22. oktobrī Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja rīkojumu, kurā atzīts: «Jelgavas pilsētas pašvaldības paredzētā darbība – transporta pārvada (tilta) izbūve pār Lielupi un Driksas upi – ir vienīgais risinājums pilsētas satiksmes organizācijas, kā arī pilsētas ziemeļu daļas sociālās un ekonomiskās attīstības nodrošināšanai.» Tas nozīmē, ka dota zaļā gaisma jauna tilta projektēšanai Jelgavā.
Vienlaikus saskaņā ar likuma «Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām» 43. panta sesto un desmito daļu un Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumu Nr.300 «Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju («Natura 2000»)» 45. punktu, kā arī pieņemot zināšanai informatīvo ziņojumu «Par Jelgavas pilsētas pašvaldības paredzētās darbības – transporta pārvada (tilta) izbūves pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā – īstenošanu», Ministru kabinets nolēma: «Atzīt, ka transporta pārvada (tilta) izbūve pār Lielupi un Driksas upi Jelgavas pilsētā nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai.»
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka transporta pārvada, kas savienotu Lapskalna–Atmodas ielas krustojumu un Kalnciema ceļa–Loka maģistrāles krustojumu, izbūves mērķis ir atrisināt Jelgavas satiksmes organizācijas problēmas, kā arī radīt priekšnosacījumus, lai apkārtējā teritorijā varētu attīstīties uzņēmējdarbība. Tilta izbūve ir nozīmīga, domājot gan par bijušā lidlauka, gan citu industriālo teritoriju atdzīvināšanu, pilsētas centra atslogošanu no tranzīta transporta un arī veloceliņu tīkla attīstību. Pašreizējā Lielupes tilta kapacitāte ir 26 000 transportlīdzekļu diennaktī, bet jau šobrīd to diennaktī šķērso vairāk nekā 35 000 transporta vienību. Tāpat, modelējot nākotnes perspektīvas, eksperti secinājuši, ka ik gadu transporta plūsma mūsu pilsētā pieaug vidēji par diviem procentiem. Pēdējos gados vien reģistrēto auto skaits pilsētā audzis par 10 procentiem, bet cilvēku braukšanas biežums dažādās pilsētas ielās audzis par 10–50 procentiem. Līdz ar to, neizbūvējot tiltu, tuvākajos gados trokšņu līmenis pilsētas centrā pieaugs par 14 procentiem.
Taču, tā kā daļu no tilta posma plānots realizēt dabas liegumā «Lielupes palienes pļavas», kas ietverts Eiropas īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā «Natura 2000», bija nepieciešams izstrādāt ietekmes uz vidi novērtējumu. To pēc pašvaldības pasūtījuma veica SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment». Eksperti, izvērtējot dabas vērtības, atzina, ka, nodrošinot kompensējošus pasākumus, kas ļauj saglabāt dabas vērtības, tilta būvniecība pār dabas lieguma teritoriju ir pieļaujama. Apjomīgajā ziņojumā norādīts, ka šī vieta tilta būvniecībai ir vienīgā alternatīva pilsētā, jo citi risinājumi nespētu tik efektīvi samazināt arvien pieaugošo transporta plūsmu pilsētas centrā, kas rada vides piesārņojumu un pārsniedz pieļaujamās trokšņu normas. «Līdz ar to ir skaidri redzams, ka sabiedrības ieguvumi, realizējot šo ieceri, pārsniedz zaudējumus,» iepazīstinot jelgavniekus ar veikto novērtējumu, aprīlī uzsvēra «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» valdes locekle Aiga Kāla.
Pēc tam, kad 27. aprīlī noslēdzās ziemeļu šķērsojuma ietekmes uz vidi ziņojuma sabiedriskā apspriešana, Vides pārraudzības valsts birojs to izskatīšanai iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas savukārt pēc tam to iesniedza izskatīšanai valdībā. «Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums nozīmē, ka valdība akceptē Jelgavas pašvaldības ieceri un jauna tilta būvniecība pašvaldības paredzētajā vietā, ievērojot visus ziņojumā iekļautos dabas vērtību saglabāšanas nosacījumus, ir iespējama,» skaidro Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte.
Tagad, kā to paredz kārtība, Ministru kabinets par pieņemto lēmumu informēs Eiropas Komisiju, vienlaikus Vides pārraudzības valsts birojam pēc pieņemtā lēmuma jāsagatavo ietekmes uz vidi gala ziņojums. Nākamais solis – Jelgavas domei būs jāpieņem lēmums par tilta būvniecību.
Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva
26.8 °C,
4.6 m/s,
45.8 % 
26.8 °C,
4.6 m/s,
45.8 %