Jebkurš drons neatkarīgi no izmēra un svara ir bezpilota gaisa kuģis. Tā lietojumu regulē gan jaunie MK noteikumi, gan likums «Par aviāciju», gan arī ES regula, un prasības attiecas uz ikvienu, kas veic lidojumus ar dronu. Būtiski uzsvērt, ka noteikumi drona izmantošanu nosaka galvenokārt atkarībā no tā izmēra un lidojuma riska pakāpes – paaugstināta riska lidojumiem nepieciešams ne vien nokārtot pilota eksāmenu, bet pat apdrošināt lidojumu. Taču joprojām ir iespēja dronu bez papildu saskaņojumiem izmantot savām vajadzībām un privātās teritorijās.
Pirmā dronu kategorija ar specifiskiem ierobežojumiem ir tie, kuru pacelšanās masa ir no 250 gramiem līdz 1,5 kilogramiem. Šajā kategorijā ietilpst lielākā daļa biežāk lietoto dronu. To lidojumos jāievēro vismaz 30 metru horizontāla distance no trešajām personām un maksimālais ātrums 19 metri sekundē. Tāpat ar to atļauts bez saskaņošanas lidot virs autoceļiem, tiltiem, elektrotīkliem, dzelzceļiem un kapsētām, taču tikai gadījumos, ja tiek lidots ne zemāk kā 50 metrus virs objekta.
Savukārt, ja drons sver 1,5–25 kilogramus, tad lidojuma ātrums nedrīkst pārsniegt 36 metrus sekundē un jāievēro vismaz 150 metru horizontālā distance no trešajām personām, jebkādām būvēm un atpūtas zonām. Ar šādu dronu bez saskaņošanas ir aizliegti lidojumi tuvāk nekā 50 metru attālumā no autoceļiem, tiltiem, elektrotīkliem, dzelzceļa un kapsētām, bet pašam pilotam jāievēro divu metru distance no citiem cilvēkiem un obligāti jānodrošina, lai drons ir redzamības zonā.
Tāpat uz visiem droniem attiecas 120 metru maksimālā augstuma ierobežojums un minimālā – 50 metru – distance no cilvēku pulcēšanās vietām, kā arī jāievēro vismaz 500 metru distance no militāriem objektiem, ieslodzījuma vietām un karakuģiem un 1–5 kilometru attālums no lidlaukiem atkarībā no to klasifikācijas.
Augsta riska lidojumi – tikai pēc prasmju pārbaudes
Jebkura lidojuma atkāpe no minētajām normām uzskatāma par paaugstināta riska lidojumu. Tāpat paaugstināts risks ir lidojumiem, kurus veic diennakts tumšajā laikā, sliktos laikapstākļos vai virs cilvēku pulcēšanās vietām. Ja plānots šāds lidojums, pilotam obligāti jāsaņem atļauja no Civilās aviācijas aģentūras (CAA), un tā tiek izsniegta tikai tām personām, kas nokārtojušas pilotēšanas eksāmenu un saņēmušas tālvadības pilota identifikācijas numuru.
Eksāmenam ir teorētiskā un praktiskā daļas. Teorija tiek kārtota testa veidā klātienē CAA birojā, pirms tam piesakoties pa e-pastu caa@caa.gov.lv. Testā iekļauti 30 jautājumi par bezpilota gaisa kuģu lietošanas regulējumu, gaisa telpu, veicamajām darbībām un citiem aspektiem. Savukārt praktiskā daļa ietver sarunu par lidojuma plānošanu, kam seko praktiska sagatavošanās lidojumam un manevru izpilde. Lidojumu katrs pilots veic ar savu dronu, un tas notiek Ķekavas novada Baložu lidlaukā.
CAA komunikācijas vadītājs Aivis Vincevs skaidro, ka, nokārtojot eksāmenu, drona pilots ir tiesīgs iegūt atļauju paaugstināta riska lidojumu veikšanai. Lai to saņemtu, jāiesniedz iesniegums, kurā pilots izvērtē potenciālos lidojuma riskus. «Veicot risku izvērtējumu, drona pilots ieplāno situācijas, kādās drons tiks vadīts, un ar tām saistītos riskus. CAA šo iesniegumu izskata un nosaka, kādas atkāpes no lidojumu noteikumiem ir pieļaujamas, pēc kā tiek izsniegta ilgtermiņa atļauja,» stāsta A.Vincevs, turpinot: «Atļaujā tiek uzskaitītas situācijas, kādās dronu ļauts pilotēt paaugstināta riska apstākļos. Ja iesniegumā pilots ir ieplānojis dronu lidināt tikai savā pagalmā, bet vēlāk izdomā, ka grib filmēt pilsētas svētkus, nepieciešams jauns iesniegums, kuru atkal pārskatām.»
