Pilsētā

«Līdz ar būvniecības procesa digitalizāciju būvniecībā iesaistītajiem būs daudz ērtāk uzraudzīt būvniecības gaitu. Būvniecības informācijas sistēma (BIS) ļaus ne tikai sekot līdzi būvniecības procesam no ierosināšanas stadijas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, bet arī pārliecināties, piemēram, par to, kad daudzdzīvokļu ēkā veikta pēdējā tehniskā apsekošana un kādi ir tās rezultāti,» stāsta Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore Svetlana Mjakuškina. Latvija ir viena no pirmajām valstīm Eiropā, kura būvniecības procesu būs pilnībā digitalizējusi, tādēļ ikviens, kurš iesaistīts būvniecībā, tostarp privātpersonas, tiek aicināts iepazīties ar BIS vietnē bis.gov.lv, kurā no 2020. gada 1. janvāra būs jāpiesaka jebkura būvniecības iecere – sākot no dzīvokļa vienkāršotās atjaunošanas darbiem un beidzot ar lielveikala celtniecību. Būvniecības procesa digitalizācija norit saskaņā ar valsts kopējo digitālās transformācijas procesu, kas attiecas arī uz citiem valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, kuri vienkopus būs pieejami vietnē Latvija.lv.

Būvniecības likums paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra
būvniecības process būs uzsākams tikai elektroniski, izmantojot
BIS, bet jau no šā gada 1. oktobra BIS lietotājiem nodrošina
iespēju  visu būvniecības projekta dokumentācijas apriti veikt
elektroniski. Lai BIS ieviešana noritētu raitāk, BVKB uzsācis
informatīvo kampaņu, ar jauno būvniecības dokumentu aprites kārtību
iepazīstinot nozares profesionāļus un iedzīvotājus.

Kas ir BIS?

BIS ir elektroniska vide, kurā notiek
informācijas aprite starp būvniecības procesa dalībniekiem. Sistēmā
tiek uzturēti būvniecības procesam nepieciešamie reģistri un
nodrošināti ar būvniecības procesu saistītie elektroniskie
pakalpojumi, un to savā ikdienas darbā jau izmanto būvniecības
darbu pasūtītāji, projektētāji, būvnieki, inženiertīklu turētāji,
kā arī valsts un pašvaldību institūcijas. «Pēc būtības būvniecības
procesā iesaistītajiem nekas nemainīsies, būs spēkā visas tās pašas
prasības, kādas bija līdz šim, tikai dokumentu un informācijas
aprite notiks elektroniskajā vidē, kas būs ātrāk un efektīvāk.
Sistēmai varēs pieslēgties, izmantojot Latvija.lv autentifikāciju
ar internetbankas starpniecību vai e-parakstu.  BIS jau šobrīd
ir saistīta ar 15 citām valsts elektroniskajām datubāzēm, un tas
nozīmē, ka, reģistrējoties sistēmā, ikviens varēs iegūt BIS
ievadīto informāciju par savu īpašumu. Pilnībā pārejot uz
elektronisku būvniecības procesu, varēs precīzi izsekot, kādā
stadijā atrodas būvvaldē iesniegtie dokumenti, sistēma uzkrās visu
pievienoto informāciju un sniegs pilnvērtīgu priekšstatu par
īpašuma tehnisko stāvokli, komunikāciju pieslēgumiem un veiktajiem
remontdarbiem. Vienkāršākos būvniecības darbus sistēmā varēs
pieteikt ikviens, un tāpat kā līdz šim pietiks ar veicamo darbu
aprakstu, skici ar piesaisti teritorijas plānam vai apliecinājuma
karti. Sarežģītākos gadījumos, kad nepieciešams arī būvprojekts,
sistēma paredz iespēju pasūtītājam pilnvarot kādu no speciālistiem
darbu veikšanai. Tas nozīmē, ka ēkas vai zemes īpašnieks sniedz
elektronisku pilnvarojumu savā vārdā iesniegt BIS ar būvniecības
procesu saistīto dokumentāciju,» uzsver S.Mjakuškina.

