Pilsētā

Jelgava kļūst suņiem draudzīgāka – vērtējot situāciju kopumā, atzīst gan speciālisti, gan dzīvnieku īpašnieki. Tomēr speciālie laukumi, kas pilsētā izveidoti suņu pastaigām, rotaļām un treniņiem, joprojām netiek pilnvērtīgi izmantoti, lai gan tieši suņu īpašnieki bija tie, kuri savulaik aktīvi iestājās par šādu laukumu nepieciešamību.

Jelgavas centrā ar suņiem bez pavadas staigāt
ir aizliegts, taču pilsētas teritorijā ir vairākas vietas,
lielākoties meži, kur tas atļauts. Jelgavā ir ierīkoti arī divi
suņu pastaigu laukumi, kur dzīvniekus var palaist brīvā vaļā.
Plašākais no tiem kopš 2015. gada atrodas Atmodas ielā 13, bet gadu
laukums suņu aktivitātēm pieejams Ganību ielā 50, iepretim veikalam
«MNL». Tiesa, kā novēroja portāls www.lelgavasvestnesis.lv, satikt
suņus un to saimniekus Ganību ielas laukumā ir gandrīz neiespējami.
Tā vietā saimnieki savus mīluļus labprātāk izved pastaigā tuvējā
pļavā, nereti sunim atļaujot skraidīt bez pavadas un nesavācot arī
ekskrementus. Krietni iecienītāks suņu pastaigu laukums ir Atmodas
ielā, un tur sastaptie suņu īpašnieki vērtē: tas ir plašs, labi
aprīkots un izveidots suņiem piemērotā vidē.

Laukuma vietā izvēlas
pļavu

Satiksmes ielas mikrorajonā dzīvojošie
novērojuši, ka ikdienā pastaigām ar suņiem visbiežāk tiek izvēlēts
nevis speciāli izveidotais laukums, bet pļava pie bērnudārza
«Kāpēcīši». Turklāt tikai retais saimnieks nēsājot līdzi maisiņu,
lai savāktu sava mīluļa izkārnījumus. Iedzīvotāji, kam nav suņu,
atzinīgi vērtē laukuma ierīkošanu šajā mikrorajonā, taču norāda, ka
nepieciešams izglītot pašus dzīvnieku turētājus. «Laukumu izmanto
kulturālie suņu īpašnieki, kam rūp aiz sevis atstāt tīru vidi.
Pārējiem saimniekiem gan derētu mainīt attieksmi. Speciāli
mājdzīvnieku ērtībām pilsēta iegulda naudu, izbūvējot laukumu, bet
to izmanto tikai retais. Iespējams, situācija mainītos, ja,
teiksim, katru rītu no pulksten 7 līdz 8 te atbrauktu Pašvaldības
policija un visiem, kas izveduši suņus pļavā un aiz saviem mīluļiem
nesavāc, uzliktu sodu,» spriež Ganību ielas 60. nama
iedzīvotāji.

Arī portāls www.jelgavasvestnesis.lv pļavā
iepretim suņu pastaigu laukumam sastapa vairākus suņu saimniekus –
visi kā viens norāda: sunim laukumā neesot interesanti. Tā domā arī
Vladislavs, kurš taksi Riku uz laukumu ved vien pāris reizes
nedēļā. Viņš atzīst: «Esmu pensionārs, laukumā ir ērti soliņi, kur
piesēst, bet lietainā vai vējainā laikā tur tomēr ir neomulīgi
sēdēt. Tad jau labāk Riku palaižu paskriet pa pļavu. Kaut arī sunim
jau desmit gadu, izkustēties vajag. Laukumā, lai izskrietos, sunim
nepietiek vietas.» Arī aktīvajam franču buldogam Lakijam pastaigu
laukumā Ganību ielā esot garlaicīgi. Viņa saimniece Jolanta stāsta,
ka laukumu apmeklē reti. «Lakijs ir ļoti aktīvs, šķēršļus izskrien
dažās minūtēs, un viņam kļūst garlaicīgi,» tā Jolanta, vērtējot, ka
Jelgava kopumā suņiem ir draudzīga – tiek ierīkoti jauni pastaigu
laukumi, izvietotas speciālās urnas izkārnījumiem. Viņa spriež, ka
laukumi pilsētas suņiem nepieciešami, lai mācītos draudzēties ar
sugas brāļiem.

Lai arī lielākā daļa uzrunāto jelgavnieku
suņu pastaigu laukumu izveidi vērtē atzinīgi, ne visi ir gatavi tos
izmantot, sakot, ka savus mīluļus nožogotās vietās nelaiž.
Saimnieka Ruslana vadībā Jorkšīras terjers Arčijs laukumam steidz
garām, par to neizrādot nekādu interesi. Viņa īpašnieks skaidro, ka
laukumā visbiežāk redz lielos suņus un nejūtas drošs laist savu
ģimenes mīluli kopā ar viņiem. Laukumu ne reizi nav izmantojis arī
Genādijs ar savu suni, jo «desmitgadīgais Borja par to neizrāda
nekādu interesi». «Mēs izmetam loku pa pļavu, un sunim pietiek.
Laukumu vairāk izmanto lielo suņu saimnieki, jo tos jau citur vaļā
nepalaidīsi,» spriež Genādijs.