Iesnieguma paraugs pieejams MK noteikumu Nr.368 pielikumā. Atļauju pieteikumus izskata 20 dienu laikā, un tas nozīmē, ka pieprasījums jāiesniedz ne vēlāk kā 21 dienu pirms pirmā paredzētā lidojuma. Šobrīd izsniegtās atļaujas ir derīgas līdz 2021. gada 1. jūlijam, taču, regulējumam mainoties, tiks noteikti jauni atļauju termiņi, kas nozīmēs, ka šobrīd atļaujas ieguvušajiem pilotiem nāksies tās atjaunot.
Jelgavnieks Dmitrijs Smirnovs ir viens no pirmajiem drona pilotiem Latvijā, kurš nokārtoja tālvadības pilota eksāmenu. Viņš ar drona pilotēšanu nodarbojas jau piecus gadus. Prasību par eksāmenu Dmitrijs vērtē pozitīvi. «Pirms braucam ielās ar mašīnu, mēs taču vispirms iemācāmies to vadīt un pierādām savas prasmes! Lidojot ir svarīgi, ka zini, ko dari, jo bojāta tehnika ir viena lieta, bet cilvēka dzīvība un veselība ir daudz svarīgāka,» spriež D.Smirnovs. Viņaprāt, eksāmens nav sarežģīts, ja ir izpratne par noteikumiem: «Biju pirmajā eksāmena grupā. Tā teikt, izmēģinājuma trusītis. Bijām 20 cilvēki, un visi eksāmenu arī nokārtoja. Sākumā notika teorijas pārbaude, lai parādītu, ka saprotu noteikumus, un tad kārtoju praktisko daļu.» Šobrīd D.Smirnovs turpina savu hobiju, filmējot Jelgavu no putna lidojuma un iemūžinot arī pilsētas pasākumus.
Jāpiebilst, ka jaunie noteikumi paredz: paaugstināta riska lidojumus var veikt tikai 18 gadus sasniegušas personas. No 16 gadiem atļauts pilotēt dronus bezriska lidojumos, tāpat noteikumi nosaka: personām, kas jaunākas par 16 gadiem, atļauts pilotēt tikai tādu dronu, kura masa nepārsniedz puskilogramu un kas nevar sasniegt lielāku augstumu par 50 metriem. 16 gadu veca persona var būt arī novērotājs paaugstināta riska lidojumiem, asistējot pilotam. Tiesa, gan pilotam, gan novērotājam jābūt identificējamam, valkājot atstarojošo vesti, bet informācijai par pilotu jābūt norādītai arī uz lidaparāta.
Drons jāapdrošina
Paaugstināta riska lidojumi pilotam uzliek arī finansiālu atbildību par iespējamiem zaudējumiem, ko drons var radīt. Jaunais MK regulējums nosaka obligātas apdrošināšanas prasības un minimālo atbildības limitu atkarībā no drona pacelšanās masas. No 250 gramiem līdz 1,5 kilogramiem smags drons, sākot ar nākamo gadu, obligāti jāapdrošina ar atbildības limitu 150 000 eiro apmērā. Savukārt jau šobrīd prasības paredz paaugstināta riska lidojumiem apdrošināt no 1501 grama līdz pieciem kilogramiem smagu dronu ar 500 000 eiro atbildības limitu, bet droniem ar pacelšanās masu virs pieciem kilogramiem atbildības limits sasniedz jau miljonu eiro.
Ja nav paredzēti paaugstināta riska lidojumi, droni līdz 1,5 kilogramiem nav jāapdrošina. Taču, ja to svars pārsniedz 1,5 kilogramus, apdrošināšana nepieciešama. Šajā gadījumā atbildības limita prasības ir noteiktas atkarībā no bezpilota lidaparāta pacelšanās masas – tieši tāpat kā tas ir ar paaugstināta riska lidojumiem. Tas nozīmē, ka pilotiem jārēķinās ar papildu izdevumiem apdrošināšanai, kas var sasniegt arī vairākus simtus eiro.
Kad nepieciešams saņemt arī pašvaldības atļauju?
Veicot paaugstināta riska lidojumus infrastruktūras objektu tuvumā vai virs cilvēku pulcēšanās vietām, nepietiek vien ar CAA izsniegtu atļauju – lidojums jāsaskaņo arī ar objekta īpašnieku vai pasākuma rīkotāju. Piemēram, vēloties dronu izmantot Jelgavas pilsētas pasākumu laikā, nepieciešams saņemt arī pilsētas pašvaldības atļauju.
Jelgavas pašvaldības pārstāve Rita Ličāgina-Timofejeva informē, ka pilsētā dronu paaugstināta riska lidojumi jāpiesaka domes Klientu apkalpošanas centrā klātienē vai pa e-pastu dome@dome.jelgava.lv. Iesniegumā jānorāda plānotā lidojuma laiks, vieta, kā arī bezpilota gaisa kuģa tehniskie parametri, ieskaitot fotogrāfijas. Iesniegumam pievieno arī CAA atļauju par paaugstināta riska lidojumu. Pašvaldībai plānotais lidojums jāpiesaka vismaz 10 dienas pirms tā veikšanas, un atļaujai obligāti jābūt līdzi arī lidojuma laikā. Par katru saskaņoto lidojumu tiek informēta Jelgavas Pašvaldības policija un Valsts policija.
Līdz šim pilsētā nav sastādīts neviens protokols par nesaskaņotu dronu pilotēšanu, nav saņemtas arī iedzīvotāju sūdzības, norāda Pašvaldības policijas pārstāve Sandra Reksce.
Kopumā šogad pašvaldība ir izsniegusi 27 atļaujas dronu lidojumiem – vairāk nekā puse bijuši lidojumi pilsētas pasākumos, bet 12 saskaņotie paaugstināta riska lidojumi veikti privātu pasākumu laikā. Jāpiebilst, ka dronu ikdienas darbā izmanto arī Pašvaldības operatīvās informācijas centrs, kas lidaparātu lieto visu veidu operatīvajam monitoringam – sākot no ledus iešanas upēs un beidzot ar ugunsgrēkiem.
Jelgavā, tāpat kā citur Latvijā, spēkā ir noteikumi par vietām, kur drona lidojumiem papildus CAA saskaņojumam obligāti jāsaņem arī objekta īpašnieka vai valdītāja atļauja, – tie galvenokārt ir ar civilo un militāro drošību saistīti objekti. Jelgavā tas ir ugunsdzēsēju depo Dobeles ielā 16, Valsts policijas Zemgales reģiona iecirknis Pētera ielā 5 un Katoļu ielā 8a, Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona ēka Dambja ielā 22, kā arī Jelgavas cietums Palīdzības ielā 3 un 7.
Par nesaskaņotu vai bīstamu drona pilotēšanu piemēro administratīvo sodu no 150 līdz 3000 eiro.
Bezriska lidojumiem atļauja nav vajadzīga
Ievērojot noteiktos pacelšanās masas ierobežojumus un distanču prasības, tostarp no cilvēku pulcēšanās vietām, atļauja drona pilotēšanai arī turpmāk nav nepieciešama. Savā privātīpašumā dronu drīkst pilotēt, taču arī tad jāņem vērā distances ierobežojumi, tostarp attālums no trešajām personām, un ir aizliegta nesaskaņota trešo personu fotografēšana vai filmēšana. «Vietās, kur drona lidojums nevienam netraucē, jāatceras par 120 metru augstuma limitu, kā arī vispārējām drošības normām. Latvijā lielākajā daļā valsts teritorijas ir atļauts dronu pilotēt, nevienam netraucējot un nepārkāpjot noteikumus, bet, protams, noteikumi ir jāzina,» uzsver CAA pārstāvis A.Vincevs.
Ievērojot noteikumus, savā darbā dronu izmanto arī profesionāļi, tostarp Jelgavas fotogrāfs Gunārs Timermanis. Viņš no gaisa fotografē jau divus gadus, jo pēc šādiem kadriem esot audzis klientu pieprasījums. «Pirms dronu sāku izmantot darbā, trenējos, līdz biju pietiekami apguvis tā vadīšanu. Tas, manuprāt, ir vispareizāk: lai lietotu dronu, vajag uzkrāt pieredzi un saprast nianses,» tā G.Timermanis. Fotogrāfs norāda, ka viņam bija nepieciešami aptuveni četri pieci ilgāki treniņa lidojumi, pirms dronu sāka izmantot darbā.
Popularitāte vēl arvien stabila
Kā liecina CAA statistika, šogad Latvijā izsniegtas 79 atļaujas paaugstināta riska lidojumiem. Aģentūra piedalās arī ar droniem saistītu administratīvo lietu skatīšanā, un šogad CAA izskatītas 16 šādas lietas. Tāpat A.Vincevs informē, ka, kopš ieviests pilotu eksāmens, tas ir ļoti pieprasīts – kopš 21. augusta teorētisko pārbaudi nokārtojušas 46 personas, bet praktisko daļu – 88.
Latvijā nav vienotas statistikas par pārdotajiem droniem, taču, kā atzīst drona pilots D.Smirnovs, to pieejamība laika gaitā ir krietni augusi. Droni kļuvuši pieejamāki arī tādēļ, ka daudzi piloti iegādājas jaunu tehniku, savukārt veco par izdevīgu cenu pārdod. «Iznākot jauniem modeļiem, visi grib atbrīvoties no vecās tehnikas, un nonākam situācijā, ka par tālruņa cenu jau var tikt pie drona,» spriež D.Smirnovs, piebilstot, ka tieši vieglā dronu pieejamība un popularitāte ir noteicošais, kāpēc, viņaprāt, nepieciešams stingrāks to izmantošanas regulējums.
24.3 °C,
4.5 m/s,
52.7 % 
24.3 °C,
4.5 m/s,
52.7 %