Šobrīd BIS ir pieejami seši reģistri un 30 ar
būvniecību saistīti e-pakalpojumi. Sistēmā ir būvkomersantu,
būvspeciālistu, neatkarīgo ēku energoefektivitātes ekspertu, ēku
energosertifikātu, būvinspektoru un dzīvojamo māju pārvaldnieku
reģistrs. Minētajos reģistros atrodami ar būvniecības jomu
saistītie speciālisti, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija, lai
sniegtu noteiktus būvniecības pakalpojumus, un ar BIS starpniecību,
iepriekš vienojoties, pasūtītājs šos speciālistus var pilnvarot
konkrētu darbu veikšanai. Būvniecības likums paredz, ka būvniecības
ierosinātājs BIS bez notāra starpniecības varēs pilnvarot ne tikai
būvspeciālistu, bet arī jebkuru citu privātpersonu, piemēram,
ģimenes locekli vai juridisko pakalpojumu sniedzēju. Pilnvarotā
persona būs tiesīga virzīt uzsākto būvniecības administratīvā
procesa lietu.

«Lielākais izaicinājums saistībā ar BIS
ieviešanu varētu būt iedzīvotāju, tostarp būvniecības jomā
strādājošo, vispārējais e-prasmju līmenis. Psiholoģiski mums ir
bail no nezināmā, tādēļ bieži vien pārmaiņas uztveram ar bažām. Lai
tās kliedētu, īpašu uzmanību esam pievērsuši lietotāju atbalstam.
Ir izstrādāti pakalpojumu apraksti, lietotāju rokasgrāmata un arī
izglītojošas videopamācības par to, kā strādāt ar sistēmu un kādas
iespējas tā piedāvā. Neviena sistēma nav ideāla, tādēļ joprojām
gaidām ierosinājumus un priekšlikumus no BIS lietotājiem par
nepieciešamajiem sistēmas uzlabojumiem. Konsultācijas par darbu ar
BIS var saņemt, savu jautājumu reģistrējot BIS pieteikumu
reģistrēšanas lapā vai zvanot pa klientu atbalsta tālruni 62004010.
Palīdzēt varēs arī pašvaldību būvvaldēs, bet drīzumā konsultācijas
par BIS būs pieejamas arī valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas
centros,» tā BVKB direktore.

BIS darbības principus var apgūt
semināros un vebināros

Kopumā Latvijā līdz decembrim tiks aizvadīti
15 klātienes informatīvie semināri, kuros par BIS funkcionalitāti
plānots informēt vismaz 1500 sistēmas lietotāju, kā arī 99
tiešsaistes apmācības jeb vebināri un 10 klātienes apmācības
sertificēšanas institūciju deleģētajiem būvspeciālistiem. Dalība
semināros un vebināros ir bez maksas. Vebināri notiek pirmdienās,
trešdienās un piektdienās no pulksten 10 līdz 13.40, un tie
norisināsies līdz 20. decembrim. Savukārt klātienes semināru
apmeklējumam jau pieteicies maksimālais dalībnieku skaits, tādēļ
interesenti ar BIS funkcionalitāti aicināti iepazīties vebināros.
Papildu informāciju par vebināru norisi var iegūt sistēmas
interneta vietnē bis.gov.lv, savukārt videoformātā ar BIS darbības
principiem var iepazīties arī BVKB youtube.com kontā.

