21.3 °C, 3.7 m/s, 61.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāGodina Jelgavas un Francijas kopējo vēsturi
Godina Jelgavas un Francijas kopējo vēsturi
30/09/2019

Šodien svinīgā pasākumā Jelgavas pils Dienvidu vārtos atklātas divas piemiņas plāksnes – tās vēsta par laiku, kad pilī dzīvoja Burbonu dinastijas pārstāvis Francijas karalis Luijs XVIII un viņa abats Edgevorts no Firmountas. Plāksnes Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) dāvinājis Burbonu Karaliskās dinastijas institūts Francijā. To atklāšanā piedalījās Burbonu dinastijas pārstāve viņas augstība princese Ingrīda de Frankopana.

«Es apbrīnoju, cik brīnišķīgi esat spējuši
restaurēt šo iespaidīgo pili. Mani pārsteidz tas, ko, iespējams,
daudzi nemaz neapzinās – latviešu nemaz nav tik daudz, tāpēc vēl
vairāk ir novērtējams, ka ikdienā izvēlaties kvalitāti, nevis
kvantitāti,» Jelgavas pilī uzsvēra viņa augstība princese Ingrīda
de Frankopana. Par godu augstajai viešņai LLU rektore Irina Pilvere
rīkoja pieņemšanu. «Tikšanās bija lieliska, mūs uzņēma ļoti silti.
Mani iepriecināja arī mākslas vēsturnieka stāstījums par Jelgavas
pilsētas un pils vēsturi,» uzsvēra Ingrīda de Frankopana.

Pasākumā oficiālu sveicienu no Burbonu
Karaliskās dinastijas institūta prezidenta, viņa augstības prinča
Čārlza Emanuela de Baufremonta, nolasīja institūta pārstāvji. Viesi
no Francijas pateicās par vēsturiskās celtnes – Jelgavas pils –
saglabāšanu, kā arī Francijai tik nozīmīgo vēsturisko personību
godināšanu.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš
savā uzrunā uzsvēra Latvijas un Francijas kopīgā vēstures posma
nozīmi jaunu kontaktu un sadarbības radīšanā mūsdienās, akcentējot
veiksmīgo Jelgavas un Francijas pilsētas Rueil-Malmezonas
sadarbību. «Protams, ka visu vēsturisko saikņu stiprināšana un
izzināšana mums dod spēku nākotnei. Tas, ka tāda personība kā Luijs
XVIII ir atradis savu patvērumu Jelgavā, tikai apliecina, ka mēs
esam bijuši klāt vēsturiskos Eiropas notikumos un būsim arī
turpmāk,» uzsvēra A.Rāviņš, piebilstot, ka tik augstu viesu
uzņemšana pilsētā nostiprina Jelgavas vārdu un šobrīd ļoti nozīmīgo
pilsētas statusu starptautiskā vidē, kā tas jau ir bijis
vēsturiski.

Savukārt LLU Starptautiskā sadarbības centra
vadītājs Voldemārs Bariss, uzrunājot viesus, uzsvēra Jelgavas pils
unikālo pozīciju Latvijas vēsturisko celtņu vidū. «Mēs varam
lepoties ar to, ka šajā pilī ir dzīvojis Luijs XVIII, jo Latvijā
nav daudz tādu vietu, kur ir dzīvojuši karaļi.»

Jāpiebilst, ka Burbonu Karaliskās dinastijas
institūts ir kultūras organizācija Francijā, kas dibināta 1973.
gadā, un tā uzdevums ir atgādināt svarīgākos franču vēstures
notikumus, Francijas karaļu un īpaši Burbonu nama vēsturi, kā arī
popularizēt franču vēsturiskās tradīcijas un mantojumu. Ar piemiņas
plāksnēm, kas šodien atklātas pie Jelgavas pils fasādes, pieminēti
laika periodi no 1798. līdz 1801. gadam un no 1805. līdz 1807.
gadam, kad Jelgavas pilī savu laiku emigrācijā pavadīja Burbonu
dinastijas pārstāvis Luijs XVIII, kā arī viņa atbalstītājs abats
Edgevorts no Firmountas. Savulaik abas Eiropā nozīmīgās personības
daļu no savas dzīves pavadījušas Jelgavas pilī, tādējādi veidojot
kopīgus Latvijas un Francijas vēstures notikumus.

Pirmo reizi nākamais Francijas karalis Luijs
XVIII Jelgavā (Mītavā) ieradās 1798. gadā, kad Lielās franču
revolūcijas laikā 23 gadus bija spiests pavadīt emigrācijā.
Toreizējais Krievijas imperators Pāvils I viņam piešķīra dzīvošanai
Jelgavas pili, kurā līdz ar karali apmetās 200 personas –
emigrējušais ministru kabinets, galms, gvarde un apkalpotāji.
Jelgavā karalis uzturējās līdz 1801. gada janvārim. Vēlāk viņš ar
nākamā Krievijas imperatora Aleksandra I atbalstu atgriezās Jelgavā
1805. gadā un uzturējās pilī līdz 1807. gadam. Revolūcijas dēļ viņš
nejutās drošs par savām izredzēm mantot troni. Tikai 1814. gadā
Luijs XVIII kopā ar sabiedroto karaspēku iegāja Parīzē un ieguva
Francijas troni.

Līdz ar karali kā Francijas karaliskajai
ģimenei tuvu stāvoša persona Jelgavā 18. gadsimta beigās ieradās
arī abats Edgevorts no Firmountas. Par svarīgāko uzdevumu abats
uzskatīja atbalstīt karali un rūpēties par slimajiem un
ievainotajiem Jelgavas pilī, kuras vienā daļā bija izvietots kara
hospitālis. 1807. gadā abats saslima un nomira. Viņu apglabāja
Jelgavas katoļu kapos, un Luijs XVIII veltīja viņam kapličā
piemiņas plāksni, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»