Pilsētā

Pagājušajā nedēļā Saeimas sēdē deputātu vairākums nobalsoja par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotā un Ministru kabineta (MK) atbalstītā likumprojekta «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums» tālāku virzību, kas paredz Jelgavas pilsētu apvienot ar Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu. Līdzīgi kā MK sēdē, arī Saeimas sēdē garas debates par šo jautājumu nenotika – 71 deputātam balsojot «par», tālāka likumprojekta virzība tika uzticēta Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kas jau šonedēļ likumprojektu skatīja komisijas sēdē.

Neskatoties uz to, ka jau 12. septembrī
Jelgavas dome pieņēma lēmumu neatbalstīt VARAM virzīto
administratīvi teritoriālās reformas modeli, kura rezultātā Jelgava
zaudētu republikas nozīmes pilsētas statusu, un nekavējoties par
domes lēmumu informēja gan atbildīgo ministriju, gan valdību, gan
Saeimu, līdz šim reformas virzītāji ir ignorējuši domes viedokli,
vēl vairāk – ministrs Juris Pūce publiski pat izteicies, ka tikai
15. oktobrī uzzinājis par Jelgavas domes vēlmi neveidot kopīgu
pašvaldību ar apkārt esošajiem novadiem. Pēc balsojuma Saeimā
Jelgavas pašvaldība atkārtoti informēja Saeimu un arī Saeimas
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, aicinot saglabāt Jelgavai
nacionālas nozīmes pilsētas statusu. Arī Jelgavas novada dome un
Ozolnieku novada dome neatbalsta šādu reformas modeli un nepiekrīt
abu novadu apvienošanai ar pilsētu. «Neesam pret reformu, bet esam
pret lielās pilsētas statusa zaudēšanu,» uzsver Jelgavas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Kā akcentē reformas virzītāji, pašvaldību
apvienošanas mērķis ir «izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas
administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām». «Taču šā
brīža reformas modelis norāda uz pretējo. Rēzekne, kas pašlaik pēc
daudziem ekonomikas rādītājiem starp esošajām deviņām republikas
pilsētām ieņem pēdējo vietu, tiek saglabāta kā atsevišķa
pašvaldība, savukārt Jelgavai, kuras piesaistītās ārvalstu
investīcijas gandrīz desmitkārt pārsniedz Rēzeknes rādītājus, kurā
bezdarba līmenis ir divarpus reizes zemāks, kura teritorijas
attīstības indeksā ieņem 4. vietu starp republikas pilsētām un
kuras pašvaldības budžeta ieņēmumi nepārsniedz izdevumus, paredzēts
atņemt republikas nozīmes pilsētas statusu. Un tad rodas jautājums
– kā reformas rezultātā Rēzekne kļūs par ekonomiski spēcīgu
pašvaldību? Vai to iecerēts panākt, apturot Jelgavas attīstību?»
jautā A.Rāviņš, papildinot, ka VARAM savā sagatavotajā materiālā
norāda: «Rēzekne un tai piegulošās pašvaldības ir vienas no
lielākajām dotāciju saņēmējām no pašvaldību izlīdzināšanas fonda,
jo iedzīvotāju maksātais ienākuma nodoklis nespēj segt pašvaldību
augošos izdevumus.»

«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka tikai
dienu pirms Ministru kabineta (MK) sēdes, kurā bija paredzēts
skatīt VARAM sagatavoto likumprojektu «Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likums», pēkšņi koalīcijas partneri vienojās, ka
līdztekus Rīgai un Jūrmalai kā lielās pilsētas ar atsevišķu
pašvaldību tiek saglabātas arī Rēzekne, Daugavpils un Liepāja, bet
ne Jelgava. Jelgavas domes priekšsēdētājs uzsver, ka šāds
nepārdomāts un vienas dienas laikā mainīts reformas modelis norāda
uz ministrijas nespēju izprast situācijas nozīmīgumu. 

Šobrīd lielo pilsētu pašvaldības jau
uzsākušas darbu pie nākamā ES plānošanas perioda (2021.–2027. gads)
attīstības programmu izstrādes. Plānošanas dokumenti nepieciešami
gan ES fondu finansējuma, gan arī citu investīciju piesaistei.
Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums par Eiropas
Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu
pieejamību paredz pastiprinātu uzmanību pievērst pilsētu teritoriju
attīstībai – ilgtspējīgai pilsētattīstībai. Regulas priekšlikumā
noteikts, ka valsts līmenī vismaz sešus procentus no ERAF
līdzekļiem piešķir ilgtspējīgai pilsētattīstībai. «Ja Jelgava zaudē
republikas nozīmes pilsētas statusu, tā var zaudēt arī iespēju
piesaistīt lielajām pilsētām paredzētos ES fondu līdzekļus. Šos
līdzekļus apgūs Rēzekne, Liepāja, Daugavpils, Rīga un Jūrmala, bet
Jelgava kā šobrīd ceturtā lielākā pilsēta valstī kļūs konkurēt
nespējīga ne tikai Latvijā, bet arī salīdzinājumā ar citām Eiropas
valstu pilsētām. Mēs nevarēsim konkurēt pat ar mūsu kaimiņvalstu
Lietuvas un Igaunijas pilsētām, kurām joprojām būs iespēja
pretendēt uz šo finansējumu. Tas nozīmē, ka, piemēram, Jelgava
nevarēs turpināt attīstīt pilsētas infrastruktūru tādā apjomā kā
līdz šim, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, un rezultātā
uzņēmējs savas investīcijas izvēlēsies ieguldīt un jaunas darba
vietas radīt, teiksim, netālu esošajos Šauļos, kam šādas iespējas
nebūs atņemtas,» norāda domes priekšsēdētājs.

Jāpiebilst, ka šajā ES fondu plānošanas
periodā (2014.–2020. gads) deviņām republikas nozīmes pilsētām
integrēto teritoriālo investīciju specifisko atbalsta mērķu
finansējums kopā veidoja 269 923 662 eiro, bet Jelgavas pilsēta 15
projektu realizācijai kopā piesaistījusi 27 952 571 eiro. Tas
Jelgavai ļauj īstenot tādus nozīmīgus projektus kā uzlabot piekļuvi
Rubeņu ceļa industriālajai zonai; rekonstruēt Neretas, Prohorova un
Garozas ielu un veikt Lielupes industriālās degradētās teritorijas
sakārtošanu; uzlabot infrastruktūru Amatu vidusskolā; rekonstruēt
Valsts ģimnāziju, paaugstināt energoefektivitāti sešās pašvaldības
ēkās; restaurēt ēkas vecpilsētā; sakārtot Pilssalas ielas degradēto
teritoriju.

«Reformas virzītāji sola līdzekļu ekonomiju,
apvienojot pašvaldības, taču jelgavniekam tas nozīmēs saņemt mazāk.
Tāpēc Jelgava nevar atbalstīt reformas virzību šādā modelī,»
akcentē A.Rāviņš.

Saeimas komisija sola uzklausīt
pašvaldības

«Neskaidri kritēriji, procesa gaitā mainīti
spēles noteikumi – tādas situācijas nav pieļaujamas, izstrādājot
likumprojektu,» uzsver Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga, kuras vadītajai komisijai
tagad uzticēts tālāk virzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto
vietu likuma projektu. Komisija, pirms skatīt likumprojektu pēc
būtības, šonedēļ sēdē atbilstoši Eiropas Vietējo pašvaldību hartai
solīja uzklausīt pašvaldību viedokļus.

«Jā, arī es Saeimas sēdē balsoju par
likumprojekta tālāku virzību, bet ne jau tāpēc, ka atbalstītu
sagatavoto likumprojektu. Nesūtījām to atpakaļ Ministru kabinetam
tikai tāpēc, ka neredzam ministriju ieinteresētību šī jautājuma
risināšanā. Šajā situācijā redzams, ka atbildīgā ministrija – VARAM
– un ministrs Juris Pūce bija nolēmis visu smagumu novelt uz
Saeimu,» skaidro I.Goldberga.

Komisijas priekšsēdētāja stāsta, ka, pirms
izlemt, kāds administratīvo teritoriju iedalījums turpmāk pastāvēs
mūsu valstī, būtu svarīgi saņemt atbildes uz virkni neskaidru
jautājumu. «No atbildīgajām ministrijām gribam saprast, kā notiks
vēlēšanas, tāpat tiek solīts jauns vietējo pašvaldību likums, kuru
mēs šobrīd neredzam. Jāsaprot arī, kā nozaru ministrijas, piemēram,
Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, redz savas
jomas attīstību administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Un
tikai tad būtu pamats runāt par pašvaldību apvienošanu,» spriež
I.Goldberga.

Arī situāciju, kad Rēzekne, Daugavpils un
Liepāja dienu pirms MK sēdes, pēkšņi koalīcijas partneriem
vienojoties, kļuva par atsevišķām pašvaldībām, bet Jelgavu joprojām
paredzēts apvienot ar Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu,
I.Goldberga komentē īsi: «Valdība klaji parādīja nekonsekvenci
lēmuma pieņemšanas procesā, un šāda procedūra nav pieņemama. Jācer,
ka rezultātā, pieņemot likumu, saprāts uzvarēs.»

Šonedēļ sēdē komisija nolēma virzīt
likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, vienlaikus
aicinot noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 7. janvārim.
«Paredzu, ka priekšlikumu būs daudz un diskusiju process varētu būt
ilgs,» tā I.Goldberga.