Grūtāk būs tiem, kuri vēlēsies būvēt
paši

Pašvaldības, valsts institūcijas un atsevišķi
nozares profesionāļi ar BIS strādā jau kopš 2015. gada, bet no
2020. gada tā būs jālieto ikvienam, kurš vēlēsies veikt pārmaiņas
savā mājoklī, pat tādos gadījumos kā radiatoru nomaiņa vai lielākas
siltumnīcas izbūve piemājas dārzā. Jelgavas pašvaldības Būvvaldes
Komunikāciju sektora vadītājs Dainis Petzāls uzsver, ka neliela
daļa nozares profesionāļu ar sistēmu strādā jau ilgāku laiku, tomēr
vairums joprojām dod priekšroku papīra formātam, tādēļ būvvaldes
pāreju uz digitālo vidi sagaida ar zināmām bažām. «Grūtāk būs
iedzīvotājiem, kuri savus piemājas vai dzīvokļa vienkāršotās
renovācijas darbus līdz šim skaņoja paši. Ja cilvēks vēlēsies
pārbūvēt sētu vai izbūvēt savā pagalmā siltumnīcu, sistēmā būs
jāaizpilda aprakstošā daļa un jāpievieno vizualizācija, kas
piesaistīta teritorijas plānam. Teorētiski to var izdarīt ikviens,
bet praksē visdrīzāk lielākā daļa darbu pasūtītāju pilnvaros
profesionāļus, tādēļ jārēķinās, ka tas var sadārdzināt plānoto
būvniecību. Šaubos, ka cilvēkiem, kuri ikdienā nav saistīti ar
būvniecību, būs pietiekami daudz motivācijas, lai apgūtu, kā
strādāt ar BIS. Paredzam, ka tie, kas vēlēsies ar būvniecību
saistītos dokumentus iesniegt paši, nāks konsultēties uz Būvvaldi.
Ja tie būs atsevišķi jelgavnieki, varēsim palīdzēt, bet, ja šādu
lūgumu būs daudz, būsim spiesti atteikt, jo arī mūsu kapacitāte ir
ierobežota,» tā D.Petzāls, prognozējot, ka nākamgad pašvaldību
būvvaldēm varētu ievērojami pieaugt administratīvais slogs, jo
šobrīd aptuveni 95 procenti no visas Jelgavas pašvaldības Būvvaldē
iesniegtās būvniecības dokumentācijas ir papīra formātā. «Maz
ticams, ka no 1. janvāra būvniecības nozare būs pilnībā gatava
darbam BIS. Piemēram, līdz šim nevienu inženiertīklu izbūves
projektu neesam saņēmuši elektroniskā formātā – ar BIS starpniecību
–, lai gan vairākkārt esam mudinājuši projektētājus to darīt.
Paredzam, ka sarežģījumi varētu būt arī ar tiem projektiem, kuru
izstrāde uzsākta līdz 2020. gada 1. janvārim, jo pasūtītāji
noteikti tos vēlēsies pabeigt un iesniegt kā līdz šim. Līdzīga
situācija veidosies ar jau apstiprinātajiem projektiem, kuros
jāveic izmaiņas,» norāda D.Petzāls. BVKB direktore S.Mjakuškina,
atbildot uz jautājumu par jau iesāktajām būvniecības lietām, gan
uzsver, ka tās varēs pabeigt arī papīra formātā.

Projektu saskaņošana joprojām aizņem
daudz laika

Projektēšanas uzņēmuma «Ēka un būve» pārstāve
Antra Politere piekrīt, ka BIS ieviešana nākotnē varētu atvieglot
dzīvi visiem būvniecības procesā iesaistītajiem, tomēr, viņasprāt,
vēl ir daudz izaicinājumu, lai tā notiktu. «Ar BIS strādājam kopš
2019. gada janvāra, un mūsu pieredze liecina, ka liela daļa no
būvniecības procesā iesaistītajiem vēl nav gatavi strādāt
elektroniskajā vidē. Tas attiecas gan uz pasūtītājiem, gan
komunikāciju turētājiem, gan pašiem būvniekiem. Piemēram, tādi
uzņēmumi kā «Latvijas gāze» un «Sadales tīkls» vēl salīdzinoši
nesen nevarēja nodrošināt visus saskaņojumus elektroniski, un mēs
devāmies pie viņiem klātienē. Sarežģījumus rada arī tas, ka
būvniecības darbu pasūtītāji nav sev izveidojuši e-parakstu, bez
kura strādāt elektroniskajā vidē ir apgrūtinoši un nav iespējams
veikt visas nepieciešamās darbības. Īpaši sarežģīti tas ir
gadījumos, ja klientam nav atvērts konts kādā no Latvijas
komercbankām, lai autentificētos BIS ar Latvija.lv starpniecību. Kā
viens no BIS ieviešanas pozitīvajiem aspektiem tiek minēts
projektēšanas laika samazināšana, tomēr praksē to nevaram
apstiprināt, jo projektu saskaņošana ar komunikāciju turētājiem arī
BIS aizņem ļoti daudz laika. Ja saskaņošanas termiņš tiek noteikts
trīs nedēļas, mums jābūt gataviem, ka pēdējā dienā varam saņemt
negatīvu atbildi, un tas nozīmē, ka pārskaņošana jāsāk no sākuma.
Esam saskārušies arī ar situāciju, kad kādā Latgales pašvaldībā
mums atteica projektu pieņemt BIS. Jāuzsver gan, ka sistēmā
regulāri tiek veikti uzlabojumi un virkne nozares profesionāļu
priekšlikumu no sistēmas funkcionalitātes viedokļa tiek ņemti
vērā,» tā A.Politere.