Kinologs: vaina nav nedz laukuma
izmērā, nedz suņa lielumā

Jelgavas kinologs Sergejs Penteļejevs gan
atspēko visus suņu saimnieku minētos iemeslus, kāpēc netiek
izmantots pastaigu laukums. «Būsim godīgi – divas trešdaļas
pilsētas suņu saimnieku dodas uz laukumu, nevis lai ar savu suni
darbotos, bet gan vienkārši viņu izstaidzinātu. Nevar gaidīt, ka
sunim būs interesanti laukumā, ja saimnieks sēž uz soliņa. Laukumu
būtība ir cita – tā ir vieta, kur saimnieks ar savu suni, kopā
darbojoties, droši var pavadīt laiku. Diemžēl cilvēkiem trūkst
zināšanu, kā ar savu mīluli strādāt, dzīvnieks nav socializējies,
neprot draudzēties ar citiem suņiem. Un tad rodas otrs mīts – «es
savu mazo sunīti pie lielajiem nelaidīšu». Tāpat kā laukuma izmēram
nav nozīmes, ja vien saimnieks ar suni strādā, tā arī dzīvnieku
augumam nav nozīmes, ja vien suņi ir apguvuši elementāru apmācību.
Pēc pieredzes varu teikt, ka labākajā gadījumā gadā tie ir 20–30
lielie suņi, kas pie manis iziet apmācību. Jā, pilsētā ir vēl daži
kinologi, kādam saimniekam varbūt pašam ir uzkrāta pieredze, bet
tik un tā uz kopējā suņu skaita Jelgavā tas ir niecīgs rādītājs.
Tieši tāpēc arī rodas problēmas suņu saimniekiem pilnvērtīgi
izmantot pašvaldības izveidotos pastaigu laukumus – viņiem
vienkārši trūkst zināšanu!»

Tam piekrīt arī Jelgavas Suņu skolas kinologs
Ashats Tartilovs. «Suns, kurš nav mācīts un sagatavots sociālajai
dzīvei, ievests pastaigu laukumā, var reaģēt ļoti dažādi – gan
draudzīgi, gan agresīvi. Pat rotaļa, kas iesākusies miermīlīgi,
sekunžu laikā var pāraugt agresijā, un lielākoties saimnieki nav
gatavi tādām situācijām. Tieši tāpēc es uzskatu, ka cilvēkiem būtu
jākļūst atbildīgākiem un lēmums par mājdzīvnieka iegādi jāpieņem
ļoti pārdomāti, apzinoties, ka tas prasīs gan daudz laika, gan
resursu,» uzsver A.Tartilovs.

Laukums Atmodas ielā ir
apmeklētāks

Atmodas ielas laukums gan ilgi tukšs nestāv –
darba dienu vakaros un brīvdienās tur suņi tiek vesti regulāri.
Astoņgadīgās haskiju meitenes Redas saimniece Inese laukumu labprāt
apmeklē, ja tajā jau nav ielaists kāds agresīvs suns. Tāpat citur
apkaimē nav urnu izkārnījumu izmešanai, un tās nākas izmantot
pastaigu laukumā. «Mums abām ir svarīgas garas pastaigas. Kad Reda
bija jaunāka, viņai ļoti interesēja laukuma aktivitātes, bet tagad
labprātāk ejam garās pastaigās uz slimnīcas «Ģintermuiža» pusi –
tur ir nopļautas pļavas, nav daudz mašīnu un cilvēku, tāpēc var
palaist suni vaļā,» stāsta Redas saimniece. Taču viņa novērojusi,
ka suņu pastaigu laukums Atmodas ielā kopumā ir labi apmeklēts, jo
tas atrodas tuvu daudzdzīvokļu mājām un ir ērts gan sunim, gan
saimniekiem. Inese arī uzskata, ka māju suņiem ir vitāli
nepieciešama socializēšanās ar citiem dzīvniekiem, jo, dzīvojot
izolēti, viņu uzvedība, sastopot sugas brāļus, var kļūt
agresīva.

Ik dienu Atmodas ielas suņu pastaigu laukumu
saimnieces Marinas pavadībā apmeklē arī Žora. Viņš tur satiekas ar
citiem suņiem, labprāt kopā spēlējas. Bet pirmoreiz uz laukumu
atnākusi Anastasija ar piecgadīgo bīglu Monu. «Dzīvojam Vīgriežu
ielā, un tur blakus dzelzceļam ir liels laukums, kur visi ar suņiem
iet. Arī mēs tur staigājām, taču tagad esam atklājuši laukumu
Atmodas ielā. Tas ir ļoti labs – ar plašu teritoriju, dažādiem
šķēršļiem, kuros izdauzīties. Sunim te ir kur likt enerģiju!»
priecājas bīgla saimniece, kura laukumu Atmodas ielā noskatījusi
garāmbraucot.

Teritoriju izmanto ne tikai suņu
īpašnieki

Izbūvēto suņu pastaigu laukumu uzturēšanu
nodrošina Jelgavas pašvaldības iestāde «Pilsētsaimniecība». Kā
skaidro Apsaimniekošanas nodaļas speciāliste Inga Larina, suņu
pastaigu laukumus var izmantot jebkurš, ievērojot to iekšējās
kārtības noteikumus, piemēram, suņiem ir jābūt vakcinētiem pret
trakumsērgu, čipētiem un reģistrētiem normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā, tāpat arī suņa saimniekam jānodrošina, lai tas neuzbruktu
cilvēkiem un citiem suņiem.

Laukumu teritorija ir pieejama visu
diennakti, taču vienlaikus I.Larina aicina tos izmantot atbilstoši
paredzētajam mērķim. «Diemžēl, nodrošinot laukumu uzturēšanu, nākas
secināt, ka tos izmanto ne tikai suņu saimnieki ar saviem
mājdzīvniekiem, bet vēlās vakara stundās arī jaunieši, rīkojot
nekārtības. Šogad Atmodas ielas laukumā tika konstatēta žoga
demolēšana – lai sakārtotu teritoriju, veicām remontdarbus,»
informē I.Larina.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»