Pilsētā

Ik gadu vairāk nekā 150 bērnu un jauniešu mūsu pilsētā nonāk atbildīgo institūciju redzeslokā par to, ka lietojuši alkoholu vai citas apreibinošas vielas. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo, kā uzsver narkoloģe Lilita Petermana, visbiežāk tā nav bijusi pirmā reize, kad jaunietis pamēģinājis ko aizliegtu. Jelgavas pilsētas pašvaldības Veselības veicināšanas konsultatīvā komisija ir izstrādājusi ceļvedi, kas uzskatāmi parāda, kāda ir dažādu atbildīgo institūciju likumā noteiktā rīcība gadījumos, ja tiek konstatēts, ka nepilngadīgais lietojis apreibinošas vielas. «Taču būtiskākais, ko ar šo ceļvedi vēlamies aktualizēt, ir nevienaldzība – lai katrs garāmgājējs uz ielas, katrs skolotājs skolā, katrs pašvaldības policists pilsētā, katrs vecāks savās mājās apzinātos, ka ikviens bērns ir vērtība un mūsu visu uzdevums ir viņu pasargāt,» uzsver Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece un Veselības veicināšanas konsultatīvās komisijas vadītāja Rita Vectirāne.

No pagājušā gada septembra līdz šā gada
septembrim Jelgavas domes Administratīvās komisijas Bērnu lietu
apakškomisija ir izskatījusi 172 lietas par to, ka nepilngadīgie
neievēro smēķēšanas ierobežojumus vai lietojuši alkoholu un citas
apreibinošas vielas. Ikdienas darbā atbildīgie speciālisti bieži
izjūt, ka vecākiem trūkst informācijas par to, kāda ir atbildīgo
dienestu rīcība gadījumā, ja bērnam tiek konstatēts reibuma
stāvoklis, un ko vecāks var darīt, lai līdz šādai situācijai
nenonāktu. Nereti vecāki un arī pats jaunietis atbildīgo dienestu
iesaisti uztver kā sodu, neaizdomājoties, ka alkohola lietošanai ir
sekas, kuras slēpjot problēma var samilzt.

Problēmu nedrīkst slēpt

Visbiežāk šādos gadījumos vecāki vēlas
situāciju noklusēt, cerot, ka tā neatkārtosies. Taču, kā uzsver
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, problēmu
nedrīkst slēpt. «Katru gadu kādā no pilsētas izglītības iestādēm ir
konstatēti gadījumi, kad audzēknis skolā atrodas reibuma stāvoklī,
un rīcība šādā situācijā ir nepārprotama un skaidri noteikta:
nekavējoties tiek informēti vecāki, izsaukta Pašvaldības policija
un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Šādas rīcības
mērķis ir tikai viens – saudzēt bērna veselību, jo ne pedagogs, ne
skolas personāls nevar izvērtēt, kādas sekas apreibinošo vielu
lietošana bērnam var radīt.»

Bērns vai jaunietis nekad nebūs gatavs
atklāt, cik daudz un ko ir lietojis, tāpat arī katra organisma
reakcija var būtiski atšķirties. Lai spilgti atklātu, kāpēc ir
nepieciešama strikta un vienota dienestu darbība, speciālisti
atklāj kādu gadījumu, proti, skolā ieradies apreibis jaunietis,
kurš teicis, ka «tikai paostījis benzīnu»… Patiesībā izrādījās,
ka jaunietis benzīnu bija iedzēris un guvis plašus mutes dobuma
apdegumus. Tikai pateicoties tam, ka skolas personāls nekavējoties
rīkojās un izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību, bērna dzīvība
tika pasargāta.

Pārkāpējs nonāk Iekšlietu ministrijas
reģistrā

Jelgavas Pašvaldības policijas Nepilngadīgo
likumpārkāpumu prevencijas grupas vecākā inspektore Daiga Antonova
skaidro vēl kādu būtisku niansi, ko bieži vien nezina vecāki.
«Katrā gadījumā, kad pašvaldības policisti bērnam konstatē reibuma
stāvokli un uzsāk administratīvo lietvedību, informācija par bērnu
tiek ievadīta Iekšlietu ministrijas Nepilngadīgo personu atbalsta
informācijas sistēmā – to nosaka likums. Līdz ar to vecākiem un arī
bērnam jārēķinās, ka viņa dati par pārkāpumu būs pieejami dažādām
valsts iestādēm, un nav izslēgts, ka kādā dzīves situācijā tas var
kļūt par šķērsli, piemēram, vēlmei ieņemt konkrētu amatu.»

Vienlaikus D.Antonova uzskata, ka ne tikai
vecākiem, skolai un atbildīgajām institūcijām, bet arī sabiedrībai
kopumā būtu jāmaina sava attieksme pret apreibinošu vielu
lietošanu. «Sabiedrība ir diezgan lojāla pret alkohola lietošanu,
arī pret to, ka alkoholu lieto jaunieši. Jelgavas Pašvaldības
policija rīkoja reidu, kurā 15 gadu veca meitene uzrunāja
garāmgājējus, lūdzot viņai nopirkt alkoholu, – trīs garāmgājēji
atteica, bet ceturtais bija gatavs nopirkt. Un nebija pagājušas pat
piecas minūtes kopš reida sākuma. Tas vien apliecina: kaut arī
tirdzniecības vietas kļūst apzinīgākas, nepilngadīgajiem iegādāties
alkoholu joprojām ir samērā viegli,» stāsta D.Antonova, piebilstot,
ka ne vienmēr šie labvēļi zina, ka arī viņus var saukt pie
administratīvās atbildības, kas paredz naudas sodu līdz 140
eiro.

Sākt var ar sarunu

Speciālisti ir pārliecināti: bieži vien
vecāku neziņa, kā rīkoties gadījumā, ja paša bērns pamēģinājis ko
aizliegtu, ir pamats tam, ka problēma netiek risināta. «Ja bērnam
sāp zobs, vecāki viņu ved pie zobārsta, bet, ja bērns ir iedzēris,
vecāki visbiežāk diemžēl nesaprot, ka jāmeklē palīdzība,» saka
narkoloģe.

Izglītības pārvaldes vadītāja aicina vecākus
šādos gadījumos atcerēties, ka katrā skolā ir sociālais pedagogs un
skolas psihologs. «Vecākiem ir jāsaprot, ka viņi šajā situācijā nav
vieni. Galvenais ir pēc iespējas agrāk sākt sarunu un kopā ar
speciālistu meklēt problēmai risinājumu.»

L.Petermana atgādina pavisam nesenu vēsturi,
kad ne vienam vien vecākam šķita nepieņemami kopā ar savu bērnu
doties uz konsultāciju pie psihologa. «Šobrīd sabiedrības attieksme
ir būtiski mainījusies un saruna ar skolas psihologu kļuvusi
pašsaprotama gadījumos, kad jāatrisina kāda nestandarta situācija.
Tāpēc man šķiet, ka sabiedrībai būtu laiks spert nākamo soli un arī
sarunu ar narkologu uzskatīt par pašsaprotamu, ja bērns vai
jaunietis pamēģinājis ko aizliegtu.»

Narkoloģe uzsver, ka sākumā tā var būt saruna
ar speciālistu, iespējams, uz pirmo vizīti var ierasties tikai
vecāki, lai vienkārši parunātos, saņemtu atbalstu. «Daudziem tas
diemžēl vēl aizvien nešķiet pašsaprotami – manā praksē no 200
ambulatorajiem apmeklējumiem gadā tikai trīs gadījumos vecāki
ierodas pie narkologa uz vizīti, kamēr problēma vēl nav samilzusi.
Tie ir vecāki, kuri pamanījuši pārmaiņas bērna uzvedībā, jutuši, ka
jaunietis kādu reizi ir ko lietojis. Es vienmēr esmu uzsvērusi, ka
īstais laiks sarunai ar narkologu ir uzreiz pēc pirmās reizes, kad
vecāki ir pieķēruši bērnu reibuma stāvoklī. Ikvienam pieaugušajam
ir jāsaprot, ka bērns un alkohols nav savienojami jēdzieni.
Uzlejiet kādu indīgu ķīmisku vielu tikko izdīgušam augam un
pamatīgam kokam – augs, visticamāk, aizies bojā, bet lielajam kokam
izmaiņas varam pat nepamanīt,» katru pieaugušo aizdomāties aicina
narkoloģe.

Uz sarunu pie narkologa slimnīcā
«Ģintermuiža» var pierakstīties pa tālruni 63012562. Būtiski, ka
bērniem konsultācija pie narkologa ir bez maksas.

Pieaugušu bērnu nav

Kā uzsver R.Vectirāne, lai mēs nosargātu
katru bērnu, ir nepieciešama visu pušu līdzdalība un līdzatbildība
– ģimenes, sabiedrības, skolas, pašvaldības, valsts institūciju.
«Ja pašvaldība spēj radīt instrumentus, kas var palīdzēt ģimenēm,
tad ģimenēm ir jābūt gatavām šo piedāvājumu izmantot,» saka viņa.
Diemžēl pašlaik izglītības iestādēs ir vērojama šāda tendence: jo
vecāks kļūst bērns, jo mazāk jūtama ģimenes iesaiste bērna
attīstībā. Lūzuma punkts iestājas jau 5.–7. klasē, kad vecāki
arvien retāk ierodas skolā, interesējas par bērna gaitām, savukārt
vidusskolas posmā liela daļa vecāku uzskata, ka bērns ir pieaudzis
un pats ar visu lieliski tiek galā. Taču D.Antonova atgādina, ka
ikviens bērns ir nepilngadīgs, līdz sasniedz 18 gadu vecumu, –
tātad līdz tam brīdim par viņa rīcību un tās sekām atbild arī
vecāki.

To labi apliecina arī pašvaldības īstenotais
projekts «Kompleksu veselības veicināšanas un slimību profilakses
pasākumu īstenošana Jelgavas pilsētā»: nodarbībām topošajiem
vecākiem pieprasījums pat pārsniedz piedāvājumu, tāpat Bēbīšu skolā
vai Gudro vecāku skolā, kas ļauj izzināt pirmsskolas bērna
attīstības posmus, taču skolas vecuma bērnu vecāki, lai apmeklētu
speciālistu nodarbības, ir daudz kūtrāki.

«Ir sācies jauns mācību gads, tāpēc mācīties
aicinu ne tikai bērnus, bet arī vecākus. Arī šogad Zemgales reģiona
Kompetenču attīstības centrā notiks bezmaksas nodarbības vecākiem –
rosinu izmanot šo iespēju, papildināt zināšanas arī par sava
pusaudža attīstību, lai vēl labāk izprastu, kā nezaudēt saikni ar
viņu un palīdzēt tad, kad tas nepieciešams,» uzsver
R.Vectirāne.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva