Pilsētā

Vairāku desmitu dalībnieku izpildījumā šodien notika vērienīgs kaujas rekonstrukcijas uzvedums «Bermontiādes pēdējā kauja – Jelgavas atbrīvošanai 100». Atzīmējot bermontiādes un Jelgavas atbrīvošanas simtgadi, pie Jelgavas pils dienvidu vārtiem jelgavnieki un pilsētas viesi vēroja kaujas inscenējumu, kā arī apmeklēja pasākumus, kas dienas gaitā notika turpat tuvumā esošajā pils saliņā un Pilssalas ielā 1.

Kaujas uzvedumā piedalījās aptuveni 80
dalībnieku, tostarp rekonstruktori no biedrības «Latviešu
karavīrs», kā arī aktieri no Igaunijas un Rīgas Aktieru studijas.
Režisora Normunda Puča vadībā Jelgavas pils priekšā atdzīvojās
1919. gada notikumi, parādot Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanos
Jelgavā un uzrunu tautai, kā arī Sarkanās armijas ienākšanu un
proletariāta diktatūras valdījumu. Sekojoši tika inscenēta Bermonta
karaspēka Jelgavas pils ieņemšana, kas noveda pie uzveduma
galvenās daļas – latviešu strēlnieku došanās uz Zemgali pēc uzvarām
Rīgā, lai atbrīvotu Jelgavu.

Dalībnieki bija ģērbti vēsturiskos tērpos,
iejūtoties visu iesaistīto spēku pusēs karojošu zaldātu lomās.
Uzvedumā tika izmantoti autentiski ieroči, cīņas papildinot ar
šāvienu un sprādzienu efektiem. Kaujā tika lietota arī bruņu mašīna
un lielgabals, kas sākotnēji ticis veidots filmai «Dvēseļu
putenis». Rekonstrukcijas gaitu pavadīja Valmieras Drāmas teātra
aktiera Ģirta Rāviņa stāstījums par vēsturiskajiem notikumiem. Tajā
izmantotas reālas tā laika liecības, ilustrējot gan lielos
postījumus, ko Jelgava piedzīvoja mainīgo notikumu mutulī, gan
bermontiešu pastrādātos noziegumus, bet pāri visam – stāstot par
latviešu karavīru apņēmību un taisnības apziņu, neapstājoties un
turpinot cīnīties līdz uzvarai, neskatoties uz lielajiem cilvēku
upuriem. Lai pastiprinātu klātbūtnes sajūtu, skaņu pavadījumā bija
dzirdami gan kara tehnikas trokšņi, gan karavīru soļi un ieroču
šāvieni.

Uzvedumā tika izmantota Jelgavas pils,
valdošo spēku maiņu demonstrējot no tās centrālā balkona virs
dienvidu vārtiem, kurā gan izskanēja dažādo armiju uzrunas,
gan tika pacelti mainīgo varu karogi. Arī rekonstrukcijā parādītie
uzbrukumi notika, ņemot vērā pils novietojumu. Piemēram,
sarkanarmiešu ienākšana Jelgavā notika no Rīgas puses, bet Jelgavas
atbrīvošanas operācija notika latviešu spēkiem uzbrūkot no trim
pusēm.

Rekonstrukciju vērot bija ieradies arī
agrākais valsts prezidents un aizsardzības ministrs Raimonds
Vējonis, kurš atzinīgi novērtēja šāda inscenējuma norisi, godinot
Jelgavas atbrīvošanas simtgadi, atzīmējot, ka šādas kauju
rekonstrukcijas ir labs veids, kā ilustrēt vēsturiskos notikumus,
īpaši parādot tos jaunākajai paaudzei. «Tas, ko mūsu karavīri
izdarīja pirms simts gadiem ir apliecinājums tam, ka mēs varam būt
varonīgi un drosmīgi, un mums tādiem jābūt arī šodien,» tā
R.Vējonis.

Dienas gaitā no pulksten 12 līdz 16 notika
arī citi pasākumi, atzīmējot bermontiādes simtgadi. Pils saliņā
notika koncerts, kurā karavīru dziesmas dziedāja grupas «Baltie
lāči» un «Urbix». Tāpat apmeklētāji bez maksas tika cienāti ar
siltu tēju un griķu putru, ko bija sarūpējusi Zemessardze. Pils
saliņā tika eksponēti arī pirms simts gadiem kaujās izmantotie
ieroči – šautenes un ložmetēji, kurus interesenti varēja apskatīt
tuvāk un par tiem uzzināt vairāk no biedrības «Latviešu karavīrs»
dalībniekiem. «Šeit redzamie ieroči vairākos
veidos atšķiras no mūsdienu ekipējuma. Var teikt, ka šie visi
bija ražoti ar lielāku rūpību, ievērojot tā laika iespējas. Nav
izmantota plastmasa,» stāsta rekonstruktors Emīls Bārs. Apskatei
bija izlikti Francijā, Anglijā un citās Eiropas valstīs ražoti
ieroči.

Tāpat līdz pulksten 16 stāvlaukumā Pilssalas
ielā 1 bija apskatāma mūsdienu kara tehnika, ko demonstrēja NATO
paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā. Apskatei bija izlikti
džipi un visurgājēji, kā arī tanks, dažādi ieroči, un bruņu
ekipējums. Iespēju iekāpt kaujas transportlīdzekļos un salīdzināt
mūsdienu ekipējumu ar vēsturiskajiem ieročiem izmantoja gan
pieaugušie, gan bērni, tostarp mazais jelgavnieks
Adrians. Viņš stāsta, ka šodien patikusi kauja pie pils, bet
visvairāk – mūsdienu tehnika, jo tā viņam ir pazīstamāka. Viņa
mamma Oksana Bosa skaidro, ka bērniem ir interese par
vēsturiskajiem notikumiem, lai arī vēl nav radies priekšstats par
to, cik seni tie ir. «Viņam ļoti patika. Cītīgi sekoja līdzi un jau
radās dažādi jautājumi. Bet viņam vēl nav tās sapratnes, kas bija
tajā laikā,» stāsta Oksana, piebilstot, ka šādi pasākumi
nepieciešami, lai ar bērniem uzsāktu runāt par Latvijas vēstures
tematiem.

Pasākumus apmeklēja arī Diāna Grose no
Ikšķiles kopā ar savu ģimeni, stāstot, ka pasākums Jelgavā šogad
viņai un bērniem papildina valsts svētku laiku, kam veltīto
pasākumu apmeklējumi ir ikgadējs ģimenes rituāls. «Novembrī gan
11., gan 18. datums ir laiks, kad ģimenē bērniem stāstām par valsts
vēsturi – ar filmām, arī ar šāda veida pasākumiem, kas ir ļoti
vērtīgi. Mans dēls Jēkabs, kuram ir 12 gadi, lasa par latviešu
strēlniekiem, skatījāmies arī «Dvēseļu puteni»,» stāsta D.Grose,
turpinot: «Es pēc filmas bērniem vaicāju, vai viņi būtu gatavi iet
šādi cīnīties par valsts brīvību un sapratu, ka šodienas jaunieši
nespēj aptvert, kāpēc cilvēkiem vispār savā starpā jākaro, kāpēc
jāatņem kādam zeme. Viņi ir draudzīgāki, viņiem nav šīs nacionālās
robežas, un šādā veidā mēs ejam uz to, lai nebūtu karš. Manuprāt,
tas ir galvenais.»

Kaujas rekonstrukcija «Bermontiādes pēdējā
kauja – Jelgavas atbrīvošanai 100» aizvadīta kā Latvijas valsts
simtgades programmas notikums un daļa no plašās bermontiādes
simtgadei veltītas notikumu programmas Jelgavā, šodienas gaitā
izskanot arī diviem vēsturiskajiem notikumiem veltītajiem muzikālās
poēmas «Kā ābeļdārzs ir brīvība» koncertiem. Pasākumu rīkoja
Jelgavas pašvaldība, iestāde «Kultūra» un biedrība «Latviešu
karavīrs» sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti,
Rīgas Aktieru studiju un Kultūras ministriju.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»