Savukārt būvniecības SIA «JOE» valdes
loceklis Jurģis Smelters uzsver, ka ar BIS strādā jau kādu laiku un
klienti visus saskaņojumus pilnvaro veikt uzņēmuma pārstāvjiem.
«Piedāvājot savus pakalpojumus, rēķināmies, ka visus saskaņojumus
veiksim paši, tādēļ tas ir iekļauts pakalpojuma cenā un nekādas
papildu izmaksas klientam tā dēļ neveidojas. Gluži otrādi – BIS
mums ļauj strādāt efektīvāk. Sarežģītāk varētu būt tā sauktā vecā
kaluma arhitektiem un būvniecības speciālistiem, kuri e-vidē
nestrādā, – viņiem nāksies mainīt savus paradumus vai arī algot
kādu, kurš vismaz sākumā palīdzēs tikt galā ar BIS. Pāreju uz
digitālu dokumentu apriti būvniecībā vērtējam pozitīvi, jo tas
varētu samazināt projektēšanas darbu izpildes laiku, kuru līdz šim
tērējām, vadājot projektu pa dažādām institūcijām. Lielākais
ieguvums no BIS ir tas, ka projektu vienlaicīgi skaņos vairākas
institūcijas, jo līdz šim tika prasīts iesniegt projekta oriģinālu
un katrs saskaņojums aizņēma zināmu laiku. BIS viss notiks
elektroniski, un institūcijām būs jāiekļaujas likumā noteiktajos
termiņos, kuru ievērošanu kontrolēs sistēma,» skaidro J.Smelters.
«Mums gan nav ilūziju, ka būvniecībā varēsim pilnībā atteikties no
papīra formāta, jo darbu izpildes procesā visdrīzāk ērtāk joprojām
būs ielūkoties izdrukātā projektā, nevis planšetē vai datorā, tomēr
no līdzšinējiem pieciem projekta eksemplāriem papīra formātā
noteikti varēsim atteikties,» tā viņš.

Savukārt Jelgavas pašvaldības iestādes
«Pilsētsaimniecība» vadītājs Māris Mielavs ir pārliecināts, ka BIS
ne vien ietaupa speciālistu laiku darbā pie katra projekta, bet arī
sniedz iespēju līdz minimumam samazināt papīra formāta
dokumentāciju ikdienas darbā. «Līdz šim saskaņošanai mums tika
iesniegts viens projekta eksemplārs un, lai pārliecinātos par
projekta atbilstību mūsu izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem,
speciālisti bija spiesti gaidīt, līdz projektu izskatīs kolēģi.
Šobrīd viss notiek elektroniski un šādu ierobežojumu vairs nav. Ar
dokumentu vienlaicīgi var strādāt visi speciālisti, kam tas
nepieciešams. Pozitīvi ir arī tas, ka par projekta risinājumiem
varam ērtāk pārliecināties dabā, jo BIS ievietotā informācija
jebkurā brīdī ir pieejama gan planšetdatorā, gan mobilajā
telefonā,» tā M.Mielavs. 

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva