Jelgavas pilsētas slimnīca un Latvijas Universitātes (LU) Rīgas Medicīnas koledža realizē sadarbības projektu – septembrī par valsts finansējumu mācības Jelgavā uzsāka 47 topošās medicīnas māsas.
LU Rīgas Medicīnas koledžas direktores vietniece izglītības darbā Sarmīte Villere norāda: Veselības ministrijas sagatavotais ziņojums par veselības aprūpes reformu tuvāko piecu gadu termiņā liecina, ka vidējā līmeņa medicīniskā personāla trūkums valstī turpinās saasināties, tādēļ risinājumi jāmeklē jau šobrīd. «Ņēmām vērā Jelgavas slimnīcas vajadzības un koledžas iespējas, apzinoties, ka daudziem, kuri vēlas mācīties, regulāri braucieni uz Rīgu ir liels finansiāls slogs, tādēļ piedāvājam alternatīvu,» tā S.Villere.
Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs uzsver: organizējot medicīnas māsu mācības Jelgavā, cer nākotnē nodrošināt gan slimnīcu, gan arī pārējās pilsētas veselības aprūpes iestādes un uzņēmumus ar vidējo medicīnisko personālu. «Kā rāda pieredze, bieži vien tie, kuri šo profesiju apgūst Rīgā, tur arī uzsāk darba gaitas. Ceram, ka mūsu studenti pēc izglītības iegūšanas turpinās darbu Jelgavā,» saka A.Ķipurs, papildinot, ka vidējā personāla jautājums arī slimnīcai nākotnē kļūs arvien aktuālāks – šobrīd iestādē nodarbinātas apmēram 150 māsas, taču 60 procenti no viņām jau ir pirmspensijas vecumā.
Janvārī, kad Jelgavā tika izsludināts apmācību piedāvājums, izturot konkursu, studēt par valsts budžeta līdzekļiem, atsaucība bija liela – par studijām interesējās vairāk nekā 100 cilvēku, bet tās uzsāka 47. Topošās medicīnas māsas studē pilna laika klātienes studijās, kas praksē nozīmē trīs mācību dienas nedēļā. Divas no tām ir darba dienas, viena – sestdiena. Jelgavas pilsētas slimnīca studentiem nodrošina mācību telpas, kā arī prakses vietu, bet mācību saturu un procesu koordinē koledžas mācībspēki. Pēc trīs gadu studijām tiks iegūta 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un medicīnas māsas kvalifikācija. Ar šo izglītību medicīnas darbinieki varēs strādāt veselības aprūpes iestādēs vai turpināt studijas, iegūstot profesionālo bakalaura grādu un specializāciju, piemēram, bērnu aprūpes māsas, ambulatorās aprūpes māsas, ķirurģiskās aprūpes vai anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsas kvalifikāciju.
Jelgavā medicīnas māsas profesiju šobrīd apgūst dažādu jomu pārstāves – skaistumkopšanas speciālistes, tirdzniecībā, ēdināšanas jomā un ražotnēs strādājošās, pedagoģes, bijušās uzņēmējas un māmiņas. Arī motivācija mācīties viņām ir atšķirīga – kādai medicīnas nozare ir sen lolots sapnis un aicinājums, kuru beidzot izdevies realizēt, pateicoties bezmaksas studijām Jelgavā, ko iespējams apvienot ar darbu un ģimeni. Kāda ļāvusies aicinājumam apgūt ko jaunu, pārbaudot, vai māsu ikdiena varētu kļūt par profesiju vai drīzāk tās būs tikai vērtīgas zināšanas, ko vajadzības gadījumā pielietot ģimenē. Vēl kādai tā ir iespēja iegūt medicīnisko izglītību, kas nepieciešama pakalpojumu klāsta paplašināšanai skaistumkopšanas jomā. 95 procenti kursa «Māszinības» studenšu «Jelgavas Vēstnesim» atzina, ka nākotnē redz sevi, strādājot par medicīnas māsu slimnīcā vai poliklīnikā.
LU Rīgas Medicīnas koledžas Māszinību nodaļas vadītāja Linda Alondere stāsta, ka sadarbība ar reģionālajām slimnīcām koledžā realizēta arī iepriekš. Kā liecina pieredze, iespēju mācīties reģionos bieži vien izmanto vidēja gadagājuma cilvēki. «Praksē redzam, ka studijas galvaspilsētā pārsvarā izvēlas gados jaunie, bet vidēja vecuma interesenti – līdz 50 gadiem –, kuri bieži vien ir strādājoši ģimenes cilvēki, labprāt izmanto iespēju mācīties tuvāk mājām. Šāda situācija ir arī Jelgavā,» tā viņa.
L.Alondere atklāj, ka studentu, kuri pārtrauc mācības, skaits gan reģionos, gan galvaspilsētā ir līdzīgs. «Visbiežāk lēmums pārtraukt mācības tiek pieņemts jau pirmajā kursā. Ir cilvēki, kuriem padodas un patīk teorētiskās mācības, tomēr, sākoties praksei, saprot, ka nespēj veikt medicīniskas manipulācijas. Tāpat, lai mācītos un spētu uztvert mācību vielu, jābūt ļoti organizētam – jārod laiks arī mācībām mājās, bet strādājošajiem un ģimenes cilvēkiem tas bieži vien ir izaicinājums,» vērtē L.Alondere. Pēdējos gados mācības pabeidz aptuveni divas trešdaļas studentu, no tiem profesijā strādāt paliek aptuveni 60 procenti.
Šobrīd topošās medicīnas māsas Jelgavā aizvada teorētiskās nodarbības, bet jau februārī sāksies prakse Jelgavas pilsētas slimnīcas nodaļās. Līdz šim mācības kursā pārtraucis viens cilvēks.
«Jelgavas Vēstnesis» uzklausa topošo Jelgavas medicīnas māsu viedokļus, lai izprastu viņu motivāciju apgūt medicīnas māsas profesiju un uzzinātu, vai jauno speciālistu apmācības ar valsts atbalstu nākotnē varētu palīdzēt nodrošināt Jelgavas pilsētas ārstniecības iestādēs vidējo medicīnisko personālu.
Biruta Kulmane:
«Es šajā mācību grupā esmu vecākā topošā medicīnas māsa, bet mani tas nesatrauc! Strādāt medicīnas jomā gribēju jau jaunības gados, bet tad nebija iespēju, jo visu noteica dzīves apstākļi – 23 gadu vecumā piedzima pirmais bērniņš, bet pēc tam biju ilgā dekrēta atvaļinājumā ar vēl trīs bērniem. Pamata rūpes bija bērnu audzināšana un darbs, lai varētu nodrošināt visu nepieciešamo, un šādās situācijās darbus nešķiro – dara to, kur var nopelnīt. Patiesībā jau jebkuram darbam ir sava garoziņa – tieši šī iemesla dēļ es nemeklēju profesiju, kurā būtu viegli, jo viegli nav nekur. Jautājums ir par to, kas pašam sirdij tuvāks. Piemēram, šobrīd strādāju veikalā par pārdevēju, un, manuprāt, medicīnas nozare daudz neatšķiras: tas arī ir darbs ar cilvēkiem, kuri ne vienmēr mēdz būt laipni, tā arī ir liela fiziska slodze… Tiesa, uzsākot mācības, mazliet baidījos, cik veiksmīgi sanāks tikt līdzi apjomīgajai mācību vielai, tomēr mani iedrošināja manas meitas – viena ir ķirurģe, otra – farmaceite. Šobrīd cītīgi mācos, bet to, cik labi man veiksies ikdienas darbā, redzēsim februārī, kad sāksies prakse. Nākotnē gribētu strādāt par māsiņu slimnīcā vai pilsētas poliklīnikā.»
Nataļja Tesjolkina:
«Īsumā par mani: esmu pavāre konditore, kura aizgājusi no profesijas veselības problēmu dēļ un strādā kosmētikas veikalā. Mana mamma savulaik bija medicīnas māsa, un viņa uzreiz brīdināja, ka šī profesija nav no tām vieglākajām. Tas ir darbs ar cilvēkiem, atbildība par pacientu veselību un liela fiziska slodze. Zinu, ka šobrīd valstī aktīvi tiek apspriestas arī nozares problēmas – algas jautājums, personāla trūkums, izdegšana –, bet tādas ir teju katrā profesijā. Kad izlēmu par labu studijām, kas no manis tikvien prasa kā manu laiku un cītīgu mācīšanos, izvērtēju ieguvumus. Svarīgākais no tiem – medicīnas māsas profesija ir ar pievienoto vērtību gan pacientiem, kuriem ir vajadzīga aprūpe, gan pašai medicīnas māsai un viņas ģimenei. Tās ir pamata zināšanas par medikamentiem, pirmo palīdzību. Galu galā – šī izglītība var noderēt arī skaistumkopšanas nozarē! Šobrīd esmu patīkami pārsteigta par viegli uztveramu un dinamisku mācību procesu, jo teoriju mums pasniedz gan koledžas mācībspēki, gan slimnīcas ārsti, kuri rada patīkamu priekšstatu par medicīnas māsu darbu un ikdienas vidi!»
Kristīne Cimermane:
«Pēc pirmās izglītības esmu sociālā darbiniece, bet ilgi šajā profesijā nenostrādāju – aizgāju bērna kopšanas atvaļinājumā, pievērsos ģimenes dzīvei un pakāpeniski atskārtu, ka darbības lauks jāmaina. 30 gadu vecumā apzinājos, ka medicīnas studijas būtu jaunības sapņu piepildījums, tomēr pragmatiskā pieeja ņēma virsroku – nodomāju: kurš tad iet mācīties medicīnu 30 gadu vecumā?! Vēl jo vairāk – praktiski tas nozīmētu pilna laika studijas piecas dienas nedēļā bez jebkādas iespējas paralēli strādāt. Taču es esmu ģimenes cilvēks, kam jāpelna iztika. Tā lēmu par labu izglītības jomai, mācības apvienojot ar darbu. Šobrīd mans pedagoģes stāžs ir jau 20 gadu, tomēr jāatzīst: lai gan ilgu laiku tas bija mans sirdsdarbs, pienācis brīdis pārmaiņām. Kad uzzināju par iespēju apgūt medicīnas māsas profesiju, turklāt bezmaksas studijas Jelgavā apvienojot ar pamata darbu, šaubu man nebija. Tā beidzot ir taustāma iespēja realizēt sevi medicīnā! Un mans nu jau pieaugušais dēls, kurš mācās par ārstu, ir liels atbalsts.»
Sanita Borisova:
«Medicīnas nozarē nokļuvu salīdzinoši negaidīti, jo pēc izglītības esmu ekonomiste. Vairākus gadus vadīju uzņēmumu, kas specializējās auto rezerves daļu pārdošanā, bet pienāca brīdis, kad tas beidza pastāvēt, jo sevi neatpelnīja, un man bija jāmeklē alternatīvas. Šogad kā sanitāre esmu uzsākusi darba gaitas slimnīcā «Ģintermuiža». Mana darba ikdiena saistīta ar pacientu aprūpi – viņus apkopju, pabaroju, pavadu uz procedūrām. Jā, ir smagi, īpaši diennakts maiņās, bet pārsteidzošā kārtā man patīk – es gūstu lielu gandarījumu, palīdzot cilvēkiem. Ņemot vērā, ka man nav medicīniskās izglītības, par profesionālo izaugsmi slimnīcā nemaz nevarēja būt runas, bet sākt mācīties šķita pārāk sarežģīti – studijas Rīgā, kas turklāt nav apvienojamas ar darbu, jārēķinās ar papildu izmaksām… Kad uzzināju par iespēju mācīties Jelgavā trīs dienas nedēļā ar valsts atbalstu, tas bija viennozīmīgs lēmums: es zinu, kas mani sagaida nozarē, un esmu tam gatava! Pēc mācībām tikai atliks pieņemt lēmumu, kur strādāt. Šobrīd domāju, ka mana nākamā darbavieta varētu būt pilsētas slimnīca, piemēram, Ķirurģijas nodaļa.»
Agrita Sipoviča:
«Mans stāsts ir visnotaļ klasisks: pēc vidusskolas nezināju, ko vēlos mācīties, un sāku strādāt. Bet vēlāk, kad jau apzinājos savas intereses, man bija ģimene un līdz ar to arī ierobežotas iespējas kardināli mainīt savu ikdienu. Man ļoti interesē medicīna, bet ilgus gadus tas bija nesasniedzams mērķis, jo studijas nebija iespējams apvienot ar darbu, bet nestrādāt nevarēju, jo jānodrošina iztika sev un bērniem. Cik reižu braucu uz Atvērto durvju dienu Medicīnas koledžā, katru reizi saprotot, ka mācības ar darbu man neizdosies apvienot! Tas bija kā apburtais loks. Bet nu, pateicoties iespējai mācīties bez maksas, turklāt vien divas darba dienas nedēļā, beidzot esmu no tā izkļuvusi. Šobrīd turpinu strādāt ražotnes laboratorijā – tur sveru ķīmiskās vielas, kuras vēlāk ģeneratorā pārtop par tīrīšanas līdzekļiem, – un pamazām domāju, kāda būs mana ikdiena slimnīcā kā medicīnas māsai. Atalgojuma ziņā manā dzīvē nekas nemainīsies, bet tas vairs nebūs maizes darbs, bet gan sirdsdarbs!»
Dina Netlova:
«Manā dzīvē pienāca brīdis, kad pati sev noteicu: tā vairs nevar, kaut kas steidzami jāmaina. Esmu mācījusies par viesmīli, vairākus gadus arī strādāju šajā profesijā, līdz nolēmu mainīt nozari un aizgāju strādāt uz lielveikalu. Darbs fiziski un morāli bija ļoti smags, un es sapratu: ja negribu šajā vidē pavadīt visu atlikušo dzīvi, jāsāk mācīties. Apzinot interesējošās jomas un profesijas, uzzināju par medmāsu studijām. Šī iespēja mācīties ar valsts atbalstu bija kā dāvana īstajā vietā un laikā! Man interesē medicīna, turklāt domāju, ka to sagaida pozitīvas pārmaiņas. Jomā, kur ir ievērojams darbinieku trūkums, katrs speciālists ir zelta vērts. Kāpēc gan neapgūt profesiju, kurā būšu uz izķeršanu? Turklāt medicīnas māsas izglītība ir pamats, kas sniedz gana plašas profesionālās izaugsmes iespējas nākotnē. Arī visi šīs profesijas zemūdens akmeņi mani nebiedē – esmu pietiekami daudz strādājusi smagu darbu, lai zinātu, ka fiziskas un morālas izturības man noteikti netrūks!»
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
26.8 °C,
4.6 m/s,
45.8 % 
26.8 °C,
4.6 m/s,
45.8 %