsētas pašvaldība, Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem tiek laupīta kopš 13. gadsimta veidojusies un ilgstoši pastāvējusī Jelgavas pilsētas iedzīvotāju pašpārvaldes tiesība un sagrauta unikālā jelgavnieka identitāte. Jelgava dibināta 1265. gadā, pilsētas tiesības piešķirtas 1573. gadā. Jelgava 1616.gadā kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu, politisko, saimniecisko, kultūras un izglītības centru, savukārt 1940. gadā Jelgavai tika piešķirts republikas pakļautības pilsētas statuss. Sagatavojot reformas piedāvājumu VARAM nav izstrādājusi sociāli ekonomisku pamatojumu, kas nodrošinātu sociālekonomiskās attīstības līmeņa paaugstināšanos, īpaši attiecībā uz Jelgavas pilsētas pašvaldības iedzīvotāju ekonomisko apstākļu izmaiņu izvērtējumu, garantējot iedzīvotāju dzīves apstākļu nepasliktināšanos. Reforma neparedz skaidru Jelgavas pilsētas pašvaldības reorganizācijas plāna piedāvājumu un reorganizācijas izmaksu analīzi un to finansēšanas avotus. Tāpat sagatavotie priekšlikumi neietver risinājumu, kā tiks nodrošināta jaunās pašvaldības dalība Eiropas Savienības fondu pilsētvides programmā. Jelgavas pilsēta nevarēs realizēt savu ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kuras ieviešana nav iespējama bez ES fondu piesaistes. Pēc plānotās reformas tiks zaudēts attīstības centra statuss, kas ir reāls apdraudējums ne tikai Jelgavas pilsētai, bet visam reģionam.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva
17.6 °C,
2.3 m/s,
82.4 % 
17.6 °C,
2.3 m/s,
82.4 %